Pāris stundas pagulējuši, cēlāmies augšā un turpinājām mūsu piedzīvojumu. Šajā dienā bija ieplānots tikties ar vāciešiem no celtniecības iekārtu tirdzniecības uzņēmuma, kuri mums izrādīs jaunākās metodes grīdu betonēšanā un sienu apmešanā. Nolēmām palikt viesnīcā vēl vienu nakti, tāpēc noskaitījām un atstājām vēl 324 naudiņas. Tad nu mums bija jāmēro atpakaļ ceļš uz miestu ar telefonu policijas kantora vietā. Uzņēmuši ierasto 180 km/h ātrumu ripinājām uz Holandes pierobežu. Nobraukuši kādus 50 kilometrus sadzirdējām skaņu, kas, kā mums likās, nāk no automašīnas apakšas. Domājām, gultnis beigts. Nobraucām malā tuvākajā nobrauktuvē un veicām standarta pārbaudes vainas atrašanai, bet nekādas acīm redzamas problēmas neieraudzījām. Izdomājām braukt līdz galam un tad sameklēt autoservisu. Trokšņi kļuva ar vien skaļāki. Sasnieguši galamērķi, sasveicinājāmies ar firmas pārstāvjiem. Kā izrādās viens no viņiem ir no Kazahstānas un runā pa krieviski. Tad nu es varēju tagad atpūtināt savas tulka iemaņas. Aprunājušies par lietām, ieminējāmies par mūsu ķezu ar automašīnu un prasījām vai tuvumā nav servisa. Jau bijām nodomājuši, ka te arī autoservisa vietā būs telefons, tomēr saņēmām pozitīvu atbildi, un mūs pat solījās aizvest. Nokļuvuši servisā piedāvājām meistaram pašam iekāpt un izbraukt līkumu. Meistars izlaidis līkumu uzreiz saprata, kas par vainu. Viņš piegāja pie kreisā priekšējā riteņa, noņēma vāciņu un „BANKŠ!” zemē nokrita divas pārlūzušas skrūves. Pārējās trīs izrādījās vaļīgas. To ieraudzījis, noskaitīju visus sev zināmos vācu lamuvārdus par to, ka Talsos servisā tika mainītas riepas, un tie maitas, nebija kārtīgi pieskrūvējuši riteni atpakaļ. Nemaz negribas iedomāties, kas būtu no mums sešiem palicis pāri, ja tas ritenis braucot pa bāni, būtu aizgājis pa pieskari. Atstājām meistaram mašīnu un paši turpinājām ceļu mūsu pavadoņu automobiļos. Vācietim bija mēnesi vecs pasāts, ar nobraukumu 4000km. Tāpēc, lai viņi mūs te Latvijā beidz mānīt, pārdodot divus gadus vecas automašīnas ar nobraukumu 10000km. Parasts vācietis katru rītu uz darbu brauc 100-200km. Tā kā dienā vien pat sanāk nobraukt pus tūkstoti. Paveikuši plānotos darbus, devāmies pēc mūsu automašīnas. Servisā par darbu atplēsa 30 naudiņas. Bijām izdomājuši uzprasīt, lai mums atdod arī vecās skrūves, to arī pa angliski mēģināju ieskaidrot mūsu vācu pavadonim. Viņš tik labi angļu valodu nemācēdams, saprata, ka mēs negribam maksāt un sāka mums stāstīt, ka tas esot galīgi lēti. Tad labi, ka atnāca servisa meistars, kurš laikam angliski saprata daudz labāk, jo uzreiz atnesa pārlūzušās skrūves. Bijām nodomājuši tās atvest mūsu Talsu meistariem, ko parādīt. Veiksmīgi atgriezušies viesnīcā, izdomājām apskatīt Brēmenes vecpilsētu un visiem zināmos Brēmenes muzikantus. Ilgi nebija jāmeklē, jo muzikantu skulptūras ietvēra krietns ļaužu pulks. Pieejam klāt, un ko mēs dzirdam? Latviešus. Kā redz nebijām vienīgā latviešu kompānija Brēmenē. Nobildējušies pie muzikantiem, apstaigājām arī pārējo vecpilsētas daļu, kur sastapām Rolandu. Lai gan man līdz šim brīdim nav skaidrs, kas viņš tāds bijis. Tad redzējām vēl pāris kompozīcijas ar muzikantiem. Diez gan smuka pilsēta, vecāka par Rīgu. Interesanta baznīcu arhitektūra. Varēja arī nofotografēties pie šādiem labumiem. Kā redziet, fotografēties gribētāju ir bijis tik daudz, ka burbuļi ar rokām noberzēti spīdīgi. Beidzot pavadījuši pilnu nakti viesnīcā, vēl apmeklējām mūsu draugus vācieti un kazahu un uzsākām mājupceļu. Vēl izbraucām cauri Berlīnei, apskatījām Brandenburgas vārtus, Berlīnes mūri, Reihstāgu un citas skatāmas vietas. Atpakaļceļā izdomājām Poliju šķērsot pa Varšavas bāni. Kā izrādās, tas ir maksas ceļš. Ar karti samaksājuši 11 zlotus (apmēram 2Ls), sākām runāt, ka arī Latvijā vajadzētu šitādu sistēmu ieviest. Turpinājām ceļu, līdz atkal maksāšanas būdiņas. Domāju WTF? Jāmaksā vēlreiz? Jā, atkal 11 zloti. Braucot prom vēl uzprasījām, cik vēl reizes būs jāmaksā. Saņēmām atbildi: „jeden raz”. Cik nu mēs poliski sapratām, tad tas laikam nozīmē - vēl vienu reizi. Tā arī bija. Vēl pieminēšanas vērts notikums bija Kauņā, tirdzniecības centrā Mega. Iegājām RIMI Hypermarketā, šo to nopērkam. Gribu paņemt, salikt visu maisiņā, bet pārdevēja prasa maksāt par mazo maisiņu. Kaut kas neredzēts, noliku maisiņu nost, sabāzu produktus padusēs un vilkos ārā uz mašīnu. Iebraukuši Latvijā sazvanījāmies ar mājiniekiem un uzzinājām, ka Talsos ir uzsnigusi paprāva kārta ar sniegu. Mums par brīnumu, pirmo sniegu Latvijā ieraudzījām tikai aiz Tukuma. Kad izbraucām no Vācijas termometrs rādīja 6 grādus, bet aizbraukuši mājās klausījāmies ziņās, ka Vācijā sasnidzis 20cm sniegs. Tā arī mans raibais piedzīvojums veiksmīgi bija beidzies. Vēl te uzrakstīšu nelielu REZUMĒ ar ieteikumiem.

Ieteikumi braucot uz ārzemēm (Vāciju):

1) pārbaudi vai mašīnai visi riteņi ir kārtīgi pieskrūvēti,
2) ņem līdzi GPS navigācijas iekārtu,
3) ielādē telefonā vārdnīcu,
4) braucot pāri Polijai izmantojiet Varšavas bāni, būs ātrāk,
5) izvairieties no lieku somu ņemšanas līdzi,
6) centies viesnīcā ierasties pa dienu,
7) nemeklējiet viesnīcas mazos miestos.
8) Vācijā veikali strādā līdz 19:00 vai 20:00,
9) centieties neizrunāties rupji latviešu valodā, latvieši ir visur,
10) nelietojiet Vācijā jociņus par Hitleru un nacistiem.

Read comments (24)