please wait, loading...GIGN discord: https://discord.gg/4RHUWj8
Counter Strike 1.6Steam veikalā! vai arī ņem torrentu
ar instalāciju
Satversmes grozījumi
posted by worm 08-06-2011, 13:22
updeits
Pēc provizoriskiem rezultātiem ar savāktajiem parakstiem nepietiek!
Vai tava sirdsapziņa ir tīra? Nav būtiski cik ir nobalsojuši, ja tu to vēl neesi izdarījis, tad nu jau ir par vēlu. Ja tev nav īsti skaidrs, kas no šī balsojuma mainīsies, tad iespējams, ka tev vajadzētu paskatīties šo interviju ar Raivi Dzintaru.
Šā brīža satversmes 112. pants skan šādi: "Ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Pamatizglītība ir obligāta."
Grozījumi paredz, ka šis pants skanēs šādi: "Ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību valsts valodā. Pamatizglītība ir obligāta."
Meklē savu tuvāko iecrikni šajā kartē kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapā.
Mazliet vairāk par lietu, turpmāk lasāmo tekstu esmu paņēmis no drauga bloga:
Argumentācija:
1) Šā brīža satversme paredz, ka jebkuras Latvijā dzīvojošās mazākumtautības cilvēks var saņemt valsts apmaksātu izglītību savā valodā. Tas nozīmē, ka valstij krietni pieaug izdevumi izglītības jomā, jo ir jāizstrādā izglītības programmas katras tautības iedzīvotājam. Skatoties nākotnē, tas nozīmē arī Latvijas darba tirgus apdraudējumu, jo tagad sākoties imigrācijai no Āfrīkas, āzijas un vidusāzijas, Latvija kļūst par skaistu galamēŗķi, jo šie cilvēki šeit var saņemt bezmaksas izglītību savā valodā, lai ari pirms tam nebūs Latvijai nodokļos samaksājuši ne kapeiku. Nepaies ne mirklis un būs šeit 70% turku u.c. tautību iedzīvotāji, kuri sāks mums uzspiest savas tradīcijas un ticibu.
Aizsargāsim savas valsts kasi un darbatirgu.
2) Izglītibas kvalitāte. Vienozīmīgi ir tas, ka ieguvēji šajā procesā būs arī skolnieki, jo varēs uzlabot izglītības kvalitāti. Prasīsi kā. Ļoti vienkārši. Tā nauda ko mēs šobrī ieguldam, lai izstrādātu mācību materiālus un programmu Krievu, Poļu, Ukraiņu, Lietuviešu, Ebreju u.c valodās varēs tikt ieguldīta, lai izstrādātu labākus materiālus Latviešu skolniekiem.
Tie kas teiks, ka no tā cietīs krievutautības bērni es teikšu nē. Manā pieredzē ir daudzi pozitīvi piemēri, bet nevien negatīvs piemērs. Man gandrīz puse jauniešu klasē bija krievu tautības, bet viņi bija sākuši iet Latviešu skolās jau no bērnu kājas, kā rezultāta, es skolā nekad nedzirdēju kādu runājam Krievu valodā (pat savā starpā nē). Visi runāja tekoši Latviski, tā ka tu pat pateikt nevarētu, ka viņi nav Latvieši. Šie klasesbiedri ieguva godalgotas vietas valsts olimpiādēs. Viņi perfekti pārvalda vismaz divas valodas, kamēr tie kas iet krievu skolās un apgūst Lv valodu atsevišķās stundās, beigās knapi var ko tajā pateikt, un uz stundām iet ar naidu. Vieglāk ir apgut valodu jau no bērnu kājas un ikdienā lietojot nevis speciālās stundās.
Un pāreja būs pakāpeniska. Tas nozīmē, ka nebūs kādam 8 klasē pēkšņi jāsāk runāt un mācīties visu Latviski. Pāreja notiks līdz pat 2021. gadam.. Un ja nu tomēr, ja kādam gribēsies mācīties savā valodā, tad viņs to varēs darīt vai nu privātskolā vai savā tēvzemē.
3) Efektivu līdzkļu pārvalde. Būs iespējas reorganizēt skolas un nebūs vairs situācijas, ka jāuztur 2 pustukšas knapi funkcionējošas skolas, bet gan varēs būt 1 kārtīga skola.
4) Sabiedrības integrācija. Nu jau laikam ir pierādījies, ka ja 20 gadu laikā mēs ar šo maigo sabiedribas integrācijas politiku neko īsti nēsam panākuši. Pēdējā laika (maijs) notikumi tikai to pierāda. Un ne mēs vieni tādi. Daudzas eiropas valstis arī to nu ir atzinuši, ka šāda integrācijas politika nekam īsti neder un efektīvāk iet ir radikālo ceļu. (francija, luksemburga, itālija u.c). Un man liekas, ka radikālais ceļš beigu beigās būs tikai cilvēciskāks.
Šobrīd daļa LAtvijas iedzīvotāji dzīvo citā informācijas aprites sistēmā. Tie lasa krievu avīzes, un skatās krievu tv, bet nav noslēpums, ka šajos mēdijos regulāri parādās propganda pret Latviju. Krievu avizes daudzi Lasa, jo latviešu valodā lasīt nemaz nemāk.
5) Esmu dzirdējis, ka pa šito nevajag balsot, jo tas esot tikai vienas partijas viedoklis un tas ir tikai ieborēts, ka vajagot balsot. Nu pateikšu tā. Jebkura ideja vispirms ir radusies viena cilvēka galvā, bet pēc tam tai tiek meklēti sekotāji. Un Kas tur slikts. Visu Latvijai ir Saeimā pārstāvēta partija, kura man liekas ar saviem darbiem ir ļoti labi parādījusi kādas ir tās intereses. Tā ir viena no retajām partijām, kas sevi ir pierādijusi, kā partiju, kas vēlas darboties Latvijas un taisnīguma labā. Atcerēsimies neseno balsojumu par kratīšanu pie Šlesera. Atcerēsimies, kas par ko balsoja.
Šis nav balsojums, par Latviešu valodu. Šis arī nav balsojums pret Krievu, Poļu, Ukraiņu vai kādu citu valodu. Šis ir balsojums, par godīgu un saprātīgu Latviešu valsts līdzekļu izlietošanu Latvijas labā.
Pēc provizoriskiem rezultātiem ar savāktajiem parakstiem nepietiek!
Vai tava sirdsapziņa ir tīra? Nav būtiski cik ir nobalsojuši, ja tu to vēl neesi izdarījis, tad nu jau ir par vēlu. Ja tev nav īsti skaidrs, kas no šī balsojuma mainīsies, tad iespējams, ka tev vajadzētu paskatīties šo interviju ar Raivi Dzintaru.
Šā brīža satversmes 112. pants skan šādi: "Ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Pamatizglītība ir obligāta."
Grozījumi paredz, ka šis pants skanēs šādi: "Ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību valsts valodā. Pamatizglītība ir obligāta."
Meklē savu tuvāko iecrikni šajā kartē kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapā.
Mazliet vairāk par lietu, turpmāk lasāmo tekstu esmu paņēmis no drauga bloga:
Argumentācija:
1) Šā brīža satversme paredz, ka jebkuras Latvijā dzīvojošās mazākumtautības cilvēks var saņemt valsts apmaksātu izglītību savā valodā. Tas nozīmē, ka valstij krietni pieaug izdevumi izglītības jomā, jo ir jāizstrādā izglītības programmas katras tautības iedzīvotājam. Skatoties nākotnē, tas nozīmē arī Latvijas darba tirgus apdraudējumu, jo tagad sākoties imigrācijai no Āfrīkas, āzijas un vidusāzijas, Latvija kļūst par skaistu galamēŗķi, jo šie cilvēki šeit var saņemt bezmaksas izglītību savā valodā, lai ari pirms tam nebūs Latvijai nodokļos samaksājuši ne kapeiku. Nepaies ne mirklis un būs šeit 70% turku u.c. tautību iedzīvotāji, kuri sāks mums uzspiest savas tradīcijas un ticibu.
Aizsargāsim savas valsts kasi un darbatirgu.
2) Izglītibas kvalitāte. Vienozīmīgi ir tas, ka ieguvēji šajā procesā būs arī skolnieki, jo varēs uzlabot izglītības kvalitāti. Prasīsi kā. Ļoti vienkārši. Tā nauda ko mēs šobrī ieguldam, lai izstrādātu mācību materiālus un programmu Krievu, Poļu, Ukraiņu, Lietuviešu, Ebreju u.c valodās varēs tikt ieguldīta, lai izstrādātu labākus materiālus Latviešu skolniekiem.
Tie kas teiks, ka no tā cietīs krievutautības bērni es teikšu nē. Manā pieredzē ir daudzi pozitīvi piemēri, bet nevien negatīvs piemērs. Man gandrīz puse jauniešu klasē bija krievu tautības, bet viņi bija sākuši iet Latviešu skolās jau no bērnu kājas, kā rezultāta, es skolā nekad nedzirdēju kādu runājam Krievu valodā (pat savā starpā nē). Visi runāja tekoši Latviski, tā ka tu pat pateikt nevarētu, ka viņi nav Latvieši. Šie klasesbiedri ieguva godalgotas vietas valsts olimpiādēs. Viņi perfekti pārvalda vismaz divas valodas, kamēr tie kas iet krievu skolās un apgūst Lv valodu atsevišķās stundās, beigās knapi var ko tajā pateikt, un uz stundām iet ar naidu. Vieglāk ir apgut valodu jau no bērnu kājas un ikdienā lietojot nevis speciālās stundās.
Un pāreja būs pakāpeniska. Tas nozīmē, ka nebūs kādam 8 klasē pēkšņi jāsāk runāt un mācīties visu Latviski. Pāreja notiks līdz pat 2021. gadam.. Un ja nu tomēr, ja kādam gribēsies mācīties savā valodā, tad viņs to varēs darīt vai nu privātskolā vai savā tēvzemē.
3) Efektivu līdzkļu pārvalde. Būs iespējas reorganizēt skolas un nebūs vairs situācijas, ka jāuztur 2 pustukšas knapi funkcionējošas skolas, bet gan varēs būt 1 kārtīga skola.
4) Sabiedrības integrācija. Nu jau laikam ir pierādījies, ka ja 20 gadu laikā mēs ar šo maigo sabiedribas integrācijas politiku neko īsti nēsam panākuši. Pēdējā laika (maijs) notikumi tikai to pierāda. Un ne mēs vieni tādi. Daudzas eiropas valstis arī to nu ir atzinuši, ka šāda integrācijas politika nekam īsti neder un efektīvāk iet ir radikālo ceļu. (francija, luksemburga, itālija u.c). Un man liekas, ka radikālais ceļš beigu beigās būs tikai cilvēciskāks.
Šobrīd daļa LAtvijas iedzīvotāji dzīvo citā informācijas aprites sistēmā. Tie lasa krievu avīzes, un skatās krievu tv, bet nav noslēpums, ka šajos mēdijos regulāri parādās propganda pret Latviju. Krievu avizes daudzi Lasa, jo latviešu valodā lasīt nemaz nemāk.
5) Esmu dzirdējis, ka pa šito nevajag balsot, jo tas esot tikai vienas partijas viedoklis un tas ir tikai ieborēts, ka vajagot balsot. Nu pateikšu tā. Jebkura ideja vispirms ir radusies viena cilvēka galvā, bet pēc tam tai tiek meklēti sekotāji. Un Kas tur slikts. Visu Latvijai ir Saeimā pārstāvēta partija, kura man liekas ar saviem darbiem ir ļoti labi parādījusi kādas ir tās intereses. Tā ir viena no retajām partijām, kas sevi ir pierādijusi, kā partiju, kas vēlas darboties Latvijas un taisnīguma labā. Atcerēsimies neseno balsojumu par kratīšanu pie Šlesera. Atcerēsimies, kas par ko balsoja.
Šis nav balsojums, par Latviešu valodu. Šis arī nav balsojums pret Krievu, Poļu, Ukraiņu vai kādu citu valodu. Šis ir balsojums, par godīgu un saprātīgu Latviešu valsts līdzekļu izlietošanu Latvijas labā.
 | Read comments (57) |
