1976. gada vasaras sākums. Vairāk kā desmit gadus ilgušās kaujas starp Redtīmu un Blūtīmu risinājās tik spraigi kā vēl nekad, taču frontes līnijās esošie nezināja par abu pušu vadītāju superslepenu sanāksmi pavasara beigās. Tā tika organizēta, jo karš sāka palikt neizdevīgas federāciju ekonomikai, un tika apsvērta iespēja noslēgt mieru, sarunu ceļā vienojoties par teritoriju kontroli. Gan Blūtīmas, gan Redtīmas federācija bija karojušas bez īpašiem izrāvieniem, un ar miera noslēgšanu abas zaudētu gandrīz vienādos apmēros, tāpēc abi vadoņi, viens otram nezinot, gudroja plānu, lai noslēgtu karu ar kādu būtisku ieguvumu. Vissvarīgākā strīdus teritorija abām pusēm bija Dustboulas ieleja, kas nodrošinātu būtiskas stratēģiskas priekšrocības iespējamu turpmāku konfliktu gadījumā. Šī iemesla dēļ līderi novilcināja sarunas, cerot, ka tieši viņu armija pagūs ieņemt Dustboulas ieleju pirms līguma parakstīšanas.

***

Smagais nemierīgi lāčoja no viena telpas stūra uz otru:

-Sasodīts, mēs šeit gļēvulīgi nīkstam, lai gan manā vadībā mēs jau atrastos kaujas laukā un šķaidītu galvas tiem Blūtīmas smerdeļiem!

-Drīzāk mēs iespiesti tranšejās noskatītos kā tu brēkdams kolekcionē viņu svinu, dumjais lielgabalu gaļas gabal! - atcirta Spiegs.

-Nu.. ja es pamēģinātu izspiest no sava Medgun maksimālo jaudu, tad.. - iesāka Mediķis, bet Spiegs nepacietīgi iejaucās:

-Nesāc tu arī! Klausi tik vēl to milzi un nonāksi lazaretē blakus Inženierim!

-Ha, viņu ievainoja tikai tādēļ, ka viņš nesekoja man gana ātri! – nu jau kliedza Smagais.

-Nesekoja gana ātri uz bāzi pēc tam kad tu visu komandu biji ievedis zilsvārču lamatās? Labi ka Skauts nakts aizsegā paguva atgriezties un nogādāt viņu atpakaļ bāzē!

Smagais pieklusa, apjauzdams, ka pēdējā izgāšanās patiešām bija viņa vaina.

-Tātad, pirms iejaucās viņš – Spiegs apgriezās uz papēža un nevērīgi pamāja uz Smagā pusi – es devu norādījumus. Mēs gaidām, kādas ziņas atnesīs Skauts un Snaiperis no šīs nakts izlūkgājiena. Un tikai tad, ja apstiprināsies pārtvertajā telegrammā rakstītais – mēs dosimies izsvēpēt viņu štābu reizi par visām reizēm! Tas būs negaidīts pavērsiens viņu mācību trauksmē – pēdējo teikumu viņš noteica pie sevis un pasmīnēja. Tajā brīdī Demo ar kāju atspēra durvis un nogārdza:

-Ēē, *hik*, ko ta’ mēs te tik vēlu *hik* dar’, ko?

-Ho ho – ierēcās Smagais - Salutēju savam iereibušajam biedram!

-*Hik* Es, draugs, šovakar ir pa mat’ ties’ vairāk nekā iereibs, *hik* vels lai parau’!

-Hāā, bet izskaties tikpat žirgts kā vienmēr! Esi gatavs šonakt saspert tos zilos ņergas lupatu lēveros?

-JĀĀ *hik*, pado’ tik šu’ man kād’ no Blūtīma, no viņa ne slapš pāri *hik* nepaliks!!!

-Mans dievs – nogrozīja galvu Spiegs – es nevaru beigt brīnīties, ka tu vēl neesi uzlaidis gaisā pats sevi un visu šo bāzi, pastāvīgi būdams tajā gandrīz delīrija stāvoklī..

-Ā, tu *hik* ne vella nejēdz! – ieaurojās Demo un dārdoši atraugājās – es dar’ to vislabāk *hik* tieši tad, kas ir ieņēms kādu malciņ’! Un lai *hik*.. hei, kur tu sataisījies? – Demo pievērsās Mediķim, kurš nemanot bija piecēlies un teju vēra durvis.

-Nu, es grasījos iet apraudzīt mūsu ievainoto biedru lazaretē. Tik smagā stāvoklī viņu nevar atstāt bez uzraudzības pārāk ilgi..

-Oi, dok, es *hik* tev uzticu nodot viņam sveicienus un lab’ vēlējums un *hik* vēlējums ātrāk tikt uz pekām, un..

-Jā, domāju, ka doks saprata ko tu gribēji izmurmulēt! Labāk dodies uz guļamtelpu un kaut cik nodzen to dvingu, pretējā gadījumā Smagajam tevi nāksies stiept atpakaļ no kaujas lauka, kur tu būsi aizmidzis!

-Aj aj, ser, orevūāār un pamodin’ man’ ka kaukas jāuzsper! Ha ha hā *hik* sasodīt’ būšan’!

-Nesatraucies, draugs, es tevi vienu aizmugurē neatstāšu! – iesaucās Smagais, tad tūlīt attapās un ierāva galvu plecos, kaunīgi pamezdams skatu uz Spiegu. Pēdējais bija pievērsies logam un, šķiet, viņa teikto nebija sadzirdējis, jo nepievērsa uzmanību notiekošajam istabā.

-Kur gan viņi kavējas? – nodomāja Spiegs – abi ir pusstundu aiz plānotā laika. Vai tiešām notverti?

***

Pēc 20 minūtēm atvērās bāzes durvis un ienāca Skauts kopā ar Snaiperi. Telpā gaidīja Spiegs, Smagais un Piro, no apmācības laukuma bija ieradies Kareivis un no lazaretes atgriezies Mediķis. Stūrī dziļā miegā krāca Demo, ik pa laikam ievaidēdamies.

-Nu? Stāstiet, ko uzzinājāt? – ienākušajiem pievērsās Spiegs.

-Heh, telegramma bija pareiza – izmeta Skauts. Viņi šonakt patiešām rīko mācību trauksmi, un sardzē nolikts tikai viņu Inženieris.

-Jā, būtu bijis man tieši pa šāvienam – žēli novilka Snaiperis.

-Tu vēl pagūsi izšaudīties pēc sirds patikas. Šobrīd jāturas stingri pie plāna. – atbildēja Spiegs – un tā kā jūs atnesāt labas ziņas, tad mēs nekavējoties sākam tā izpildi! Visi esam šeit, tātad jādodas ceļā!

-Uhū, draudziņ, celies nu! – Smagais iedunkāja snaudošo Demo. Tas salēcās:

-Oi, kas pa ..?!

-Kravā somu, mēs ejam dot pa mizu Blūtīmai! Ha ha hā! – Smagais iedunkāja vēlreiz un Demo novēlās no krēsla.

-Lab’ lab’, es i gatavs! – Demo, slienoties kājās, atsauca.

-Un visi pārējie – esat gatavi? – jautāja Spiegs. Nomurdēja vienbalsīgs „Jā!”, Demo nokliedza savu „Aj aj!” - Redtīmas komanda bija gatava doties uzbrukumā, kam, viņiem pašiem nezinot, vajadzēja noslēgt šo asiņaino karu.

***

Lodes spindzēja gar ausīm, sarkanajiem laužoties cauri Blūtīmas nocietinājumiem. Visam vajadzēja izdoties – skanēja trauksmes signāls, taču zilsvārču inženierim neviens vēl nebija atsteidzies palīgos. Viņa uzstādītie ložmetēji un bruņu torņi gan bija gana neganti, lai liktu Redtīmas vienībai uzmanīt galvas. Snaiperis bija pielīdis par tuvu, un viens no torņiem nu nepārtraukti uzmanīja viņa pozīciju. Spiegs gaidīja piemērotu brīdi, lai iznīcinātu tuvāko ložmetēju, un brīdī kad tas notēmēja uz Smagā pabāzto galvu, veikli to atslēdza. Tajā brīdī Smagais nokliedzās „Uz priekšu!” un slējās kājās, sākdams bērt lodes no sava sešu stobru monstra. Vēl divi no ložmetējiem uzsprāga, un Snaiperis veikli raidīja divus šāvienus ienaidnieka galvas virzienā. Otrais ķēra mērķi un inženiera ķivere izšķīda kopā ar daļu tās valkātāja pakauša. Atlikušos ložmetējus Demo apšaudīja ar lipekļbumbām un skaļi smejoties detonēja tās, iznīcinot visus ieročus un pamatīgu daļu aizsargvaļņa.

-Ieeja ir izveidota, bet ap šo laiku visi pārējie zilsvārči ir sapratuši, ka šī nav mācību trauksme, tāpēc veikli dodamies iekšā un uzmanām sānus un aizmuguri! – ja viņi mūs ielenks, ar mums ir cauri! – nokliedza Spiegs.

-Skaidrs! – atkliedza Smagais – Aiziet! Aiziet visi iekšā! Sekojat man!

Vienība ielīda pa izveidoto caurumu valnī. Skauts, kurš gāja pirmspēdējais, iesmējās:

-He he, puisis laikam nebūs gribējis stāvēt sardzē!

-Ko? Kāpēc tu tā domā? – jautāja aiz muguras esošais Spiegs, apstādamies un palūkodamies uz Skautu.

-Paskaties uz to Inženieri! Viņam sasietas rokas un pats aiz kājām pieķēdēts pie grīdas! Un es vēl nobrīnījos kāpēc viņš ne reizi neizlīda savus ložmetējus labot.. – Skauts iesmējās un ielīda mūra plaisā.

Spiegs noskatījās, kā Skauts pazūd tumsā, tad piegāja tuvāk līķim. Tā seja izskatījās dīvaini sakrokota. Viņš uzmanīgi satvēra inženiera degunu un pavilka – tas kopā ar sejas ādu nokrita, zem sevis atklādama pārāk labi zināmus vaibstus. Mute zem maskas bija aizbāzta. Spiegs apjauta šausminošo faktu, un, pielecis kājās, iesaucās:

-HEI! VISI TŪLĪT ATGR… – un aprāvās, kaut kur tumsā atskanot skaļam paukšķim. Sarkanie izlīda atpakaļ tieši īstajā brīdī, lai redzētu, kā sabrūk Spiegs. Vienlaicīgi no Redtīmas bāzes puses nakts debesīs atspīdēja sarkana blāzma. Pāris sekundes vēlāk līdz viņiem atvēlās dobja eksplozijas duna.

***

-Mēs esam gatavi mieram, - ar tikko jaušamu smaidu runāja Blūtīmas līderis - Domāju, ka nav vairs vajadzības vilcināties ar miera līgumu, mēs abi jau iepriekš vienojāmies, ka teritoriju piederība paliks tāda pati, kā kara pēdējā dienā. Šajā ārkārtas sanāksmē mums atliek tikai parakstīt līgumu, jā?

-Mm? Jā, protams! - kā iztrūcināts atsaucās Redtīmas vadonis. Domīgi uzvilcis savu parakstu dokumenta apakšā un paspiedis roku nesenajam ienaidniekam, ar nopūtu piebilda – mēs abi esam gana cietuši, un .. nu jā. Domāju, ka laiks šo karu beigt.


Kā redzat, beidzot esmu atradis laiku savā saspringtajā dienas režīmā un esmu izvēlējies uzvarētāju. Piedodiet, ka viss tik ilgi ievilkās, bet pie vainas ir macho un odiņš, kuri solījās dot arī savu vērtējumu iesūtītajiem darbiem, bet beigās uzlika mīksto. Savukārt paldies casham, kuram es to neprasīju, bet viņš vienalga to izdarīja. Mūsu abu viedokļi sakrita un par uzvarētāju kļūst cilvēks, kurš diemžēl nav vēstulē iekļāvis savu niku, bet īsto vārdu šeit negribu likt.

Read comments (16)