Pamēģināšu vienreiz mūžā uzrakstīt normālu spēles apskatu.

Tiem, kas tankā – Skyrim ir jaunā Bethesda (Oblivion, Jaunie Fallouti) spēle uz jauna engine (jā, visiem characteriem vairāk nav vienādas sejas), kuru, manuprāt vajadzētu iečekot jebkuram geimerim, jo spēle ir brīnišķīga.

Pats sākums nebija daudzsološs – spēlei nevar izslēgt vsync (kursors peld like a motherfucker), lai kā es arī centos, man tas neizdevās. Pat pašu labāko spēli pasaulē es negrasos spēlēt ar “peldošām” peles kustībām, bet nolēmu, ka iečekošu vismaz sākuma filmiņu un tad slēgšu ārā. Spēle man labvēlīgi detektēja “Ultra high settings” un es pirmās spēles minūtes pavadīju ar patīkamiem 16fps. Tādā slaidšovā es nemaz nepiefiksēju, vai pele peld un, kad nedaudz vēlāk biju dabūjis pirmās mantas (no kurām viena bija tik episka ķivere, ka man ir galvā vēl 17 līmeņus vēlāk) un lēkāju riņķī kā nindzja, es sapratu, ka šo visu vajadzēs iečekot arī ar peldošo peli. Kā izrādījās, tad tā peldēšana ir tikai iekš menu, spēlē nejūtu, tā ka pirms jūs dauziet klavieri pret galvu, iečekojiet kā jums pele darbojas spēlē.

Tā kā es sākumā biju nikns uz visu pasauli par drausmīgajām peles kustībām, es paņēmu random charu, nosaucu viņu par “Feja, bljedj” un tikai vēlāk sapratu, ka tā arī to visu atstāšu – tagad man ir mage chars, kas kaujās ar zobenu un loku. Pirms es pievēršos labajām lietām, jāuzskaita visas sliktās – tā kā spēle ir konsoles ports, tad charactera menu ir tizls (bet ātri pierod), “perks” izvēle pie level-upošanās ir debīla (bet ātri saprotama) un priekš manis, kā cilvēkam, kam patīk darīt jebko optimālā ātrumā, tas krīt uz nerviem, jo ļoti daudz laika tiek pavadīts pišoties riņķī pa konsoliskiem menu. Nu nevar atvērt character menu un redzēt, kas ir mugurā, rokās, kājās, galvā. Tev vienkārši ir saraksts ar VISĀM lietām un kas kur iet, ir jāskatās pašam. Tāds variants šķiet stulbs pat priekš konsoles.

Tāpat arī pie merchanta veikalos iepirkšanās vairs nav intuitīvais “pa kreisi, pa labi”, kā visos RPG līdz šim, bet apakšā-augšā, kas atkal mani kaitina. Pavadījis spēlē ~4h es uzzināju, ka vispār eksistē tāds Journal, kurā ir pierakstīti visi kvesti, jo man šķita, ka šī spēle ir domāta hardcore cilvēkiem, kuriem tas viss ir jāatceras no galvas. Tipa, poga Q nerāda questus, nu značit nav. Tam sūdam izrādās var piekļūt caur kartes menu, kurš atkal, lai gan skaists būdams, ir drausmīgi nepraktisks – nu nahren man ir jāredz kaut kādi tizli mākoņi, man vajag redzēt vai tur starp kalniem ir ceļš vai nav. Vēl man besī – karti nevar “pavilkt” (tā vietā tiek nolikts izpalīdzīgs markeris), tai ir jāiet uz sāniem un tad viņa tiek kustināta, bet ja tu apskaties local map, tad to var tieši pavilkt, nevis pabrowsēt ejot uz sāniem.

Gribi pamainīt magic/poweru un ieroci tajā pašā menu? Nekā nebija, nāksies to darīt divreiz un kad tev sejā čārdžo ar dzīvi un savu jauno sejas dekoru – tavu tikko izšauto bultu, neapmierināts orks, tad tev katra milisekunde ir svarīga. Having said that, šie mīnusi, kas citkārt šķistu DRAUSMĪGI, uz kopējā spēles awesome fona, ir absolūti nenozīmīgi. Pasaule, pa kuru vazāties ir MILZĪGA un kas pats absolūti svarīgākais – daudzveidīga. Tie, kas ir spēlējuši Oblivion, zinās, ka tur daudzas alas bija konkrēta kopīpasta viena otrai, bet šeit es staigāju pa pasauli riņķī ar pavērtu muti un blenžu uz visām pusēm, lai kur es arī ietu – viss tiešām ir uztaisīts skaisti un daudzveidīgi. Mans personīgais favorīts ir kalni, pagaidām esmu kāpis tikai vienā, bet tas kalns ir monstrīgi liels, no viņa varētu lekt ar izpletni lejā.

Man nenormāli patīk levelošanās sistēma – tu kļūsti labāks lietās, kuras tu dari, nevis tu vari darīt lietas, tikai tad, kad esi dabūjis attiecīgo skillu. Teiksim es esmu lockpickošanas fanāts, es uzlaužu visu. Master vai Expert slēdzene? Davai, ja vari, attaisi, nav nekāds uzraksts “Sorry, tu smirdi, nāc atpakaļ, kad būsi ar lockpickingu vismaz MILJONS”. Un tad, ja tu to pietiekoši bieži dari, tad vari dabūt kaut kādus bonusus, teiksim – vieglāk atvērt Expert slēdzenes. Ir, protams, speciālie attacki, kurus tu dabū tikai levelapojoties, bet tad attiecīgi skillam, kurā tu gribi to speciālo pribambasu, ir jābūt uzkačātam.

Vēl man ļoti patīk, ka uz defaultās grūtības pakāpes ”Adept” spēle priekš manis ir pietiekoši grūta, lai būtu interesanta – es nevaru vienkārši viens maksimālā pohujā ieskriet pretinieku barā un visus atvākt*, fonā dzerot hektolitriem health potionus, viņu šajā spēlē ir ļoti maz un man tas patīk, jo pilnīgi visos RPG ar tevi vienmēr viss ir ok, kamēr vien tev ir čupa health potionu līdzi. Šeit vajag domāt kā labāk uzbrukt, ko un kad darīt un par veiksmīgu cīņu ir patiešām gandarījums ”Fucking hell, še tev, sūds tāds! Vairs nevari ar to savu bomzīgo zizli mētāt lāstekas ne? Esi pārāk aizņemts ar BŪŠANU MIRIS, ko?” nevis parastais bezemocionālais “mm, šitas pidars bija krāsains, moška kaut ko vērtīgu izmeta”. Tāpat arī, ja Falloutā es principā varēju novākt visus labos un iet tālāk, tad šeit to ir ļoti grūti un īstenībā arī neizdevīgi darīt, šī īstenībā ir arī pirmā spēle, kurā man patiešām gribas būt labajam.

Man vienmēr svarīgākais spēlē ir bijis, lai viņa ir interesanta un Skyrimam tas izdodas lieliski, storijā pārāk tālu neesmu ticis, bet tas pagaidām ir bijis (un izskatās, ka arī būs) lielisks un par foršajām lietām šajā spēlē es varētu runāt ļoti ilgi, jāpiebilst tikai pati foršākā – pūķi. Es mīlu pūķus ^__^. Uz beigām pateikšu tikai vienu lolismu – tumšā istabā es nepamanīts ielieku vienam malacim bultu starp acīm un viņa reakcija ir “Is someone there?”

Starp citu, smieklīgi ir fakts, ka es šo visu gribēju sākt ar teikumu “Skyrim – iespējams vienīgā spēle, kas tiešām ir savus 60 dolārus vērta”, bet vakar iečekoju, ka Steamā Latvijā viņa nav pieejama, which is weird, jo es esmu pārliecināts, ka 12ajā no rīta, kad es viņu kačāju, viņa vēl bija pieejama. A moš es nebiju ielogojies, labi, whatever.

*ok, ar vienu triku to apmēram var izdarīt, bet ja tev ir otrs pretinieku bars aiz stūra, then you’re fucked. Nu ok, ir vēl arī citi triki :D

Read comments (60)