"Wāāu," pārsteigts novilka bebrs Vermuts un kopā ar Vernonu klusi turpināja ceļu. Garām apgāztajai priedei, garām vecajai kokcirtēju būdiņai, aiz lāča Diņķa alas un blakus Čalojošajai upītei atradās Zeltainā pļava. Abi draugi nostājās drošā attālumā no pļavas vidus un, ievērodami savus čomus - trusīti Izopropanolu ar savu draudzeni Etilspirti, devās pie viņiem, domādami - jā, šovakar būs kodiens nepajokam. Saradušies bija daudzi zvēri no visām meža malām - šeit bija jaunais susliku pāris, dzenis Klabeklis, vilki Dezmonds, Plošķis, Nīcinātājs, kā arī viņu atvases - Dedzinātājs, Gaļas mašīna un Žokliskāvilciens. Bija arī daudz stirnu, lācis Diņķis un vispār, ko tur daudz uzskaitīt, ieradušies bija gandrīz visi. Ieradies bija arī Druknis, kuram morāli mēģināja palīdzēt kurmītis Klīsteris, bet bez rezultātiem. Klīsterim neatlika nekas cits, kā izvilkt no azotes 300g un saliet Druknim, kurš par iedzeršanas lietderīgumu nebija pārāk pārliecināts, jo dzērums jau bija viņu ievilcis pietiekoši lielā nelaimē, bet, kad viņš redzēja tuvojošos S.Žuburu, kas braši soļoja ar uzticīgajiem Atspērienu un Mordoboju pie sāniem, viņš izmisīgi iekunkstējās un ātri izrāva sev paredzēto devu. Deva gan viņam trāpījās tikai 100g, jo Klīsterim piekliboja redze un viņš divas trešdaļas nolēja garām. Tikmēr labajā pļavas stūrī S.Žuburu cīņai jau sāka gatavot viņa brāļi runādami par "kreisajiem āķiem" un "dzelzs kalšanu, kamēr tā ir karsta" un pēc neilga brīža pļavas vidū iznāca meža tiesnesis ūpis Furnikuls, zīmīgi noūjinājās divas reizes un cīņa varēja sākties.

Ezītis Miķelītis bija ļoti satraucies un izbijies meklēja kādu stūri kurā ierauties un baidīties, bet, tā kā viņš tādu nevarēja atrast, viņš skrēja riņķī ap priedi, panikā pukstēdams, līdz aizķēra kāju aiz veca zara un nolikās garšļaukus blakus vairākiem čiekuriem un palika nekustīgi guļot nedaudz trīcēdams aiz bailēm. No attāluma viņš izskatījās pēc vibrējoša čiekura, kas vienu brīdi piesaistīja foksīgās dāmas - lapsas Drostaliņas uzmanību, bet, kad jau viņa bija gatava doties pēc šī neredzētā brīnuma, kāds iztrūka pat meža perversākajā seksšopā "Viss gangbangeriem" (un kas tik tur nebija - anālās zīļbumbiņas, mākslīgais lauvas falls, mini lāču lamatas (īpaši neķītrajiem) un, protams, piepūšamās trusītes (vispieprasītākā prece)), sākās cīņa.

Druknim pēc 100g bija vīra dūša. Vēl viņš nesen bija redzējis filmu ar Marku Da Kuskusu un alkohola ietekmē nospriedis ka māk kaupueiru. S.Žuburs iepleta acis, kad Druknis metās viņam virsū mistiskā vīzē vicinādams kājas, kas viņam nedaudz atgādināja neveiksmīgus zaķīša Lil' Karrota breikošanas mēģinājumus. Drukņa brašais uzbrukums beidzās ar graciozu nostiepšanos zemē pie S.Žubura kājām, bet brīnumainā kārtā Druknis ar vienu ragu iemauca S.Žuburam pa grudaku, kas viņam nedaudz aizsita elpu un S.Žuburs instinktīvi paleca gabaliņu atpakaļ. Druknim pūlis automātiski uzgavilēja, jo publika tomēr gaidīja 'action'-u, bet S.Žuburs to ievērodams, iegaudojās kā Tarzāns un metās virsū Druknim, kurš savukārt, piefiksēdams, ka ar savu wannabe-kapuerista tēlu ir iekarojis publikas simpātijas, braši cēlās kājās tieši laikā, lai ievērotu uzbrūkošo S.Žuburu. Druknis ieliecās ceļos, nolieca galvu un bija gatavs cīņai. Pēc brīža viņa kreiso ragu diezgan spēcīgā triecienā ķēra S.Žubura kreisais rags un Druknim nācās paliekt galvu nedaudz pa kreisi. Tikmēr S.Žuburs elegantā griezienā ar paceltām pakaļkājām iespēra Druknim pa galvu tā, ka visi zvēri izņemot ezīti Miķelīti pārsteigumā noelsās un Druknis nu jau bezsamaņā nokrita gar zemi. S.Žuburu pārņēma asinskāre un viņš metās virsū guļošajam brieža ķermenim un uzdūra to uz saviem iespaidīgajiem, spēcīgajiem un bīstamajiem ragiem un pameta to gaisā. Kad Drukņa ķermenis jau krita lejup, S.Žuburs to noķēra uz saviem ragiem vēlreiz un nikni sapurināja. Asinis šķīda uz visām pusēm, kas īpašu prieku izraisīja zebiekstei Silvijai, bet viņas vēlmi izteikties, vai pareizāksakot izbļauties, apslāpēja sūrstošais vaigs un uzpampusī lūpa. Pēc brīža Drukņa nedzīvais ķermenis jau bija nokratīts no S.Žubura ragiem un gulēja pļavas maliņā, kamēr pats S.Žuburs uzvaroši pastaigājās pa pļavu ar saviem asiņainajiem ragiem. Izbaudījis uzvaras garšu, viņš devās noskalot savus ragus Čalojošajā upītē un tad atgriezās.

Zvēri jau bija sākuši klusām izklīst. Notikušais uz viņiem bija atstājis lielu iespaidu, varētu pat teikt iespaidīgu iespaidu un neviens no viņiem īpaši nevēlējās sarunāties, izņemot, protams, zebieksti Silviju, kas pati ar sevi apsprieda tikko redzēto, izmantotama visādus tēlainus izteicienus, piemēram, "pūdētās asiņojošās aknas", "akopalitpiskie nāves vēstneši" un "bestijas - Nesija un Sesīlija Nesam kuli kasīja". S.Žuburs ievēroja pūlī Maijpuķīti un pašpārliecināti devās tai klāt. "Nu ko, kuce?" pienākot noprasīja S.Žuburs, "Ko tu teiksi par ŠITO?". Momentāli sekoja atbilde, "Fak, tas bija reāli karsti. Ejam drāzties," dedzīgi aicināja Maijpuķīte, nepacietīgi mīņādamās uz vietas.

epilogs:
Mežs jau bija ar sārtu saules gaismu pielijis un visi zvēri izņemot pūci Oktāviju devušies gulēt, bet Zeltainajā pļavā divi zvēru ķermeņi kaisles vadīti vēl joprojām jutekliski un ritmiski šūpojās liegajā vakara vēja brīzītē.

not to be continued...

Read comments (24)