Pirmā festivāla diena. Dodoties pa dienasgaismu uz skatuvēm varēja iečekot cik tad daudz cilvēku ir atbraukuši pa nakti (vēl riktīgs bars joprojām stāvēja korķī). Un no kurienes atbraukuši. Redzēju Japānas, Austrālijas, Austrijas, Šveices, Igaunijas, Krievijas, Somijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Spānijas, Portugāles, arī Latvijas karogu.

Ai, tur vispār puspasaule bija. Ejot uz skatuvēm pa ceļam varēja redzēt arī visādus interesantus kadrus. Šādi izskatījas iekšpusē. Tās pa kreisi ir divas lielās skatuves un tā pašā labajā malā ir mazākā trešā skatuve. Teltī, kas šinī bildē atrodas pa vidu bija ceturtā skatuve. Tā kā Big R iepriekšējā dienā gulēja, viņam vajadzēja apmainīt biļeti pret visiem foršajiem sūdiem. Nezinu, kas tur blakus bija par rindu, bet tur stāvēja šādi džeki. Savukārt šādi izskatījās rindas, kur mainīja biļetes pret visiem šitiem un šeit ir viena interesanta persona rindā. Vispār čiksa diezgan smuka. Lol zābaki. Starp citu līdzīgs viņas topiņam, tikai vēl 10x stilīgāks bija vienai spāņu beibei. Tāds ādas. + vēl kaut kādi mistiski svārki = kopumā viņa izskatījās pēc seksīgākās metālistes kādu esmu redzējis. Tajā bildē brilles foršas tam bārdainajam džekam. No saules laikam aizsargā tad kad viņš uz viņu TIEŠI paskatās. Slipknot džeks arī foršs - ēd hotdogu un kasa pakaļu.

Es tur sākumā diezgan daudz čiksas fočēju, kuras tur bija kuplā skaitā. Un visdažādākās. Vēl bija čiksa, kurai bija divas jostas. Viena uz dibena. Džeki interesantumā arī neatpalika. Kad Big R dabūja visus šitus, nospriedām aiziet uz ciematiņu, jo vēl bija 2h līdz pirmās grupas uzstāšanās laikam. Joprojām bija korķis ieplūstošajām mašīnām un ciematiņš čumēja un mudžēja no cilvēkiem melnā. Un kā es dievinu čiksas ar slayer krekliņu ^_^ Nav jau tā ka viņa būtu baigi tur smukā, man vienkārši fascinē koncepts - Slayer krekliņš čiksām.

Es sāku saprast kāpēc par ratiņiem tā smaidīgā meitene prasīja 25 eiro. Uz pasākuma vietu vairāki cilvēki bija aizveduši visus savus dzērienus ar ratiņiem (kas ir diezgan labs gabals). Tā vien liekas, ka ratiņi bija veikalā beigušies un daudzi cilvēki izlīdzējās savādāk. Vai arī gluži vienkārši viņi negribēja to visu stumt ratiņos, vai arī negribēja maksāt 25 eiro, vai arī gribēja darīt šādi, vai arī viņiem kāds apsolīja naudu par to, vai arī tas ir tāds stiliņš Vācijā, vai arī tā bilde ir fotošopēta, vai arī es īstenībā nemaz neeksistēju. Ūūūū. Ē.... ok. Tās bildes sānos var redzēt meiteni kas velk ratiņus. Tur vietējie sīči piepelnījās vadājot alus kastes un telšu somas un visādas citas mantas uz pasākuma vietu. Viņiem tur bija visādas stilīgas pedāļmašīnas ar piekabēm. Dr. Pain ienāca prātā ideja iedot kādam no viņiem pavadāt ķieģeļus, bet tā kā mums tādu nebija, šī ideja atkrita uz nākošo gadu. Runājot par piepelnīšanos - tur bija arī džeks, kas pārdeva ievārījumus un sulas burciņās. Foršs stends ar uzrakstu "Wacken's jams and juices 07". Cilvēki pirka :)

Atgriežoties pie mums - mēs savā nodabā slājām pa ielu līdz es ieraudzīju superforšu vietu kur pārdeva ledusaukstu alu (0.5L) pa 1 eiro. Salīdzinājumam piedāvāšu cenu festivāla teritorijā - 3 eiro par 0.4 aliņu (+1 eiro par glāzi, par kuru jāmaksā pirmajā reizē. Nu ja pazaudē viņu, tad otrajā ar). Ar platu smaidu uz sejas (jo ārā bija riktīgi karsts) paņēmu ledusauksto aliņu, kas tik tiešām bija ledusauksts. Škrobe, ka nenobildēju foršo vietu ar visu smaidīgo čiksu, kas man aliņu pasniedza. Vistuvāk ir šī bilde, kur es fočēju čiksu dzeltenos zābakos. Bildes malā var redzēt uzrakstītu BIER. Blakus tur arī atradās stends ar auksto aliņu un ko tik vēl ne. Man liekas džeki arī piedāvāja aukstu šņabi glāzēs no saldētavas. Svētīga vieta divvārdsakot. Turpinot savu ceļu mēs atradām DONER KEBAB. Izcili. Visi paņēmām pa kebabam un gardi notiesājām. Aizmirsu jums pastāstīt, ka iepriekšējā dienā, kad mēs Itzehoe ēdām kebabu, čalis, kam piederēja tā ēstuve stāstīja, ka viņš jau 10 gadus ir bijis Wackenā. Nospriedu - neslikti - viņš ne tikai māk taisīt garšīgus kebabus, bet arī klausās foršu mūziku. Pēc tam gan radās ideja, ka viņš Wackenā arī kebabus taisa, bet nu tas tā. Jebkurā gadījumā, lieta tāda, ka Itzehoe pilsētiņas turks mums pastāstīja, ka Wackenā kebabos būs mazāk gaļas un kad es dienu iepriekš biju festivāla teritorijā nopircis kebabu es par to pārliecinājos. Bet šis turks, ko mēs sastapām ciematiņā ar gaļu neskopojās par ko mēs bijām patīkami pārsteigti. Laipno turku gan es arī nenofočēju, toties nofotogrāfēju saldējuma būdiņu, kas bija tieši iepretim un uz kuru es aizgāju, kad biju notiesājis savu gaļīgo kebabu.

"Ain ais," es bikli bildu, kad smaidīgais vācietis pievērsās man. Tālāk sekoja no viņa puses jautājums uz kuru vienīgo atbildi kādu spēju sniegt bija apjucis skatiens. Redzēdams, ka es nesaprotu ne vārda ko viņš saka, smaidīgais vācietis izmantoja žestu valodu, lai nodemonstrētu, ka saldējumi ir pieejami četros dažādos lielumos plātīdams rokas 4os dažādos attālumos. Tajā brīdī es aiz viņa muguras ievēroju arī četras dažādās cenas. Mani draugi tieši bija atnākuši un izpalīdzīgi pamācīja, ka ir pieejami dažādi lielumi, ko es jau biju sapratis. "Ā!.... Ain mitt," es teicu jau nedaudz drošāk un džekiņš pa 2 sekundēm uzblieza man vidējā lieluma saldējumu. Pavāļāja vēl šokolādes skaidiņās un bija gatavs. Ņamma. Paēduši devāmies atpakaļ uz festivāla norises vietu. Ieejot iekšā teritorijā netālu no foršās sētas kur daudzi čurāja, redzēju diezgan unikālu kadru - pačurāt bija izdomājusi arī meitene. Iztēlojieties kadru - jūs mierīgi staigājat pa taciņu, pa kreisai rokai teltis, pa labai sēta turpat blakām un eku šeku, pēkšņi pie sētas meitene tupus mīž. Jā, man arī pirmā doma bija to nofotogrāfēt. Bet tavu nelaimi, sniedzoties pēc fotoaparāta kaklā, tā tur vairs nebija. Veicot pāris žiperīgas kalkulācijas, es nokonstatēju, ka esmu viņu atstājis pie kebabiem, kur to noliku uz zemes. Raitā solī gāju atpakaļ, mēģinot sev iestāstīt, ka visticamāk viņš tur ir savākts uz neatgriešanos. Aizejot līdz kebabiem, redzēju daudz cilvēkus un, protams, fočuka tur nebija. Nopūtos un uzprasīju vienam sēdošam džekiņam, vai viņš nav redzējis fočuku. Viņš paskatījās uz savu draugu, kas tieši apgriezās un turēja rokās manu fotoaparātu. Ar smaidu uz sejas pateicos viņiem abiem un priecīgs lēkšoju atpakaļ, jo sāka jau uzstāties pirmās grupas.

Pirmā grupa (tādas gan bija vairākas, bet nu tā uz lielās skatuves) bija Blitzkrieg. Neko par tādu nebiju dzirdējis un īpaši arī neatceros kā viņa skanēja. Pēc tam bija Rose Tattoo - austrāliešu džeki, kas spēlē līdzīgi saviem tautiešiem AC/DC. Pēc tam sāka spēlēt Sodom. Neesmu īpašs viņu fans, īpaši arī neieklausījos, bet man atgādināja Motorhead, tikai smagāku. Grupa, ko gribēju redzēt bija Tyr, kas bija uz vismazākās skatuves. Kaut kā drūmākais bars ar cilvēkiem tieši tajā momentā tur bija. Lauzos cauri labu gabalu līdz varēju apmēram normāli viņus saskatīt un sāku izbaudīt uzstāšanos. Visa publika kopā palīdzēja bļaut līdzi dziesmai "Hail to the hammer" un diezgan daudz cilvēki tika nēsāti uz rokām. Nez, vāciešu aprindās tas laikam populāri. Par to vēl būs stāsts. Katrā ziņā, Tyr skanēja forši un kad viņi beidza skanēt devos projām. Cik nu to varētu nosaukt par došanos... visa tā cilvēku masa sāka kustēt ārā no telts. Tā kā tas viss notika ļoti lēnu jo cilvēku bija daudz, tad vairāki aizmugurē sāka stumt priekšējos, sak, davai kusties ātrāk. Tas viss rezultējās ar to, ka vairāki cilvēki sāka lēnām slīdēt slīpi uz leju. Es no visas sirds pretojos, bet tāpat vienā momentā atrados 45 grādu leņķī pret zemi un sāku aizdomāties par to, cik man skaidrāks ir kļuvis "tikt samīdītam pūlī" princips. Sūdīgākais, ka neko nevarēju izdarīt - vienkārši turpināju slīdēt. Džekiņš, nedaudz aiz manis, jau bija gandrīz pie pašas zemes, varēja redzēt tikai viņa galvu. Cilvēki, redzot, ka notiek neveselīgs černis, pacēla rokas gaisā un rādīja un bļāva aizmugurējiem STOP. Pēc kāda laika grūšana mitējās un es tiku izvilkts no manas 45 grādu pozas. Palīdzēju pieslieties kājās arī džekam aiz manis un visi mierīgi gājām tālāk. Uz lielās skatuves vēl joprojām spēlēja Sodom. Pēc tiem uzstājās Saxon, kurus es īpaši neatceros.

Man liekas, mēs tos Saxon īpaši neklausījāmies un atkal aizgājām uz Metal Market, kur atkal tika sapirktas visādas lietas. Es personīgi nopirku saulesbrilles un melnu keponu. Big R arī nopirka saulesbrilles ar kurām viņš izskatās pēc Ozija, it īpaši, kad pasmaida un Agnese sapirkās krekliņus (gan sev gan draudzenēm). Izstaigājuši visu tirdziņu, gājām atpakaļ uz mašīnu, kur visi lēnām devāmies gulēt (ne jau mašīnā, teltīs)

Ā, jā, kaut kad jau uzskricelēšu arī kaut ko par pārējām divām dienām, kuras bija slavenu grupu pārpilnas.

Read comments (21)