Jump to content
GIGN Forum

Baiļu Topiks


cSpoks
 Share

Recommended Posts

Pastāstat par savām lielākajām bailēm no kā jūs esat nobijušies.

Es personīgi pagaidām vismaz pagaidām traki tā nēsmu nobijies, ja vien kāds smuks moments cs'ā kad spēlēju zm mod, bet nu tas tā pokemoniskas bailes :D

Dzivē nav gadījies tā traki nobīties ja nu vienīgi skolā kad savāru sūdus XD

Link to comment
Share on other sites

Gangsta stāsts, biju samīzies ne pa jokam, kad pieturā piedzērušies čaļi (2 kabani pa 25 ;D) piesējas, tad viens no "mūsējiem" iepūta asaru gāzi vēl ar policijas metāla steku iesita un rezultātā mēs varējām aizmukt trijatā... un tad nakts vidu pakaļ braukāja melns bmw un centās mūs atrast... vot tad patiešām bija bail...

Link to comment
Share on other sites

kiwix ka tik tu nēsi nēģeris+gansta :D

Man māsas brālis ar draugu vienu pārbiedēja kurai ~30 gadiem. Kr4 viņa viena pati bija dačā, un šie piebraucu ar busu un sāka klapēt pa stikliem un dauzīt sienas, un staigāja vislaik gar logiem. Šī visu aizbarikādējusi un gribējusi paņemt bisi ja nemaldos un iet skatīties aks tur ir, bet bija tā nobijusies ka pat negāja :D Tad visu nedēļu sēdēja un domāju kas tur varēja būt. Beigās sāka iet baumas ka viņi, tad es ar māsas brāli braucu mašīnā un prasiju vai to4 šie bija šis sāka rēkt :D

EDIT: noyd kas ir buks :D

EDIT2: Ej tu dirst es maliekas sirdstrieku rautu :D man pietiek ar to ka kāda vāvere pārskrien pa nakti :D

Edited by cSpoks
Link to comment
Share on other sites

es ar māsas brāli braucu mašīnā un prasiju vai to4 šie bija šis sāka rēkt :D

EDIT: noyd kas ir buks :D

EDIT2: Ej tu dirst es maliekas sirdstrieku rautu :D man pietiek ar to ka kāda vāvere pārskrien pa nakti :D

LABS! :thumbsup:

Hmm, pirms 2 gadiem Jāņos sataisīju sūdus, un tad mani meklēja pa ciemu kādu nedēļu. Savos 16 gados biju nevāji nomīzis, ņemot vērā to, ka meklētājiem bija kādi 25. :)

Bet tā krītu panikā ieraugot tādu palielāku zirnekli(nu jā, droši, ierēciet par mani) un ejot pie zobārsta.

Edited by acido
Link to comment
Share on other sites

Es parasti vasarnīcā, vasarā baidos. :D Mēģinu aizmigt... un ārā vējš, punti pa jumtu staigā... :D vienreiz kaut kāds debīls kaķis gribēju puntus dabūt, kuri bija kkur netālu no jumta.. viņš lec, garām, bet uz kkā uzlec un nokrit.. b*a, tāda sajūta, ka kāds laiztos iekšā :D

Spok, var jau teikt, ka ar brāli, nevis māsas brālis :D

EDIT: man ar no zirnekļiem bail :D

Edited by Asijs
Link to comment
Share on other sites

Šis stāsts norisinās vēlā maija mēnesī, naktī starp sestdienu un svētdienu(~plkst. 2:00-3:00). Es dodos mājās no zoles partijas drauga mājā. Ceļš nav garš(~2.5km), bet liela daļa no tā ir neapgaismota. Esmu jau ticis aptuveni pusceļā, kad dzirdu kā no muguras kaut kas brauc. Pagriežos un uzmetu aci, bet šo darbību nevaru turpināt ilgi, jo braucējs ir ierubijis tālos uguņus. Nu neko, apgriežos un turpinu ceļu. Braucējs manāmi samazina ātrumu un brauc man tieši aiz muguras. Es apstājos un skatos uz viņu, bet viņš izslēdz uguņus. Es šajā brīdī pamanīju kaukto diezgan baisu, sekotājs brauca ar netīru, vecu serial killer van'u . Uzreiz iegriezos daudzstāvenes pagalmā un ievērojami paātrināju gaitu, bet busiņš vienkārši iedeva grīdā un aizbrauca tālāk. Uzreiz reāli nopūtos un atkal sāku pārvietoties normālā gaitā, bet...

līdzko es biju izgājis cauri garajam pagalmam un nonācis otrā pusē uz kaut cik sakarīga ceļa, ieraudzīju baltu busiņu stāvam ceļa malā. Protams, uzreiz bija riktīgs "freakouts", bet tad es sevi mierināju "kammoon, ir daudz baltu busiņu un es pats ar savām acīm redzēju to sekotāju aizbraucam" un par cik es viņu īsti neredzēju no sāniem, tad vienkārši pagriezos un turpināju ceļu. Kad biju nogājis jau kādus metrus ~30, tad atskanēja spalga startera skaņa un motors ierūcās. Uzmetu ātru skatienu pār plecu(ieraudziju busu ār tālajiem) un sāku skriet tik ātri kā nekad nebiju skrējis. Vienkārši izskrēju cauri "privātmāju" rajonam, lecot pāri visām sētām utt. Tad bija pilnīgi pajāt uz četrkājainajiem un potenciāli bīstamajiem radījumiem, kas tur varētu dzīvot. Nonācu pie mājas, ātri atslēdzu durvis un ieskrēju iekšā.

Vienu brīdi es pat pieļāvu domu, ka kāds man kautko ir iebarojis un man vienkārši gļuki rādās, bet nākamajā dienā vienam citam manam paziņam sekoja tas pats buss. Nedēļu vēlāk uzzināju, ka es pazīstu šos abus lohus, kuri izdomāja vēlās nakts stundās ripināties ar busu un baidīt cilvēkus :D

Link to comment
Share on other sites

Reiz pēc kāda jauka pasākuma, kas ietvēra alkoholu un vieglu dūmu. Pasākums notika kādu
gabaliņu (ap 5 km) no vietas, kur dzīvoju.
Tad nu izdomāju pa nakti, ap kādiem 1, iet mājās. Ceļš uz mājām ved pa grants ceļiem, kur apkārt meži.

Tā nu jautrā solī eju mājās, līdz vietai, kur ceļš ved gar kapiem (nop, no tā nebaidos), aizeju garām kapiem, un dzirdu dīvainu skaņu, tādu kā "Mē" vai ko tādu.

Momentā apstājos, acis iepletis, apturējis elpu, lai mēģinātu saprast, kas rada šo dīvaino skaņu. Ok, domāju, ka nekas nopietns un pasperu pāris soļus uz priekšu, lai atkal sadzirdētu to skaņu.
Nodomāju, ka varētu būt kāds meža zvērs, un ar tādiem īsti aci pret aci saskrieties negribas. (tas bija uz vasaras sākumu, tāpēc pieņēmu domu, ka varētu būt zvērs, kas meklējas. Un pilnīgi noteikti negribējās, būt par iekāres objektu kādam karstasanīgam bukam)

Tā nu lēni lēni kāpos atpakaļ, līdz tiku gabaliņu prom. Un tad diezgan brašā solī devos atpakaļ.

Bet tā kā mājās gribējās, tad atcerējos par vienu citu ceļu, kas ved gar dīķiem, un ir vēl necivilizētāks un zvēru apdzīvotāks. Bet saņēmu drosmi un devos pa to ceļu uz mājām.

Visu laiku biju acis iepletis un gatavībā mesties tuvākajā kokā. Ik pa laikam dzirdēju kā kāda radība krūmos grabinās, bet neizklausījās nekas pārāk bīstams, tāpēc atpakaļ , uz pasākuma vietu, vairs negriezos. Un tā nu veiksmīgi tiku līdz pilsētai, kur vairs nejutos apdraudēts.
Tā sabijies vēl nebiju nekad :)


Un vēl kas no kā es ļoti neforši sabīstos - ja pa nakti ienāk mana mamma istabā un pamodina mani. Vienmēr baidos no tā, ka atkal būs kādas ļoti sliktas ziņas :(
Link to comment
Share on other sites

bļā sajaucu :DMammas brālis :D māsas brālis watafak! :D

Aizmirsu pastāstīt vēl vienas lielas bailes.

Pamostos no skaļas bļaušanas kāds bļauj pa balkonu un suns kā traks rej. Skatos mamma stāv pie balkona un bļauj kas deg kas notika? Tad sajutu ka pilns dzīvoklis ar dūmiem. Mamma saka moš paliekam, gaidam es teicu ņihuja jāskrien lejā. Visa kāpņutelpa dūmos izskrējām un redzējām ka deg 2 un 3 kāpņutelpas pagrabi. Mīziens bija pamatīgs. Ugunsdzēsēji cēla no balkoniem cilvēkus un dauzija arā vietu kur pagrabam bija jabūt logi bet tur viss aizmūrēts. Stress bija pamatīgs. Ugunsdzēsēji netika iekšā pagrabā, jo bija nenormāls karstums ka šiem sāka tērpi kust. Ugunsdzēsēji bija no aizkraukles,jaunjelgavas,pļavīņam un vēl kautkādi bija. Tad kad izskrējām ārā sākām domāt vai nevajadzēja paņemt dokumentus, jo dūmi bija pamatīgi un nāca pa visām trubām dzīvokļos. Tā bija skolas diena, domāju sēdēšu mājas jo rokas drebēbēja no stresa. Mājās nepaliku aizgāju uz skolu jo tā d'ūmu smaka vienkārši neciešama bija. Dažas vecākas sievietes aizveda uz slimnīcu jo bija saindējušās. Nez man no stresa vai no dūmiem bija grūti elpot XD Nu traki gāja. Pēc ugunsgrēka pagāja kādas 3-5 dienas un notika nākošais. Uzsprāga sadales skapis kur tipa skaitītāji un blakus būda kur tipa elektrība, viss bija izdedzis. Pat pilsētas mērs bija atnācis un daži prasija kā var tagad justies droši tādā mājā un kur vispār palikt, viņs teica ka vienkārši nav variantu, lai ejot dzīvot viņa birojā. :D

Tas viss notika aizkraukle Spīdolas 14 mājā.

a un jā mēs veselu stundu esam gulējuši dūmos, un teica ja nebūtu piecēlušies tur pat arī paliktu jo sāka deg 5.00 ja nemaldos. Vēl ugunsdzēsēji teica būtu vēl padedzis un visa māja sabruktu jo vecās mājas tās ir.

http://www.nra.lv/zinas/22089-no-ugunsgrek...l-75-evakue.htm

sīkāk ja ir gribēšana pameklējiet par spīdolas 14 staburags.lv

Edited by cSpoks
Link to comment
Share on other sites

man bija fking bailīgs atgadījums. mums rajonā ir pansionāts, un pansionātam ir tāda dizgan liela teritorija, kuru aizpilda ābeļdārzs. es un draugi [kopā bijām 4] kādu dienu atradām foršu koku kur pasēdēt/parunāt. sēžam, un tur kkāds no pansionāta, kkāds psihiski nelīdzsvarots vai kkāds tāds[džeks sakarīgi runāt nejēdz] lasa kartona kastes, mums poh. pēc laika pieiet pie mūsu koka un sāk kko bubināt, rāda ar pirkstu uz viņu un tad uz zemi, cik sapratu lai palīdz. poh, nekāpja. atnāk viņa kkāds draugs ar lielu pagali, sāk dauzīt pa koku, kko tur dirst. mēs visi izbijušies uz 3 leksim un pisīsiem prom. 1, 2, 3, boom, esam zemē un skrienam. kad sastapāmies tad viss bija ok, bet tam kuram teica ķipa kāpt zemē uzsita ar pagali riktīgu zilumu uz kājas. aizgājām mājās. pēc 3 dienām tusējot netālajā pagalmā uzzinājām ka viņiem ir pistole ar gumijas lodēm. pēc pāris dienām aizgājām atkal uz to koku. redzu šitie it, tas kurš bija ar koku tagad ir ar kkādu ķēdi un tas kurš lasīja kastes ar pistoli. OMFG mēs fking scared metamies bēgt, pāri sētai un esam. skatamies tur vēl kkādu džeku bars, viņi arī bēga no viņiem. šitie galvenais vēl iet virū, mēs pa visu mežu skrējām, pa visām vietām no kurām man bija bail iet. vot tā es gandrīz bikses pieliku. vot tās bija bailes...

Link to comment
Share on other sites

Da nē nē, es jau arī. Nejau no tiem mazajiem un tievajiem, bet ir pat gadījies dzīvajā redzēt (tiesa ne Latvijā) kā tev dažu metru attālumā rāpo tāds liels apaļš ar īpaši spalvainām kājām un tiem spīļveidīgajiem orgāniem uz āru.. Esot nostāsti ka tādi monstri mitinās parastā Austrālijas privātmājā, nu nebūtu īpaši patīkami kādu dienu kārtojot māju aiz dīvāna tādu pamanīt + tā debīlā sajūta ka tu ar viņu esi dzīvojis un viņš tev ir pārrāpojis naktī no galvas līdz kājām pāri.

Edited by redhot
Link to comment
Share on other sites

Ir bijušas pāris reizes, kad tā pavairāk esmu samīzis, bet izlasot knds postu (starp citu baigi labais :thumbsup: ) atcerējos vienu reizi kad braucu ar veļļuku no trenniņa...

Tātad pirms pāris gadiem, minos no trenniņa, nekas īpašs, nekāds nakts vidus (bija ~20:00, krēsla) nebija nekādas neapgaismotas vietas, gandrīz pa centru. Braucu garām vienai stāvvietai kurā stāv busiņš, aizmugurējās durvis atvērtas un kādi 5-6 čaļi dzer (laikam) un kko bazarē. Brīdi, kad es braucu garām sāk kaut ko bļaustīties, es nepievēršu uzmanību un braucu mierīgi tālāk, uzgriežos uz viena palielāka ceļa un minos pa malu, te pēkšņi šie nesās garām izkārušies pa logiem uz manu pusi bļauj (galīgi neatceros ko). Ok, for fun tāpat pačakarē cilvēkus, laimīgu ceļu. Vēl pēc pāris līkumiem atkal nez no kurienes brauc garām un nodomājuši, ka krustojumā griezīšos pa labi, šie arī nogriežas man tieši priekšā un turpina lēnītēm brauk un blenž visi atpakaļ tad arī sāku justies dīvaini, pārbraucu pāri tai ielai un ieraugu, ka šie ar kaucošam riepām griežās riņķi, vot tad arī es samīzu un sāku nesties prom (cik nu ar BMX var panesties). Sāku domāt, kur lai es nogriežos tā, lai viņi ar mašīnu netiktu un nepaspētu pamanīt kur es paliku, bet nav tādas vietas. Rāvu pāri zālājam visām apmalēm un dobēm, atskatos ka šie jau brauc pa to ielu no kuras nobraucu nost un griežas iekšā stāvvietā, par laimi otrā stāvvietas galā aiz trotuāra bija trepes pa kurām es fiksi uznesu ričuku un liku pa pederi, līdz pat mājām vairs neatskatījos, biju kā transā, tikai minos un minos, nebij arī vairs tālu. Ieskrēju mājās un domāju vai tik viņi neredzēja, ka es tieši pie šīs mājas piebraucu, tieši šajā paģītī iegāju. :erm:

Bet vispār tas ir apbrīnojami kādu enerģiju dod šīs bailes, nekad nebūtu domājis ka pēc trenniņa nobesijies vari šitādā ātrumā mīties bez nekāda paguruma :blink:

Link to comment
Share on other sites

Tas notika vasarā. Tākā man laukos ir ļoti garlaicīgi, izdomāju ar veli aizlaist uz mežu, paēst melenes. Noliku riteni pie koka. Pagāju 5 soļus no riteņa. Un ēdu. Pēkšņi pagriežu kautkā nejauši galvu, un redzu ka uz mana sēdekļa ir uzlikta ROZE. Es tā pārmīzos, ka līdz laukiem, braucu pilnā jaudā. Tā līdz šim brīdim neesmu sapratis kā tā ROZE pēkšņi uzradās uz mana riteņa.

Link to comment
Share on other sites

Keep Of kada roze? Tada ka tirgu pardodas? Yea write.

Aceros velvienu momentu. Laukos atnacis no kartejas pasedeshanas ar draugiem, aizgaju gulet, un no rita piecelos, man zirneklis tiesi pa feisu rapoja. Uzreiz lecu gaisa, un metu to maitu prom no sejas. Taka laukos man nepatik vairs gulet,iznjemot pie sencha,! ;]

Link to comment
Share on other sites

cilvēkiem ir dažādas fobijas, man gan nav trāpījusies neviena (nu moš vēl neesmu atradis īsto). Nobijies tā kārtīgi arī nekad neesmu, tikai nedaudz. Man teiksim ļoti dīvaini skan ūdens kanalizācijas trubā dzīvoklī un kad pirmo reizi dzirdēju, likās, ka vannasistabā kāds atrodas.

Bet īpaši izcelt no nobīšanās reizēm vajadzētu vienu klases ekskursiju, kur es ar draugu, kam ir kruts lukturītis ejam vākt malku ugunskuram, tērgājam par kaut ko, vācam zarus un pēkšņi ieklausāmies un dzirdam čaboņu, 4 real kaut kas pavisam netālu čabina lapas (bija rudens vidus). Draugs spīdina lukturīti čaboņas virzienā, nekā. Pauze, klusums. Atkal čaboņa, kaut kur pavisam tuvu. WTF, WTF? kas notiek, šis atkal spīdina lukturīti, nu NAV nekā, pilnīgi tukšs mežs. Atkal nedaudz klusums un ATKAL sāk čabēt. Es neko nesaprotu, esmu pat izbijies, draugs arī, rausta lukturi šurpu turpu un nesaprot kas notiek. Pēc kādas pusminūtes luktura bakstīšanas čabināšanas virzienā, skatam atklājas pa pusei zem lapām esošais ezis, kas ik pa brītiņam lēnām paiet uz priekšu. Phew! "Mazais pidars!" nosmejamies un vācam tālāk malku, kamēr ezis iet savu ceļu.

Link to comment
Share on other sites

4eal, reiz sen senos laikos, aiz trejdevinjiem kvartaliem... notika ballite. Ballites iemeslus vairs atcereties nespeju, jo tas bija sen senos laikos. Bet katraa zinjaa jautribas netruka, dazadas atrakcjas, garshigas uzkodas un gardi spirtoti dzerieni. Jautriba un smiekli kusaat kusaja visu vakaru. Arii man bija labs noskanjojums, kuru pat nespeja sabojat pubertitates pinnes. Bet nu kaa, lai arii nebutu, uznjemot visas gardas izejvielas pekshnji sajutu kaa vederaa notiek kaut kadas parmainjas. Driz vien atskartu, ka pec britinja bus jaiet varonigaa brunaa lacha likvidacijas misijaa, bet vel jau it kaa var pagaidit - nodomaju pie sevis. Taa nu vel kadu lieku stundinju pasvineju, kad sajutu, ka kritiskais pikja punkts ir pienacis. Taa nu straujiem solotaja soljiem devos detonet spotaa savu minu. Bet ak tu neraza, noskatita vietinja bija jau aiznjemta. Tur priekshaa jau bija Marta, kas pec treshaa shampja veica bulimikja cienigus iekshejo organu tirishanas meistarstikjus. Uz maniem lugumiem apmainities vietam Marta neatsaucas, taa nu iesligu pardomas par kadu rezerves planu izshkjirties. Lidz pirmais launais priekshvestnesis bija klat, gazes formaa. Sekundes simtdaljaalas pienjemu izshkjirigo lemumu , tomer nolaist parkji ar ceribu , ka paliks vieglak. Tachu acis man iepletas un navigas bailes iezagas mana sirdi, kad parnjema sajuta par citas kompanijas pievienoshanos manas jaunajas apenes. Likas, ka muza kaunpilnakais moments ir pienacis tieshi shajaa bridi. Parbilis bijia parnjemis gan manu seju , gan manu sirdi, gan manu pecpusi. Nakamaa sekundee jau sapratu, ka lidz ar smakas izplatishanos bushu sabojajis visu savu nakotni un karjeru. Taa atri var tik pie jaunas iesaukas "dirsejs", "plutitajs", "biksesstancetajs" vai vel lajaunak "kakugjimis". Taa izmisis staveju vel kadas 3 sekundes, lidz pekshnji Marta pameta stabinju un es vareju doties iekshaa un savakt savu pecpusi. Tachu kada laime, novelkot bikses pusmastaa atklajas patiess brinums, tur nekaa nebija. Izradas ka "pifs" bijis shoreiz parlieku viltigs savos apjomos. Taa nu nokartodams visas darishanas ar augstu paceltu galvu devos jautribas vilnjos atpakal. tads nu luks bija mans bailju stasts. Un dzivoja vinsh laimgis lidz shai baltdienai vel tagad.

Bet ja godigi pagashnedej biju ieskrejies lidz kadiem 130km/h , kad priekshaa izskreja tads paliels lauku krancis, kura delj nacas mest pa naziem. Diez ko laimgis nebiju tajaa mirkli. Sapratu , ka ar tadu atrumu nevar diez ko atri nobremzet. Labi ka suncis paskreja malaa a to Svetaa Petera vartu prieksha vinsh noteikti stavetu.

Link to comment
Share on other sites

Izeju sētā uzpipē, bet kad pagriežos uz sāniem taka galva blakām man stāvētu acu augstumā, es uzreiz kādus trīs sitienus iesitu un ieskrēju poģezdā, tad nomierinājos iznācu ara ieslēdzu gaismu un tas bija balons! biju nereāli pārmīzis :D

Link to comment
Share on other sites

Es viss trakāk nobijos, tad kad pirms kādiem 5 gadiem man Jelgavā pie autenes piesējās kaut kāds "snikers" (a.k.a. 4igāns). Kā šodien atceros, ka viņš man gribēja pārdot NOKIA 5210i. Es pats biju nenormāli sadzēries un no sākuma man bija tā diezgan pofig uz viņu. Nepārrtraukti teicu, lai viņš iet nahuj, bet tas neatsējās. Vēlāk tas pacanchiks piesējās man par to, vai man ir telefons uz ko es atbildēju NĒ. Bet kabatā man bija izspiedies mobīlais un viņš sāka par traku piesieties... Vienreiz ņēmu uz uzvilku viņam pa ķirbi un muku.

Nākamais moments bija tāds, ka ne no kurienes uzrodas vēl 3 snikeri un skrien man pakaļ. Skrēju gar RIMI stūri un tur viens melnais brālis jau gaidīja un ievilka normāli ar kāju pa vēderu. Tad pieskrēja tie pārējie snikerīši un mani taa normāli nospārdija, bet nexuja neatņēma.

Man no viena snikera nebija bail, bet kad ieraudzīju, ka skrien bars, tad tā pie sevis domāju, ka tik kāds nav paņēmis kaut kādu nazīti līdz.

Link to comment
Share on other sites

Please sign in to comment

You will be able to leave a comment after signing in



Sign In Now
 Share

×
×
  • Create New...