Tātad - kāda izskatās lidošana ar Ryanair - bilde. Sapratis, ka pa gaisu uz Zviedriju netiksim, seko zvans uz Tallink, tiek noskaidrots, ka pa 166Ls vēl ir dabūjama A klases kajīte, tālāk fiksa apspriešanās, nospriešana, ka uz reidžeriem obligāti jātiek, skriešana uz pieturā stāvošu autobusu, saprašana, ka autobuss stāv pie zīmes "Izkāpšana" un ka iekāpšana ir lejā, skriešana uz iekāpšanu, gaidīšana 5 minūtes uz autobusu, nesaprašana kāpēc vajadzēja skriet, joku mētāšana par Ryanair un nedaudz vēlāk mēs jau stāvējām korķī pie Spices un bijām ceļā uz ostu. Tests nosprieda, ka ar Ryanair vairs nelidos (paradokss - atpakaļceļā paredzēts lidot) un visiem cilvēkiem ieteiks nelidot ar Ryanair - pirmie, kam tas tika ieteikts bija 22a autobusa pasažieri. Joks pa jokam, metrs pa metram un mēs jau kāpām ārā no autiņa, lai dotos uz ostu. Pa ceļam pajokojām par Īvānu, kas uzskata, ka zāles dzeltēšana nav saistīta ar karsto laiku, bet ar cilvēku atrašanos zālājā.

Iegājām ostā, es paņēmu divus numuriņus, jo nospiežot vienreiz pogu tika konstatēts, ka viens numuriņš nav paņemts. "Še, tas tev", teicu, sniegdams numuriņu Jurko. "Invalīdiem, grūtniecēm un pasažieriem zem 5 gadu vecuma"? Nu ok, iešu teikšu, ka nepareizo pogu nospiedu. Un tā viņš arī darīja un mēs iešmaucām pirms kādiem ~20 cilvēkiem. Vārds pa vārdam, tika noskaidrots, ka absolūti vienīgais variants ir A klases kajīte pa 166Ls un tā kā citu variantu mums nebija, piekritām. Jurko vienu brīdi iedomājās uzprasīt, kas tāds foršs ir A klases kajītē (mūsu spriedelējumi pa ceļam - kamīns, galda tenisa galds, lāčāda uz zemes, 52" plazmas televizors un plikas čiksas, kas cīnīsies eļļā un kur uzvarētājai būs tas GODS nokniebties ar kādu no mums). "Logs?" pārprasa Jurko izdzirdēdams atbildi (es tikmēr vēderu turēdams eju gārgt ap stūri). "Hahahaha, logs", neiztur arī Jurko un nāk zviegt man blakām. Tikmēr tests brīnumainā kārtā saglabā nopietnu mūli un pabeidz biļešu pirkšanu. "Aahahaha, LOGS!" - mēs ar Jurko turam vēderus. Tagad vairs tik smieklīgi tas neliekas, bet tajā brīdī redzot Jurko seju, kurā jau aust smaids un viņš vēl pārprasa: "Logs?" - visu A klases kajītes ekstru apkopojums - logs, tas likās baigi uzjautrinoši. Dāma kasē mums vēl paziņo, ka varam atrast ceturto personu, tikai tai vajadzēs samaksāt tur kaut kādu ostas nodokli un viss. Mēs gan nospriežam, ka mums 4ais galīgi nav vajadzīgs un iztiksim tāpat.
Biļetes nopirktas, laiks līdz prāmim ir, ejam pirkt aliņus tuvākajā veikalā - Staķikā. Tests gan nedaudz raustījās un negribēja nākt, jo baidījās, ka varētu prāmi nokavēt, bet nu laiks vēl bija pietiekami, tāpēc gājām visi trīs. Pērkot aliņus pacēlās jautājums cik daudz šmigas var uznest uz prāmja. Zvans 118 - "10 litrus? Ā, nu skaidrs" - tests vēl runā pa telefonu, bet mēs ar jurko krāmējam tālāk aliņus grozā. "Tas tikai stiprajiem dzērieniem? A alum? 110 litri?" *smiekli*. Mēģinājām iztēloties kā viens cilvēks uz prāmja var dabūt 110L alus. Pie kases (pārdevējam, protams, tika pastāstīts, lai nelido ar Ryanair) mums katram iedeva piespraudīti, kur uzzīmēta pudele, +, mašīna un pa virsu uzraksts "Beigta balle". Nospriedām, ka tikpat labi tur varēja būt attēlota lidmašīna ar uzrakstu Ryanair un tādu pašu tekstu un būtu tikpat attiecīgi. Nākot atpakaļ un runājot par to kādu mentālo stieni esam paķēruši lidostā, izdomājam, ka jebkuram mentam ekipējumā ir rokudzelži, cepure un mentālais stienis. Smieklīgi.

Brīdi vēlāk kāpjam uz kuģa, dāma mūs aizved un parāda (A klases style, bitches!) mūsu kajīti, mēs ieejam kajītē iekšā, noliekam mantas un sākam meklēt gultas. Divas uzreiz redzamas - pie sienas lieli burti A un B, trešo var atrast brīdi vēlāk - pie dīvāniņa, kuru var transformēt par gultu stāv burts C, bet D nekur neredz. Kur tad gulētu tā ceturtā persona, ja mēs tādu būtu atraduši? Apskatam vannas istabu un skapi, bet gultas nav arī tur. Interesanti, ja jau šī ir 3vietīga kajīte, varbūt mēs esam samaksājuši par 4vietīgu? Zvans uz 1188 (jau kādu 10-o reizi todien), savienojamies ar Tallink (šoreiz trāpās kaut kāda blonda operatore, kas prasa ar cik "l" rakstās Tallink un vai mēs gribam savienoties ar Tallink Latvia vai kādu citu) un mēģinām noskaidrot, kas par lietu. Čalītim vajadzīgs mūsu pasūtījuma (laikam) numurs. Kad prasu kur tādu var atrast, viņš kaut ko pasaka par kaut kādu papīru, kuru var dabūt, ja pērk biļetes internetā.
- Bet mēs ostā pirkām
- Ā... nu tad es nezinu.
- ??? Vai tad uz biļetes vai uz čeka nav tā numura?
- Ē... es nezinu, paskatieties, varbūt kaut kur tur ir, numurs sākas ar 310.

Ok, uz biļetes ir - nosaucu numuru. Burvīgi, kajīte izrādās 3vietīga, 4vietīga A klases kajīte maksājot 221 latu. Patiecos čalītim par informāciju un ar Jurko nospriežu, ka tā meitene, kas mums ostā pārdeva biļetes bijusi nekompetenta persona. Savukārt šis čalītis arī bijis nekompetenta persona, jo nebija spējīgs pateikt, kur atrodas tas numurs. Savukārt lidostā, lūdzoši pavēlošā dāma arī bija nekompetenta, toties bijusi pietiekoši kompetenta, lai norādītu uz nekompetentās bijāč nekompetenci. Baigais kompots vobšem.

Apstaigājam kuģi (vai es stāstīju, cik bieži Tests ar Jurko man stāstīja, ka pūtīs? Citiem vārdiem sakot - vems. Nē? Nu katrā ziņā viņi man to stāstīja baigi bieži, jo abi acīmredzot uz prāmja nebija bijuši), paskatījāmies, kā tas peld pa Daugavu, nedaudz apdirsām Māri Gaili, kas taisa visādus sūdus Ķīpsalā, parunājām par dzīvi, akmeņoglēm, krāniem un vecām mājām pie Daugavas un gājām uz kajīti iedzert iepirkto aliņu un klusiņām uz aiPoda paklausīties reidžerus (klusiņām, jo uz austiņām tika uzlikts maksimālais skaļums, kas klusu skanēja pa visu kajīti). Dzirdējām kā caur interkomu (vai kā nosaukt to sūdu, kas mums kajītē bija zem galda un caur kuru tika paziņoti visādi paziņojumi un uz kura varēja uzlikt tikai vienu radio staciju - Jūropian Šit Reidio) tiek paziņots, ka pus11os uz sestā klāja būs mūzikas konkurss. Nospriedām, ka iesim. Pavadījām laiku līdz pus vienpadsmitiem sēžot kajītē, laižot jokus un pirdienus un dzerot aliņu.

Noteiktajā laikā devāmies uz sesto klāju. Tur bija tāds paliels barčiks ar daudz sēdvietām, bet maz cilvēkiem, piesēdām pie tukša galdiņa, neņēmām dzeramos, jo zinājām, ka būs dārgi un pēc brīža ar lolisku pavadījuma mūziku priekšā iznāca čalītis, kas stādījās priekšā kā Egīls. Paziņoja spēles noteikumus (uz papīra ar zīmuli jāuzraksta pareizās atbildes uz jautājumiem) un pēc brīža spēle varēja sākties. Pirmais gabals tika nospēlēts bītlu "Yellow Submarine" un sekoja jautājums "Which colour?". Priecīgi rakstījām "dzeltens" un gaidījām nākamo jautājumu. Deviņus jautājumus vēlāk mums bija aizdomas, ka uz 3 jautājumiem mēs esam uzrakstījuši nepareizas atbildes, bet tā kā neko labāku nevarējām izdomāt, nodevām lapiņu tādu kā bija. Labu laiciņu vēlāk Egīls bija izskatījis visas (četras) nodotās lapiņas, aizgājis pēc četriem šampjiem un paziņoja, ka visi četri dalībnieki ir pareizi atbildējuši uz 7iem jautājumiem. Tā nu mēs dabūjām šampanieša pudeli. Dabūjām glāzes no bāra un dzerdami šampanieti noskatījāmies kā pie 4iem nedaudz bomāriska paskata čalīšiem pāris galdiņus tālāk atnāk būdisks security čalis un saka, ka viņu atnestos Cēsu džinus te dzert nevarot. Piebeidzām šampi un nogājām lejā paēst. Neizskatījās, ka daudz ko var dabūt ēst tajā ēdnīcā (par restorānu to diez vai var nosaukt), kurā iegājām. "Jums gaļas nav?" mēs prasam. "Nē, toties ir zivs.", skan atbilde no diezgan izskatīgas meitenes. "A, kas tā par zivi?", "Garšīga" (šī atbilde automātiski iekļūst zelta teicienu fondā pie "lūdzu, tā ir pavēle" un "Kas ir A klases kajītē? Logs"). Ņemam mistisko garšīgo zivi, kas ar kartupeļu biezputru un mērci maksā 5.28 (Jurko 7.60, jo šis ņem dubulto garšīgo zivi) un kas izrādās ir parasts fišfingersūds un notiesājam. Vakars beidzas ar ievērtēšanu, kā uz kuģa tiek spēlēts blackjacks, kuru es tomēr neriskēju izmēģināt, jo saprotu, ka dīlerim ir lielākas priekšrocības uzvarēt un ar zoles spēlēšanu un alus dzeršanu kajītē.

Nākamajā rīta novācam miskasti kajītē, izejam uz klāja paskatīties, kā izskatās Zviedrija (jo tur sanāk ilga braukšana pa tādu kā... nezinu kas tas ir - līcis, kas dziļi iestiepjas sauszemē vobšem), kā kaija lido blakus prāmim cerēdama izbomžot paiku, kā uz saliņas ir savilkti mistiski kabeļi, sataisītas alas klintī (nospriežam, ka tur ir kaut kādu biezo vīna pagrabi) un kā mums pretī pabrauc gandrīz divreiz lielāks prāmis - Silja Line. Ne pārāk interesantu notikumu rezultātā mēs esam sagaidījuši kuģa apstāšanos, izkāpšanu no tā, noklausījušies paziņojumu, par to, ka nepieciešams saglabāt pasi un boarding pass, kuru mēs esam atstājuši kajītē kopā ar savām čipkartēm, ar kurām var atslēgt durvis no ārpuses, noskaidrojuši, ka, tā kā braucam vienā virzienā, mums tie sūdi tomēr nav vajadzīgi, izgājuši cauri muitai, kur nav nekāda pārbaude neskaitot paiešanu garām diezgan smukam melnam sunītim, kas mani no attāluma aposta, noskaidrojuši, ka autobuss pie ostas mūs aizvedīs uz centrālo staciju un nu sēžam autobusā.

Pamielojuši acis ar Zviedrijas arhitektūru un vispār Stokholmu mēs jau pēc neilga laika atrodamies centrālajā stacijā. Man vajag izdrukāt savas vilciena biļetes, lai mēs pēc pasākuma tiekam atpakaļ, es gan to neatrodu kur izdarīt un laipna meitene pie informācijas to izdara manā vietā. Bet mums vēl vajag biļetes turpceļam, kura lai nopirktu ir nepieciešams paņemt tādu pašu numuriņu kā pie mums bankās. Paņemu - 371. Mācība no Rīgas ostas - paņemu arī numuriņu, kas domāts tikai "International" kasēm - 024. Paskatos uz lielā ekrāna - patlaban tiek apkalpoti numuri 300 un 009. Sēžam, gaidām. Paiet 10 minūtes - numuri 301 un 011. Ok, šitā nav aršana. Jurko iet ievērtēt tos automātus, pie kuriem visi cilvēki kaut ko dara un kur man neizdevās izdrukāt biļetes. Izrādās mans automāts vienkārši bija nogļukojis, visi citi automāti strādā - eju skatīties informāciju par pieejamajām biļetēm. Savadu visu informāciju - man paziņo, ka biļešu vairs nav (sold out). Ok, meklējam citu laiku - sold out. Ok, uzlieku, lai parāda visus dienas reisus un biļešu pieejamību - pie visiem reisiem stāv "sold out". Psc. Ok, uzliekam pirmo klasi - pie diviem reisiem nav sold out, bet stāv cena trim cilvēkiem uz mūsu vajadzīgo staciju - 3000 SEK. Rupji rēķinot - 210 lati. A-hu-jeķ. 210 lati par vilcienu. Pilnīgs čau.
Situācija izskatījās bēdīga...

Turpinājums sekos...

Read comments (32)