macho Posted December 15, 2009 Report Share Posted December 15, 2009 T0mass, sen neesam pie luksofora tikušies Link to comment Share on other sites More sharing options...
T0masS Posted December 15, 2009 Report Share Posted December 15, 2009 Jaa, iisteniibaa. man gan tagad ir veelaas lekcijas, droshi taapeec. Link to comment Share on other sites More sharing options...
jerrico Posted December 19, 2009 Report Share Posted December 19, 2009 Nopirku aliņus un tagad sēžu un pirmo tukšoju jau un skumstu.. Ticiet mīlestībai no pirmā acu skatiena? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Nic_Chagall Posted December 19, 2009 Report Share Posted December 19, 2009 Reiz kāds teica, ka mīlestības patiesībā neesot. Vai nu tu esi pieķēries kādam vai arī vienkārši pieradis pie tā, ka otra pusīte tev visu laiku ir klāt, nu kaut kā tā.. Link to comment Share on other sites More sharing options...
jerrico Posted December 19, 2009 Report Share Posted December 19, 2009 Nevar būt runa par pieķeršanos ja no pirmā acu skatiena Link to comment Share on other sites More sharing options...
GooD`MeN Posted December 20, 2009 Report Share Posted December 20, 2009 Bleee labs shodien juutos pec cilveeka 5dien normali piekodos aizgaju uz PABLO 5:00 biju majas,8nos gaju uz darbu un vakar vakaraa veel laapijos,bet shodien esmu jau kaa cilveeks Nakamaa nedelja vispar smaga 4kodieni garanteeti apaaac,bus smagi...vopshem darbs ariii man lidz 21janvarim vel buus,jo formu klapees ciet...zhopnjiks...bet nekas,kaut ko izdomaasim...tapec japihaa kaamer vel var Link to comment Share on other sites More sharing options...
redhot Posted December 20, 2009 Report Share Posted December 20, 2009 Kā sauca to webu kur ķip tu iedomajies kadu cilveku un tur tads aladins sezh un uzdod jautajumus, tev atbildot beigās viņš parāda cilvēku?!. Link to comment Share on other sites More sharing options...
HyperBoy Posted December 20, 2009 Report Share Posted December 20, 2009 Akinator, the Web Genius Link to comment Share on other sites More sharing options...
Alise Posted December 23, 2009 Report Share Posted December 23, 2009 (edited) es pat necentīšos iedziļināties savā domu gājienā, jo viņš jau tā pat tiek nolikts (lol) bēēt,,ziniet ko?! man reāli šķiet, ka sabiedriskais transportas smird.. bāāc, braucu vakar ar 4riem, un visur smirdēja.. sasodīts, tad lābāk iet ar kājām! STOP,tā liekas tikai Alisei/j.. hm..... jauku wiikendu .))) p.s. pedOlāCis , kur ir kkāds saraxts?! Edited December 23, 2009 by Alise Link to comment Share on other sites More sharing options...
Alise Posted December 23, 2009 Report Share Posted December 23, 2009 (edited) hm..... jauku wiikendu .))) p.s. pEDO lāCis Edited December 23, 2009 by Alise Link to comment Share on other sites More sharing options...
Garsho alus Posted December 23, 2009 Report Share Posted December 23, 2009 jūtos traki pa pagaišo nakti esmu gulējis labi, ja kādas 30 min. vēl pa aci dabuju ar jostu, kuru meitene meta, tagad acs nedaudz nobrāzta un man 12os jāiet fotogrāfēties ģimenes z.svētku bildei(YO!!!! ) lielais sneigs redzkur bija, kūst nost lēnām (((( Link to comment Share on other sites More sharing options...
Alise Posted December 23, 2009 Report Share Posted December 23, 2009 (edited) p.s. man uzkrita skapis uz rokas, izsktās atbaidoši,,woow,vajag ziedi,kkādu pret zilumiem. laikam p.s.2. Edited December 23, 2009 by Alise Link to comment Share on other sites More sharing options...
T0masS Posted December 23, 2009 Report Share Posted December 23, 2009 (edited) Nope, neesi vienīgais. Pēdējās dienas esmu nosēdējies pa māju, nepārtraukti tiek ēsts, bet z-svētki vēl pat nav bijuši. Vakar aizgāju uz treniņu un iesākumā sajūta, ka ripo kā mandarīns pa laukumu. Nu diezgan bēdīga šī situācija. Vakar biju mazā brāļa bērnudārza eglītē. Smieklīgi redzēt, kā visiem mazajiem deg acis, kad iet skaistīt pantiņus. Skaita pantiņu un skatās uz savu konfekšu paciņu. Nekas cits neeksistē. -tomass- @ gign.lv Edited December 23, 2009 by T0masS Link to comment Share on other sites More sharing options...
amniijs Posted December 23, 2009 Report Share Posted December 23, 2009 www.greksudze.lv Link to comment Share on other sites More sharing options...
SuperS Posted December 23, 2009 Report Share Posted December 23, 2009 Psc...tur tak var bez iekšām palikt :D Link to comment Share on other sites More sharing options...
attach Posted December 23, 2009 Report Share Posted December 23, 2009 ehh,baigi sen nebiju te neko rakstijis.. Tatad pirms nepilnam 10minutem man atveda egliti Cs man jau pieriebies lidz nelabumam,bet citas speles man pc nevelk.. Jaaiziet bus pec picas,jauzzipa cs un tad ap 4 laizhu prom svinet muteres masas dz/d ehh vobshem visiem priecigus ziemassvetkus Link to comment Share on other sites More sharing options...
FBI.Informant Posted December 23, 2009 Report Share Posted December 23, 2009 Izdomāju kačāt CS un šodien biš paspēlēt. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Nic_Chagall Posted December 23, 2009 Report Share Posted December 23, 2009 spēcīgi... ...Nezinu, vai tikai man vienam ir "melnās dienas", kad pamostoties, tu jau zini, ka tā diena būs izcili sūdīga un viss kaitinās. Man tāda bija pagājušo sestdien. Par spīti laiskajam atvaļinājuma režīmam, es pamodos jau agri no rīta un, iespējams, izkāpu ar nepareizo kāju no gultas. Klusām saģērbos, aizgāju nomazgāties un taisīt brokastis. Saskābušais piens un smirdošā miskaste signalizēja par nelāgo notikumu ķēdi, kura draud čakarēt man nervus visas atlikušās dienas garumā. Bet es esmu cilvēks ar lielu nervu ietilpību un pacietību, citiem vārdiem sakot - mani nevar ātri nokaitināt. Sestdiena bija savādāka. Tā kā piens bija saskābis, nolēmu atteikties no auzu biezputras par labu ceptām olām un siermaizītēm. Kamēr olas čurkstēja uz pannas, es ātri triepu sviestu uz maizītēm un atstāju tās uz palodzes, lai vēlāk uzliktu sieru. Es aizgriezos uz kādu minūti, lai sagrieztu sieru, kad sadzirdēju kņadu no loga puses. Liels bija mans pārsteigums redzot divus baložus knābājot manas maizītes, kamēr vēl daži bailīgākie viņu biedri mīņājās ārpusē. Pamanījuši manu tuvošanos, abi izsoļoja uz ārējās palodzes, bet viens nolēma man vēl ieriebt ar zaļganu, ļoti mitru ekskrementu uz baltās palodzes virsmas. Mazliet aizsvilies, es pagrābu vienu no aizknābtajām maizēm, uzslaucīju ar to zaļos ekskrementus, nokliedzos "Aizrijieties ar saviem sūdiem!" un izsviedu maizi pa logu. Tikai vērojot maizes šķēles lidojumu, es pamanīju arī kādu pensionāru pāri, kuru uzmanību bija piesaistījis mans sauciens. Maizīte piezemējās netālu no pensionāriem un ap to ātri salasijās incindenta patiesie vaininieki. Kādu brīdi es vēroju vecīšus, viņi - mani. Tās divas vai trīs sekundes tobrīd šķita mūžīgas. Beidzot aizvēru logu un aizvilku aizkarus. Pabeidzis gatavot ēdienu, nomazgājis palodzi un traukus, pienesu draudzenei brokastis gultā. Vita (manas draudzenes vārds) nebija priecīga. Izrādās, ka viņa tikko esot sākusi kaut kādu diētu, par kuru man jau esot stāstījusi, bet es atkal neesot kārtīgi klausījies. Godīgi atzīšos, ka tiešām tādām lietām veltu 60% uzmanīnības. Lai nu kā, es atvainojos un atnesu viņai augļu bļodu un glāzi ūdens. Kādu laiku pēc tam mēs nesarunājāmies. Piezvanīja kāds draugs, kuram vajagot palīdzēt nogādāt klavieres viņa jaunajā dzīvoklī, kas, starp citu, atradās piektajā stāvā, kādā no Pļavnieku ēkām. Piesolīja sacienāt ar alu un viskiju. Es piekritu, kaut arī negribēju. Maršruts zināms - 3. autobuss līdz pieturai "Pļavnieki". Tur satiksimies, nopirksim aliņus un dosimies stīvēt instrumentu pa šauro kāpņu telpu. Es esmu "centra cilvēks" jau 9 gadus. Esmu pieradis visur iet ar kājām vai, labākajā gadījumā, nobraukt 3 pieturas no/līdz vecrīgai. Ilgāki pārbraucieni ar sabiedrisko transportu nav bijuši jau krietnu laiku. Lēnām saģērbos un aizgāju līdz pieturai. Protams, ja diena ir slikta, tad arī autobuss būs jāgaida ilgi un tas nozīmē, ka pirmais, kurš nāks, būs pilns līdz malām. Tā arī bija, bet nākamo gaidīt es neriskēju un iespraucos starp iesvīdušajiem ķermeņiem. Karsti, smacīgi un neērti, bet mierināju sevi ar domu, ka, jo tālāk no centra būsim, jo autobuss kļūs tukšāks. Tā arī notika, bet daudz par lēnu. Stāvēju es blakus kādam pārim, vīrietis izskatījās tuvu pensijas vecumam, sieviete - ap 50. Vīrieti, ērtības labad, saukšu par onkuli, sievieti - par tanti. Tad nu lūk. Vīrietis izstaroja paģiras. Varēja redzēt, ka onkulim iepriekšējā dienā ir bijis ļoti jautri, turpretī tantes seju rotāja nicīga un riebuma pilna izteiksme. Onkulis sēdēja kluss un vērās ārā pa logu. Tante gan bija sadiste, viņa ik pa brīdim izdomāja kādu indīgu komentāru un adresēja to savam dzīvesbiedram. Es pat aktīvāk sāku viņus vērot un centos saklausīt, ko tante viņam saka. Onkulis neatbildēja ne uz vienu no tantes indīgajiem komentāriem. Vienā tādā brīdī es sapratu, ka sievietes ir plēsējas, lauvas, viņas nelaidīs garām iespēju iecirst nazi jau ievainota dzīvnieka torsā, lai apmierinātu savus instinktus. To es biju pamanījis jau tēva un mātes kopdzīves laikā. Tāpat arī tajās reizēs, kad māte sastapa mani paģirainu, man nācās dzirdēt, ka es esot alkoholiķis, draugi mani slikti ietekmējot, es esot cilvēks bez nākotnes. Arī Vitai biju pamanījis šo plēsējas īpašību. Tante un onkulis bija brauciena interesantā daļa. Melnā diena prasīja autobusā arī raudošu zīdaini un divus urlas, kuri viens otram stāstīja, kā kāvušies pie kluba "Faraons". Viņu sarunas un smiekli ļoti krita uz nerviem. Klusībā cerēju, ka iekāps kontrole un izsviedīs urlas laukā. Vēl man piezvanīja draugs, kurš teica, ka mazliet nokavēšoties un, lai es pagaidot pieturā, viņam tāpat tur jāiepērkot aliņi. Izkāpu pieturā "Pļavnieki". To vietu ir pat grūti raksturot. Viss netīrs un pussabrucis, cilvēki pārsvarā staigā trenniņtērpos. Trīs bomži kaut ko tirgoja turpat pie pieturas. Getto. Kriminogēna elle. Uzblīdusi, strutu pilna pumpa Rīgas sejā. "Nolādēta, lai ir šī diena un vieta...", pie sevis murmināju. Nolēmu nestāvēt pieturā, bet pāriet pāri uz veikalu un nopirkt minerālūdeni. Pērkot ūdeni, es pamanīju, ka kasiere sita kases aparāta pogas ar labās rokas vidējo pirkstu! Nospriedu, ka viņi tur nemīl "iebraucējus" un tādejādi pauž savu nepatiku. "Un tev to pašu, resnā kuņa!", nomurmināju tik klusu, lai neviens nedzirdētu un devos atpakaļ uz pieturu. Tikko kā biju iznācis no veikala, pie manis pienāca jauns cilvēks trenniņbiksēs, netīrā apakškreklā un plastmasas zandalēs. Protams, jautāja, vai nevarot viņam iedot nedaudz naudiņas. Runāja jaunietis jocīgi, viņš savieba seju pie katru vārda uzsvara, it kā trennētos ar mutes kaktiņiem aizskart ausis. Lai nu kā, es izņēmu sīceni, kuru glabāju pakaļējā bikšu kabatā, tur bija nedaudz zem lata, ko arī iedevu. Pusis pat pateica paldies (krievu valodā) un aizgāja. Drīz arī piebrauca draugi, divi izkāpa, bet jaunā dzīvokļa īpašnieks aizbrauca sagaidīt kravas auto pie mājām. Saticis draugus, es ātri aizmirsu negatīvos pārdzīvojumus, daudz smējāmies, nopirkām aliņus un devāmies uz dzīvokli. Pie mājas jau bija izkrautas klavieres, tālākais bija mūsu ziņā. Ar industriālo lenšu un segas palīdzību mēs lēnu, lēnu, pa pakāpienam stīvējām tās klavieres augšā. Uz katra pusstāva mēs atpūtāmies un dzērām aliņus. Fizisko trenniņu trūkums lika par sevi manīt, jo beigās man trīcēja rokas un kājas. Kur tie gadi kopš universitātes, kad ar draugu un studiju biedru, lapas nemirst.lv veidotāju Juri, gājām kačāties. Lai vai kā, bet pateicos Dievam, ka melnās dienas iespaidā nekas slikts nenotika saistībā ar klavierēm, vai to stiepšanu. Godīgi sakot, man pat pazuda laika izjūta - cik ilgi mēs tās klavieres nesām, arī jautrās sarunas un alus darīja savu. Iestiepuši klavieres dzīvoklī, mēs vienkārši nosēdāmies turpat zemē, drauga sieva atnesa mums glāzes, ledus trauku un divas pudeles burbona. Iespējams, ka tobrīd es jutos labāk nekā jelkad. Nogurušam, sasvīdušam un sabrukušam uz vēsā lamināta, aukstais burbons šķita kā dziedinošs dzīvības ūdens. Kādu laiku paklusējām, bet tad piestutējāmies sēdus un sākām atcerēties vecos laikus, kad mācījāmies vidusskolā, tā laika nedarbus, meitenes un tādā garā. Vai nu laiks ļoti ātri paskrēja sarunu dēļ, vai viskija dēļ, bet abas pudeles bija izdzertas uz alus bāzes, kura jau skalojās vēderā. Es biju ļoti stipri iereibis, tik stipri, ka reibums jau kļūst nepatīkams. Vēders sāka sāpēt un aizverot acis viss griezās. Skaidrs, nolēmām doties mājās un izsaucām taksi. Mēs četri saspiedāmies taksī un sarunājām maršrutu, kur es biju pēdējais, jo dzīvoju vistālāk. Braucot taksī, es jutu, ka vēders sāk sāpēt arvien intensīvāk. Brīžiem jutu vēderā tādu kā kustīga šķidruma skaņu un sajūtu. Sāku nojaust, ka būs akūti nepieciešama tualete. Protams, ka brauciens sāka šķist kā vesela mūžība un, kad šoferis nepārbrauca pie dzeltenās gaismas, man gribējās viņu sulīgi nolamāt. BEIDZOT ticis laukā no takša, es steidzīgi ieskrēju mājā, lifts bija pirmajā stāvā, ātra situācijas analīze: uzskriet būtu ātrāk, bet bija bail atraut kājas vienu no otras. Fiksi ieskreju liftā, nospiedu pogu, sameklēju atslēgas. Katra sekunde dārga, ticis laukā, es steidzos atvērt durvis. PROTAMS, Vita atstājusi atslēgas slēdzenē! Zvanu pie durvīm, mīņājos un prātā uzmundrinu sevi: "Nepadodies, Artūr, Tu izturēsi, nu jau tūliņ nāks pestīšana!" Gaidu pie durvīm. "Varbūt Vita aizmigusi?" Nodomāju. Piespiedu zvanu pogu vēlreiz. "Kas tur ir?"Atskan balss aiz durvīm. "Es!" Es atbildēju, bet durvis neviens neatvēra. "Eu, davaj, ver ātrāk vaļā durvis, ja negribi, ka es apdiršos pie tām durvīm!" Es jau diezgan nikni saucu. Joprojām nekādas reakcijas. "Bļeģ, nu nav smieklīgi! Davaj atver, es točna tūliņ apdirsīšu durvis un un paklājiņu arī, bļeģ!" Es nervozi centos atkal atslēgt durvis un vēl divas reizes iesitu pa tām ar dūri, bet tās nepadevās. "Artūr? Ko tu dari? Tu galīgi debils esi?" Skanēja Vitas balss, bet nu jau ne aiz durvīm, bet aiz muguras. Izrādās, ka es biju liftā nospiedis vienu stāvu zemāk. Sapratis savu kļūdu, es ātri uzskrēju pa trepēm un uzreiz ieskrēju tualetē, kura, par laimi, atrodas uzreiz pie ārdurvīm. Es tiešām nesteidzos laukā no tualetes, izbaudīju katru mirkli un pašsajūtas transformāciju. Pavadīju tualetē vismaz desmit minūtes, varbūt pat vairāk. Tikko es iznācu ārā no tualetes, atskanēja zvans pie durvīm. Visādas domas pāršalca prātu, nospriedu, ka tur neapmierinātie kaimiņi nāk sūdzēties, vai draudēt. "Kas tur ir?" Es jautāju. "Pašvaldības policija. Inspektori (tāds) un (šitāds). Saņēmām sūdzību par miera traucēšanu un draudēšanu ar dabisko vajadzību kārtošanu kāpņu telpā. Mēs gribētu parunāt..." Es paskatījos pa durvju actiņu un tur tiešām stāvēja divi policisti. "Pis mani! Nu gan būs interesanti." Nodomāju un atvēru durvis. No tualetes plūstošā, neglaimojošā smaka izvēlās pa ārdurvīm, lai pirmā sveiktu ciemiņus. Policists, kurš atradās vistuvāk pat atkāpās soli atpakaļ. Tā, pavisam noteikti, bija visstulbākā un neērtākā situācija, kādā esmu nokļuvis. Izstāstīju policistiem savu stāstu dažos teikumos, atvainojos un teicu, ka tas nekādā gadījumā neatkārtosies, jo parasti es nedzerot vairāk par trim aliņiem un pat nepatīkot skaļa mūzika. Ļoti atvainojos par radušos situāciju un nosolījos arī atvainoties kaimiņiem. Izskatījās, ka viens no policistiem man īsti netic un gatavojās izspert kādu trumpi, kuram būtu jānolīdzina mans stāsts līdz ar zemi. Un tā arī bija, viņš man pēkšņi pajautāja par rīta incidentu, kur es esot tos pašus kaimiņus nolamājis un vēl metis ar maizes gabalu... Es vēl centos attaisnoties un stāstīt par baložiem, bet nu jau esmu samierinājies ar administratīvā soda kvīti... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Epix Posted December 23, 2009 Report Share Posted December 23, 2009 Šodien atnāku uz darbu un izrādās šodien ir Ziemassvētku balle, kuru biju pavisam piemirsis, fūds un alkohols =]]]] Vel saziedoju naudu dāvanām bērnunamiem tapēc jūtos ļoti svētīgi, kā bez grēka bez maz vai Link to comment Share on other sites More sharing options...
icecube Posted December 23, 2009 Report Share Posted December 23, 2009 (edited) made my day Ai, šogad ziemassvētkus galīgi nesvinēšu. Protams, piparkūkas un pīrāgi ir defaultā katru gadu, bet eglīti un citus dārgus sūdus, ieskaitot dāvanas, šogad netaisos ne pirkt, ne saņemt. Vispār tāda huiņa tie svētki vien palikuši, vienīgais par ko var priecāties ir sniegs. No otras puses, pie šitāda sniega hokeju spēlēt nevar, un ielas un transports ir aizdirsts. Nevertheless ziemassvētkus tomēr gaidu, kautvai lai mierīgi pasēdētu mājās, paklausītos ziemassvētku dziesmas un paceptu visādus labumus. Atsaucoties uz pirmo teikumu, tā nav svinēšana . Pozitīvi, ka atradu, ko darīt pirms jaunā gada - uzaicinājums uz pirti. Viens tākā negribu braukt, bet pēc zvana čomam, atklājas, ka viņš ir galīgā pālī un nav spējīgs man atbildēt. Ak jā, RevoTT atver reģistrāciju 25. decembrī pusnaktī. gogogogo. btw, cash, ja lasi šito, tu vēl joprojām neesi pielicis manus linkus mūzikas sadaļā. Edited December 23, 2009 by icecube Link to comment Share on other sites More sharing options...
GooD`MeN Posted December 23, 2009 Report Share Posted December 23, 2009 GooD MeN`s ar aliņu rokā tulīt stellēs egli augšā Tik grūti bija izvēlēties,bet nu jau tas ir padarīts Link to comment Share on other sites More sharing options...
Bezbiksis Posted December 24, 2009 Report Share Posted December 24, 2009 (edited) Sasodītie Ziemassvētki !!!111!1!!!11! Galīgs bezpriģels, darīt nav ko. Sasodīts, sasodīts.. Piparkūkas negribēju, pīrādziņus negribēju, egli negribēju, galīgi garlaicīgi. Sūds un pieci, rīt vismaz varēs aiziet paballēties P.S. Ja kāds no Rīgas centra šobrīd lasa šo topiku, tad viņš droši var uzrakstīt man vēstuli, atnākt ciemos un iedot kādu mundro dūmu uzvilkt Edited December 24, 2009 by Bezbiksis Link to comment Share on other sites More sharing options...
quelyd Posted December 24, 2009 Report Share Posted December 24, 2009 (edited) Itkā viss vajadzīgais zsvētku noskaņai ir , bet tomēr kā nav tās noskaņas tā nav! Šodien praktiski visa diena pc/cs. Vakarā drauga sencis ar mašīnu pavilka, ahujenā, tas man patika. Saplīsa tā "panna" un dirsu nereāli arī atsitu. Max ātrums laikam bija 60-70km/h. Aizvilka mani pat līdz salaspils centram, vajadzēja redzēt to cilvēku sejas, kas skatījās uz manīm, kamēr es tur pa aizmuguri lidinājos. Opanjki, rīt piedāvājums uzpīpāt zaļumus un iedzert šņabīti, yeah un vēl draugs pavedās pa saļika netīrītajiem ceļiem. Karoč rītdiena solās būt 10000% jautrāka nekā šodiena Edited December 24, 2009 by quelyd Link to comment Share on other sites More sharing options...
GooD`MeN Posted December 24, 2009 Report Share Posted December 24, 2009 Juhuuuu 1maaa miisija izpildita Shodien norauta ir koma.lv Ritaa viss turpinaas ar lielakiem apgriezieniem un 6dien turpinaas esmu noskanjots shis 3dienas aizliet muuli un uztureet kondišku Pec tam paliek vairs tikai 31,1 datums kad liet liet un velreiz muuli liet Juguuuuuu!!! Link to comment Share on other sites More sharing options...
novijas Posted December 24, 2009 Report Share Posted December 24, 2009 Pa tēmai: Tu uz poda sēžot arī dzer? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Please sign in to comment
You will be able to leave a comment after signing in
Sign In Now