Jump to content
GIGN Forum

A Kā Ir Ar Lidmašīnām?


macho
 Share

Recommended Posts

Tātad, mēs visi zinām, ka zeme griežas. Ķipa no rietumiem uz austrumiem. Ķipa Rīga ir pēc kādām (aptuveni) 2h) tur kur pirms 2h bija Maskava. Nu tas skatoties no sāniem.

Ķipa šitā

220px-Globespin.gif

A kā ir lidmašīnām? Teiksim tu lido no Helsinkiem uz teiksim Dienvidāfrikas republiku, tur tak reāli sanāk slīpi lidot citādi sanāk šitā

img_1278323096_0.png

Sanāk ka lidmašīnās automātiski izrēķina kā jālido ņemot vērā zemes griešanās ātrumu? Vai vispār lidmašīnas tas ietekmē?

Un tad automātiski otrs jautājums. Vai ir iespējams, ja no punkta A uz punktu B īsāks ceļš ir lidojot zemes griešanās virzienā, bet aprēķinot to griešanos, sanāk, ka ātrāk aizlidosi lidojot pret zemes griešanos virzienam, to izmantot?

es negribēju uzreiz meklēt internetos, gribēju jums uzprasīt ko jūs domājat. Lūdzu bez retardiskām domām no padsmitniekiem. Retardiskas domas drīkst izteikt tikai tie, kam vismaz bakalaurs :)

edit:

nez šeit spēlē Coriolis effect?

Link to comment
Share on other sites

Es pieļauju, ka lidmašīnas kurss tiek tīri rēķināts pēc kādām gps kartēm, kas neatkarīgi no zemes griešanās ātruma pārrēķina maršrutu, un domāju, ka lidmašīnai nav nekādas funkcijas kas nosaka zemes griešanās ātrumu.

Edited by LAVRx
Link to comment
Share on other sites

:slap:

par tādām laika joslām neko neesi dzirdējis?

baba tonja, negribētu īsti piekrist. Lūk, citāts no vikipēdijas pie tā paša Coriolis effect, citus neesmu izstudējis vēl - A bird flying away from the equator carries this faster motion with it?or, equivalently, the surface under the bird is rotating more slowly than it was?and the bird's flight curves eastward slightly

LAVRx, tas man nešķiet, reāli ka gaisā vislaik tiek pārrēķināts kurss, manuprāt, tas jau uzreiz ir zināms.

edit:

baba tonja - plus, nu un kas ka atmosfērā? Atmosfēra ir gaiss.

Link to comment
Share on other sites

Neko tas neietekmē, jo zeme griežas ar visām atmosfērām, un visām gaisa masām, kas ir atmosfērās. Apmēram tas pats ja tu mašīnā perpendikulāri grīdai pamet monētu gaisā , tad monēta kritīs arī tajā pašā vietā, nevis ielidos aizmugurējā stiklā.

PS šitas pat pārspēj taksistu topiku :)

Edited by Čaks Kulakovs
Link to comment
Share on other sites

Interesanta doma - manuprat, ja, tas ietekme lidmasinas, tapec domaju, ka kurss tiek jau saplanots ar so zemes griesanos.

Bet tad man radas domas par pasnaviekiem, kuri lec no augstas daudzstavu majas - vai vini varetu ietriekties daudzstavu maja ja lektu no pietiekami augsta debesksrapja. Mes visi kustamies ar zemes griesanas atrumu, bet vai lecot no liela augstuma sis atrums, kas mus virza zemes griesanas virziena, nesamazinatos del gaisa pretestibas?

EDIT: Domaju, ka kurss tiek parrekinats lidojuma laika, jo vejs tacu spej lidmasinu izstumt no esosa kursa.

EDIT2: lol, vajadzeja tak man rakstit - debeskrapis ietriektos pasnavnieka, nevis otradi :)

Edited by HyperBoy
Link to comment
Share on other sites

Padomā savādāk - ja tu palecies gaisā uz 3 sekundēm ekvatora tuvumā, tad Zemes rotācijas dēļ tev vajadzētu pārvietoties par 40 000 m / 3600 / 24 *3=1,4m. Lidmašīnas lido ap 10 000m augstu. Apmēram tik pat cik augstu ir Everests. Tad jau sanāk, uzkāpjot Everestā, kas netālu no ekvatora, tu palecoties nokristu vismaz 1 metru no palekšanās vietas. Tātad pat nezinot atmosfēras rotācijas ietekmi izspriežam, ka tas neko neietekmē.

Link to comment
Share on other sites

:lol:

Tavā piemērā "ārā pa logu" ir analogs ārā no zemes atmosfēras. Un izmetot ārā pa logu, mašīna lielā ātrumā attālināsies no šīs monētas.

pasties no šāda skatapunkta, zeme griežas ap savu asi ar nedzudz ātrāk par 1600km/h. Pēc tavas teorija ssanāk, ja tu ar lidmašīnu mēģinātu pārvietoties no austrumiem uz rietumiem, tad, lai izkustētos no vietas vajadzētu pārsniegt šo 1600km/h robežu, un tad gaisa satiksme būtu iespējama tikai ar reaktīvajām lidmašīnām (ja vien visi nelidotu pretēji pulksteņu rādītāja virzienam). Stulbi ne?

Link to comment
Share on other sites

Crasher, fyi, zeme rotē. Iedomājies milzīgu bumbu, kura griežas. Ja tu uz viņas uzkāp un turies, tu kusties ar bumbas ātrumu. Ja tu palecies, tad tu močī uz priekšu inerces dēļ, jo tev pirms palekšanās jau bija ātrums, tā ka tava maģiskā no pakaļas izvilktā formula nederēs :)

Visticamāk, ja tu palecies uz teiksim stundu (zeme kustās ar 29,29 kilometriem sekundē) tad pēc stundas tu varētu nokrist citā vietā, jo gaisā tas sākuma ātrums kāds tev bija (tie paši 29.29) samazinātos pakāpeniski.

Link to comment
Share on other sites

pasties no šāda skatapunkta, zeme griežas ap savu asi ar nedzudz ātrāk par 1600km/h. Pēc tavas teorija ssanāk, ja tu ar lidmašīnu mēģinātu pārvietoties no austrumiem uz rietumiem, tad, lai izkustētos no vietas vajadzētu pārsniegt šo 1600km/h robežu, un tad gaisa satiksme būtu iespējama tikai ar reaktīvajām lidmašīnām (ja vien visi nelidotu pretēji pulksteņu rādītāja virzienam). Stulbi ne?

Vispār nebūtu tik traki, ņem vērā, ka poli vispār nekustās Zemes rotācijas dēļ :) Lielākais ātrums ir uz ekvatora. Bet īstenībā, ja manus piemērus neviens nesaprot, tad īsumā var teikt, ka atmosfēra ir kā čaula, kas griežas tāpat kā zeme. Neesmu tik pētījis, cik augstu griešanās ātrumi ir vienādi un kā tie samazinās.

Link to comment
Share on other sites

:)

Visticamāk, ja tu palecies uz teiksim stundu (zeme kustās ar 29,29 kilometriem sekundē) tad pēc stundas tu varētu nokrist citā vietā, jo gaisā tas sākuma ātrums kāds tev bija (tie paši 29.29) samazinātos pakāpeniski.

Jā vispār pareizi vien ir ar to Zemes piešķirto ātrumu, bišk neiedomājos, par šito, bet principā bez atmosfēras rotācijas tāpat tas neko daudz nedotu, jo gaisa pretestība mūs ātri ievērojami nobremzētu vai pat sadedzinātu, jo gaiss ir diezgan blīvs.

Link to comment
Share on other sites

pasties no šāda skatapunkta, zeme griežas ap savu asi ar nedzudz ātrāk par 1600km/h. Pēc tavas teorija ssanāk, ja tu ar lidmašīnu mēģinātu pārvietoties no austrumiem uz rietumiem, tad, lai izkustētos no vietas vajadzētu pārsniegt šo 1600km/h robežu, un tad gaisa satiksme būtu iespējama tikai ar reaktīvajām lidmašīnām (ja vien visi nelidotu pretēji pulksteņu rādītāja virzienam). Stulbi ne?

Analogs ar mašīnu un jumtu neder, jo zemei nav jumta. Zemes atmosfērā ir gaiss, kas brīvi kustās, mašīnā nekas brīvi nekustās.

Kas par muļķībām ar reaktīvajām lidmašīnām? Skatoties no sāniem (no kosmosa) lidmašīnai lidojot no austrumiem un rietumiem sākumā ir 1600km/h ātrums virzienā uz austrumiem. Lidmašīna, kas no zemes skatu punkta sasniedz 700 km/h, reāli no sāniem skatoties brauc ar 900 km/h virzienā uz austrumiem, līdz ar to pietuvojas rietumu punktam. Tas viss ir aptuveni rēķināts, bet nemēģiniet man te iestāstīt ka GAISS mierīgi nes lidmašīnas uz priekšu tādā pašā ātrumā kā zeme objektus uz tās.

edit: RJ8> not buying it. Ja jūs tik ļoti uzstājat uz to, ka atmosfēra visu nes ar tādu pašu ātrumu kā zeme, tad lūdzu pierādījumus.

Link to comment
Share on other sites

Gaiss zemes atmosfērā brīvi kustās, daudz nemanāmāk gaiss pārvietojas arī mašīnas iekšpusē. Un sava veida jumts jau ir, viss skābeklis taču neizlido kosmosā - vakuumā.

Un ja tu palecies uz sekundi, tu atrodies pavisam citā pilsētā?

Edited by Čaks Kulakovs
Link to comment
Share on other sites

Kas par muļķībām ar reaktīvajām lidmašīnām? Skatoties no sāniem (no kosmosa) lidmašīnai lidojot no austrumiem un rietumiem sākumā ir 1600km/h ātrums virzienā uz austrumiem. Lidmašīna, kas no zemes skatu punkta sasniedz 700 km/h, reāli no sāniem skatoties brauc ar 900 km/h virzienā uz austrumiem, līdz ar to pietuvojas rietumu punktam. Tas viss ir aptuveni rēķināts, bet nemēģiniet man te iestāstīt ka GAISS mierīgi nes lidmašīnas uz priekšu tādā pašā ātrumā kā zeme objektus uz tās.

edit: RJ8> not buying it. Ja jūs tik ļoti uzstājat uz to, ka atmosfēra visu nes ar tādu pašu ātrumu kā zeme, tad lūdzu pierādījumus.

Bet ja pēc tavām domām sanāk, ka atmosfēra nenes mūs ar tikpat lielu ātrumu uz priekšu, tad pārvietojas attiecībā pret mums ar lielu ātrumu (jo kustību ātrumi nav vienādi) Tad jau sanāk, ka mums izteikti jājūt pretestība (kaut kas līdzīgs milzonīgam vējam).

Link to comment
Share on other sites

Un ja tu palecies uz sekundi, tu atrodies pavisam citā pilsētā?

ar tevi vairs diemžēl neredzu jēgu runāt, ja tu domā, ka mašīna ar jumtu ir tas pats kas zeme ar atmosfēru.

Crasher - Manas domas ir tādas, ka atmosfēra noteikti spēlē lomu. Esat dzirdējuši tādu terminu retināts gaiss? Jo augstāk tu nokļūsti, jo mazāk gaisa tur ir un jo mazāka pretestība. Es pat varētu mēģināt noticēt, ka ja lidmašīna lidotu apmēram 20m augstumā no zemes, ka tad tiešām gaiss viņu nestu diezgan ātri uz priekšu un novirze būtu minimāla. Bet daži te domā ka visa atmosfēra ir mašīnas salons.

Milzīgā pretestība nav, tur jau tas joks. milzīgā pretestība būtu ja mēs pēkšņi no kosmosa iebombītu atmosfērā un lidotu pretēji zemes griešanās virzienam. Ja tu to uzsāc darīt atrodoties uz zemes, tu to nejūti, jo tavs sākotnējais ātrums ir zemes griešanās kustības virzienā un tev sanāk no -1600 km/h (pie ekvatora) lēnām celties uz augšu.

bet ja tu iebombī tieši no kosmosa pie ekvatora atmosfērā, tad gan tu dabū uzreiz 1600km/k stipru vējiņu. Nu atkal, visi cipari ir stipri aptuveni.

Link to comment
Share on other sites

protams ka atmosfēra griežas kopā ar zemi!

Nu bet tu mums esi episks speciālists. Ja 4. klasē tev skolotājs pateica šo teikumu, tad tagad pieņem to par vienīgo dzīves patiesību. Šeit neviens to neapstrīd, bet cenšas precizēt detaļas.

Link to comment
Share on other sites

protams ka atmosfēra griežas kopā ar zemi!

Pods skalojas, ja nospiež skalošanās pogu.

Diemžēl topikam mans tikko uzrakstītais teikums palīdz tikpat ļoti kā tavējais. Neviens neapstrīd to, ka atmosfēra griežas kopā ar zemi, runa ir par to, ka lidmašīnai nākas advancēti izštukot maršrutu kā lidot ņemot vērā zemes rotāciju, jo man neviens neiestāstīs (ja nu vienīgi kādu lielisku pierādījumu parādīs), ka tā netiek ņemta vērā.

Link to comment
Share on other sites

results obtained by analysing about thirty orbits have indicated2 that the rotation rate increases from about 1.1 revolutions day-1 at a height of 200 km to about 1.4 revolutions day-1 at a height of 350 km

Izskatās, ka tikai ļoti lielā augstumā ir izmaiņas griešanas ātrumos.

Link to comment
Share on other sites

Please sign in to comment

You will be able to leave a comment after signing in



Sign In Now
 Share

×
×
  • Create New...