Garsho alus Posted January 23, 2010 Report Share Posted January 23, 2010 Garlaicības vadīts es uztaisīšu baigo tēmu Vau jums ir gadījies tā, ka esat bijis/-usi tuvu nāvei un pēc notikušā tikai sapratāt dzīvības īsto vērtību. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Nightmares^^ Posted January 23, 2010 Report Share Posted January 23, 2010 (edited) Kārtējais, iespējams, mūžgarais topiks, kurā visi sadirsīsies un nevarēs nonākt pie kopsaucēja. (zinu, ka tas vēl nav rakstīts, bet visas tēmas pie tā nonāk ) Tuvu nāvei esam katru dienu, neviens nezin, kad viņš noliks karoti. Un tuvu, ir relatīvs jēdziens. Un lai saprastu dzīves jēgu, nav jābūt tuvu nāvei, pietiek ar sāpīgu pieredzi jebkur citur, mīlestībā, draugu attiecībās, ģimenē, darbā... Nav pamatnoteikuma, kas cilvēkam "atver acis", ja tā tam būs jānotiek, tad tas notiks un par to nav jādomā. Tik pat labi var filozofēt par visumu. Un ja tēma izvēršās plašāk kaut kur par pamatnoteikumiem un likteni, tad, lūdzu, nejauciet iekšā reliģiju, jo tā ir viena no debīlākajām tēmām par ko spriest, jo katram ir sava uztvere par radītāju utt. Es balstos uz to, ka esam cēlušies no pērtiķiem un arī tas man ir galīgi pie zilās Daugavas Edited January 23, 2010 by Nightmares^^ Link to comment Share on other sites More sharing options...
Garsho alus Posted January 23, 2010 Author Report Share Posted January 23, 2010 (edited) Nu jocpik razīt!!!!!!!! Kādu atgadījumu, kurš varēja beigties tā diezgan nelabi. Tu točna esi īsts naktsmurgs Edited January 23, 2010 by Garsho alus Link to comment Share on other sites More sharing options...
brazer Posted January 23, 2010 Report Share Posted January 23, 2010 Vienreiz skrзju pвєi pвrejai, kaut dega zaпв gaisma, maроna pa paрu labвko joslu, drоkstзja nogriezties pa labi, un jв viтai nвcвs strauji bremzзt, man izskrienot priekрв. :S Link to comment Share on other sites More sharing options...
pleasure Posted January 23, 2010 Report Share Posted January 23, 2010 (edited) Vakar atnācu mājās un dabūju sēdēt pie poda, tad likās ka atdošu galus! Bet ja tā nopietni, tad bija tā, ka staigājos pa pilsētu un sazvanīju čomu un viņs bija aizgājis peldēties, tad nu gāju arī peldēt un pāri bija jāiet tiltam, bet kad biju mazāks biju redzējis ka tur citi staigā pa malu tiltam. Nu protams man tajalaikā 12 gados manuprāt bija baigā drosme un gribēju nezin ko parādīt no sevim. Uzlienu kautkā uz malas un sāku iet, sākumā sastindzis, jo normāls vējš pūta. Tā nu eju tālāk un pēkšņi iezvanījās telefons, samīzos sasvēros kautkā uz ūdens pusi, bet viena kāja nošļuka nost no tās margas un palika ceļa pusē, respektīvi nokritu bezmaz vai uz galvas, uz trotuāra. Apsēdos un nosēdēju savas 10min, jo biju tādā šokā, ka pat nevarēju parunāt normāli. Būtu mazliet vairak sasvēries uz otru pusi, vai arī butu man zvanīts uz nākamā soļa, tad būtu lejā! Edited January 23, 2010 by pleasure Link to comment Share on other sites More sharing options...
GB. Posted January 23, 2010 Report Share Posted January 23, 2010 Majas bija 1 Sierins karumins - Bet es vinju noedu ! Beigas sapratu ka labak butu edis kadu citu ! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Garsho alus Posted January 23, 2010 Author Report Share Posted January 23, 2010 Link to comment Share on other sites More sharing options...
MeGaPiiLe Posted January 23, 2010 Report Share Posted January 23, 2010 (edited) vienreiz siera tostermaizītes ēdu.. un tas siers vēl mīksts un sakusis.. karoč riju nost un vnk iesprūst kaklā siers.. neko nevar izdarīt.. vnk domāju, ka atdošu galus, uzdzert nebija ko.. nācās skriet līdz ūdenim. Tas bija smagi. edit; yea Edited January 23, 2010 by MeGaPiiLe Link to comment Share on other sites More sharing options...
jonathan Posted January 23, 2010 Report Share Posted January 23, 2010 Es kad biju diezgan mazinjsh, neatceros kaadi 8 gadi laikam, sanaaca nokljuut taadaa tuvas naaves situaacijaa. Biju peldeejies laikam maijaa kaut kad ar aciim valjaa zem uudens un tas esot bijis iemesls kapeec es sakjeeru kaut kaadu infekciju, kaa rezultaataa man bija sastruojums pie acs un pieree, acs izskatiijaas apmeeram kaa buutu dabuujis riktiigi pa kjobi. Muteriite uzreiz zvaniija aatrajiem. Taa kaa tanii laikaa dziivoju Talsos tad mani aizveda uz Talsu slimniicu un tur dakteriishi nezinaaja ko dariit un pielika mani tikai pie suuda sisteemas vai kaa sauc to suudu. Pazvaniijushi uz Riigu un izstaastiijushi visu situuaciju. Riidzinieki teica, lai ar steigu mani ved uz Riigu. Tad nu mani iemeta aatraas paliidziibas mashiinaa un ar visaam mirgalkaam un trokshnjiem veda mani uz riigu. Muteriite teica, ka ~30-40 min braucaam. Riigaa, praktiski uzreiz man veica operaaciju, par kuru es neko nezinaaju un muteriite man neko neteica, jo negribeeja, lai 8 gadiigs puika uztraucas. Operaacija noriteeja veiksmiigi un es tiku cauri ar reetu pie kreisaas acs. Tachu aarsts teica, ja es buutu noguleejis veelvienu dienu Talsu slimniicaa, buutu nomiris. Taa nu es dabuuju savu second chance. Link to comment Share on other sites More sharing options...
cash^ Posted January 23, 2010 Report Share Posted January 23, 2010 Pa nopietno esmu samīzies divas reizes, vienreiz slīkstot (tad vēl nemācēju peldēt) un otro reizi krītot 1m atmuguriski ar galvu pa priekšu uz Tūjas akmeņu mola. Kritiena brīdī domāju, ka šas pizdohen būs. Pēc tās slīkšanas psiholoģiski nespēju apmest kūleni zem ūdens ar acīm ciet. Abas reizes bija ap 10 - 12 gadu vecumu. Tādu konkrētu second chance iespēju vēl neesmu izjutis. Link to comment Share on other sites More sharing options...
r&r Posted January 23, 2010 Report Share Posted January 23, 2010 kamon, interesants topiks un kaut kādi pidiņi viņu piespammo ar savām muļķībām, moderi, variet, lūdzu, šiem iešķiebt pamatīgi vārnas utml. attiecīgi par topiku, nāk prātā viena situācija. pirms kādām 3 vasarām, kad pa vasaru izklaidējos, piestrādājot par velokurjeru, es kā jau īsts čalis ar olām salas tiltu šķērsoju pa brauktuvi, nevis kā normāli kurjeri dara braucot pa tunelīti, kas iet zem tilta (man tur nepatīk, tur smird un asvalts nav gluds). nu, labi, attiecīgi braucu un skatos, ka priekšā kāds vecs krabis uz tikpat veca riteņa mierīgi man pa priekšu minās. protams, tā ka man kā vienmēr bija kaut kur jāskrien, lai nogādātu nākamo sūtījumu, vajag apdzīt šo. uzmetu ātru skatienu pāri plecam, redzu, ka mašīna vēl it kā ir pietiekami tāli un sāku apdzīt šo. bet es kaut kā nebiju manos aprēķinos ierēķinājos, ka tā mašīna brauc uz 100+ km/h un tas "parastais drošais attālums" bija tālu no tā, kāds būtu "drošais attālums mašīnai ar 100+ km/h", attiecīgi, kad atradus taisni blakus tam otrajam krabim, ko apdzinu, mašīna naturāli pāris centrimetrus no manis gārām pabrauca. kaut kāda nezināma refleksa pēc man vēl izdevās sagriezt stūri mazliet iešķībi, savādāk biju diezgan drošs, ka mašīna varētu trāpīt pa stūres galu, un tas attiecīgi nozīmētu, ka es atrastos pēc pusekundes jau daugavā un sazin kādā kondīcijā. sajūta bija tāda tajā brīdī, ka sirds kāptu ārā no rīkles. pēc šī atgadījuma sapratu, ka šādus brīnumus vairs nevajag darīt un sāku braukt pamatīgi prātīgāk un devu priekšroku mazam līkumiņam un braukt pa akmens tiltu sala tilta vietā tāds, lūk, mans stāsts. gaidu citus, interesantākus stāstus. Link to comment Share on other sites More sharing options...
MeGaPiiLe Posted January 23, 2010 Report Share Posted January 23, 2010 okey ja nopietni runājam, tad ir bijušas daudzas situācijas. Vienreiz gāju pa vefu, kad man bija kkur 12 gadi. Un pienāca vnk 2 narkomāni un viens pielika nazi pie kakla un draudēja, ka nogalinās, ja neatdošu visu, kas man ir. Man bija vilciena biļete, telefons, mājas atslēgas un maks. Domāju, ja atdošu mājas atslēgas un biļeti, tad mājās netikšu un dimbā būs. Atdevu telefonu un maku, un tad viens teica: davai ejam tālāk uz to tuneli.. un taja brīdī es vnk pārmīzos. Viens man novilka cepuri un tieši tanī brīdī izspruku no viņu rokām un aizskrēju prom. Viņi pat necentās noķert mani. Beigās caur policiju viņus abus noķēra. Vienam bija 19 gadi un 5 klašu izglītība. Līmenis. Vienreiz arī jūrā peldēju, kad biju mazs un baigi dziļi iepeldēju, ka netiku vairs atpakaļ, nevarēju uz krastu peldēt. Domāju dimbā ir, bet tad tētis pamanīja un izvilka mani. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Liztikz Posted January 23, 2010 Report Share Posted January 23, 2010 (edited) oii, man reāls mīziens bija kkur 8-9 gados, spēlējām "vodas" [ķerenes] pa 1 nepabeigtu ēku, wannabe bērnu dārzu. tā nu spēlējam, atnāk viens tāds urla saka iedot pazvanīt, es saku nav kredīta, viņš pārbaudi, pazvana un redz ir. saka dot pazvanīt vai atslēgšu tepat uz vietas [urlu valodā: dai pozvaņit, iļi po jebalu palučiš] es iedevu, tad izgāja ārā, lkm 1 pidaram iedeva un šis aiznesa nākamajam, tad man bija reāls mīziens. muterītei pateicu ka pazaudēju, jo no tā čaļa tagad reāls mīziens, pēc gop-stop uzzināju, ka viņš uz brīvām kājām bija 2 dienas, sēdēja ~gadu par 1 čaļa saduršanu. edit: redzēju lavrx raksta, gaidīju gaidīju un neuzrakstīja. vsjo, es eju gulēt. Edited January 23, 2010 by Liztikz Link to comment Share on other sites More sharing options...
DoubleT Posted January 23, 2010 Report Share Posted January 23, 2010 (edited) man reāli nekad, nekas nenotiek [ pat neklapēšu pie koka, tolka nav ], bet viens tāds ko atceros bija: spēlējām "vanagos" pa stroiku un ķip tai mājai 1 stāvs, jumts un uz jumta dažās vietās tādas ķip nepabeigtas sienas. Tad nu es rāpjoties pāri vienai tādai sienai kaut kā nebūt paslidēju/aizķēros nu kaut kas notika un es kritu. Kritiena brīža emocijas vairs neatceros, bet piezemējos laimīgi uz kieģeļu kaudzes [ nograuta skursteņa ]. Pāris nobrāzumi un viss. bet JA būtu kritis uz čaikas tad vsjo "Better on the other side..." Edited January 23, 2010 by DoubleT Link to comment Share on other sites More sharing options...
Kiwix Posted January 24, 2010 Report Share Posted January 24, 2010 Kad biju mazs (~4-5 gadi) dzīvoju Daugavpils rajonā, totālos laukos... Tad nu tur aiz fermas bija tāds zaļš, aizaudzis dīķis.. To daļēji var nosaukt par sūdu bedri.. ~3m dziļš.... nu tad es tur aizgāju, iegāju iekšā un sāku kā purvā slīkt nost.. uuuun abi zābaki bija iesprūduši... tad kaut kā izķepurojos un ar vienu zābaku atskrēju pie vecmammas... jā, tas būtu fail's tur noslīkt :/ vēl arī bija sūdīgi, kad saķēru ērču encefalītu smagā formā.. tad arī pa slimnīcu mēnesi vai vairāk nācās gulšņāt, temperatūra ~40C* (vecums ~5 gadi).. vairāk neko tādu neatceros.. Link to comment Share on other sites More sharing options...
clo? Posted January 24, 2010 Report Share Posted January 24, 2010 bija kaut kāda 1999. gada vasara, laikam augusts biju laukos, un manas lauku mājas krastā plūst Daugava, respektīvi ir arī krasts ar laipām priekš laivu novietošanas un zvejošanas. Bija man viens draugs ar kuru vienu dienu sadomājām nosist laiku ar akmeņiem no vienas laipas apmētāt ūdensmērītājus (nu nezinu, vai viņus tā sauc, bet nu tādi zirnekļiem līdzīgi kukaiņi, kuri peld pa ūdens virsmu). nomētājām kādu pusstundu točna, bet tiem ūdensmērītājiem ir tāda tendence lieliski izvairīties. jau manās jaunajās un spara pilnajās rokās bija manāms sagurums, tomēr es izdomāju, ka jāsāk mest lielāki akmeņi. Māte, protams, bija piekodinājusi, ka jābūt uzmanīgāk, bet lai nu paliek. Biju nostājies tieši uz pašas maliņas, rokās liels akmens. Metu, un nākamajā brīdī jau biju ūdenī. To brīdi atceros kā vēl šobrīd. Es tad vēl kārtīgi nemācēju peldēt, kur nu vēl nirt, lol. Es atceros, kad kādas 4 sekundes jau biju zem ūdens (tikai tagad sapratu, ka gaisu biju pamanījies ievilkt diez gan daudz), hujzin kāda spēka vadīts atvēru acis un visapkārt bija piķa melna tumsa, jutos kā alā, kā vēsā alā. Es neatceros, vai pieskāros zemei, bet atrados vismaz 4-5m dziļimā. Tā jums ir Daugava ar saviem stāvajiem krastiem, nevis jūra. Nu vobšem es biju kā apdullusi muša, nezinādama ko darīt. Gāja vēl pāris sekundes (nu tagad tā atskatoties varu rēķināt, aptuveni), un tad kaut kā izdevās pacelt galvu uz augšu un tanī mirklī es ieraudzīju mērķi, līdz kuram jātiek - saules gaismas apspīdētā ūdens virsma. Un tad laikam kāds trešais spēks man pavēlēja, ka jāpeld augšup. Tiku cauri sveikā, tomēr tā bija pirmā un pēdējā reize, kad savas kājas tiku mērcējis upē, tieši upē. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Garsho alus Posted January 24, 2010 Author Report Share Posted January 24, 2010 Man kārtīgi atmiņā palicis tikai 1 atgadījums Ar klasesbiedreni kaut kur vazājāmies un es izdomāju kokā uzkāpt un parāpot pa viņu. Un tad gribēju kā ķipa tie le parcour vai kā tur sauc, lekt un pieķerties pie zara, augstums ~2m, tad nu lecu pieķeros, bet noslīdēju nost un uz muguras nokritu un man aizsita elpu. Es vispār neko nevarēju izdarīt un bļauju klasesbiedrenei, lai pasit man pa muguru, bet šī domā, ka es jokojos un iet prom, es gandrīz vai jau beigts, pēdējiem spēkiem bļāvu un tas nu šī attapās beidzot un pasita pa muguru, bļe es jau domāju, ka gals klāt. Vecums 12-13 gadi. Tad vēl viens atgadījums, ka čist lika padomāt. Tad varēja būt kādi 11 gadi. Protams, sīks un muļķis tad. Parkā kratīju laternu ar izsistiem stikliem un kartot skatījos uz leju, un labi vien ir, ka skatījos uz leju, jo tie stikli sabira pakausī un pārgrieza galvu man. Ārsts teica, ja būtu skatījies uz augšu, tad iznākums būtu daudz sliktāks, jo visi stikli būtu acīs sadūrušies. Taka skatamies ko daram Link to comment Share on other sites More sharing options...
0xDEAD BEEF Posted January 24, 2010 Report Share Posted January 24, 2010 Kad biju sīkāks, tad sēdēju uz palodze 602 sērijas dzīvoklī 9. stāvā virtuē. Kaut kā sašūpojos un kritu ārā atmuguriski un draugs saķēra aiz kājām. Ļoti nobijos. Nu un tad protams visas reizes, ka kritu ar moci. Laikam kādas 3 tādas normālas sanāk (kurās nobijos, jo ir jau arī tādas, kurās es nebaidos). Beefs Link to comment Share on other sites More sharing options...
Jurko Posted January 24, 2010 Report Share Posted January 24, 2010 Es vienreiz gandrīz noslīku. Slinkums īsāk rakstīt, bet jā, bija tāda sajūta, ka vēl desmit sekundes un noiešu pa burbuli. Nekādas gaismas tuneļa galā, dzīves jēgu vai visa dzīve gar acīm man nepazibēja, jo vienīgais ko es domāju - palikt virs ūdens un tikt ārā. Un toreiz tiešām es biju pārbijies nejēgā un pārguris vājprātīgi Link to comment Share on other sites More sharing options...
Hivemind Posted January 24, 2010 Report Share Posted January 24, 2010 Mani notrieca mašīna 14 gadu vecumā. Pārlidoju pāri mašinai pāri , kā filmās. Salauzu roku un kreiso kāju. Link to comment Share on other sites More sharing options...
DominiX Posted January 24, 2010 Report Share Posted January 24, 2010 Baigi jauns biju, nesen pamodos un es pat neatceros kur un ko es darīju, bet kaut kādus "kariņus" tai laikā laikam spēlējām. Noguļamies ar čomu pie tāda kā stāva kalniņa, kur pakalnē bija kādus 4-5 metrus dziļš dīķis. Man miegs tik nereāli nāca un sāku ripot lejā. Čoms saķēra, es savācos, bet viņš aizskrēja un es noripoju lejā un iekritu iekšā. Vēls rudens, ūdens auksts, es jakā un konkrētos kirzakos, mani velk uz leju, bet es ķepurojos un mani beigās aiz škvarkas kāds no "lielajiem" izvilka laukā, es biju tik pārbijies, ka ļoti, ļoti ilgi trīcēju un no tā laika no lieliem dziļumiem pamatīgi baidos ( tajā laikā peldēt nemācēju ). Link to comment Share on other sites More sharing options...
rusty Posted January 24, 2010 Report Share Posted January 24, 2010 vairāki gadijumi bijuši un nekas nav mainijies manos "dzīves uzskatos". 1. gandīz nomiru, kad piedzimu 2. izkritu no gazika uz muguras, kad man aizsita elpu uz vairāk kā minūti. tad kritu panikā 3. gadnrīz noasiņoju, kad uzgāzās skapis un pārsitu galvu 4. krītot no riteņa ielauzu elkoņa kaulu un dabuju samdzeņu satricinājumu. rādijās viss stilīgās krāsas. nu redze bij totāli dirsā. tad nobijos. 5. žagarkalnā izdomāju paņemt ķiveri vienu reizi (tā nevelkāju) sleidojot pa lielo box'u nolikos atmuguriski un spēcīgi galvu pret box'u attdauziju - kaskai izplēsu normālu caurumu uz box'a stūra. nebūtu bijisu, tad smadzenes pa visurieni mētātos. 6. peldot ēģiptē nejauši atapos tādā kā bēgumā tieši pie jūras ežu plantācijas. pa cik nevarēju paiet tur, tad tākā uz rokām peldus staigāju un jutu viņu adatas, kas brauca gar vēdaru. 7. tur pat ēģiptē biju 1 metra atālumā no lauvas zivs. ja šī izdomātu peldēt garām, tad 1 pieskāriens un esmu beigts. murēna ar papeldēja garām ļoti lielā tuvumā. ja šīs iekožas, tad pēctam žokļus tikai ar lauzni var dabūt vaļā. laikam viss... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Liztikz Posted January 24, 2010 Report Share Posted January 24, 2010 oii, atceros vēl vienu, laigan nebija nekas īpašs, bet tomēr pirmā reizi slimnīcā. tātad, močīju ar veli un kkur aizķeru kāju, domāju poh, bik sāp. sajūtu kko mitru, paceļu bikses staru un skatos visa bote asinīs, dabūju 5 šuves. tad biju reāli nobijis, jo kā ne kā bija pirmā reize Link to comment Share on other sites More sharing options...
Fake^ Posted January 24, 2010 Report Share Posted January 24, 2010 (edited) Divreiz gandrīz noslīku, bla bla bla, ( negribas gari rakstīt ), Anglijā mašīna ar 35 mph notrieca ( 55km/h), galvenais , ka tikai saskrāpēju ceļus, sapisu psp un zeķes, kurpes ceļa malā, bet tas po, nekas lauzts nebija, arī staricinājuma nebija. Tad vēl ar moci kritu un kāju apdedzināju... Edited January 24, 2010 by Fake^ Link to comment Share on other sites More sharing options...
Seen Posted January 24, 2010 Report Share Posted January 24, 2010 Nu man kadas paris reizes laikam tik bijushas... Pirma reize bij kad man bija paris meneši saslimu ar plaušu karsoni... tad ilgi noguleju slimnica. Muča vel teica ka man galva špricēja jo nevareja atrast venas wfck? Otra reize pie majas bij tads garš stabs zeme nu kadi 10m augstuma tur TV antenas lika. Nu vo izdomaju uzrapties augsha... rapjos esmu jau diezgan augstu un peksnji lapsene lidinas ap mani. Es saku vicinat ar roku lai laižas prom bet ši panjem un man iedzelj nu vo man uzreiz ta sareibst galva un es atlaizu rokas valja no stienja bet kka ar kajam laikam turejos un pedeja bridi piekjeros atpakalj. Tas ta letali vareja beigties... Tresha reize bija laukos ar mashinu avareja uz 130 km/h pret kokiem izsmerejamies. Ja butu bish ieslipak slidejushi nu pietruka kadi 20cm lai mes aizkjertu brutali ar priekshu koku pilna atruma. Bet paveicas un koks nogaja gar sanu tad protams sabremzejamies caur visadiem krumiem lidojot notriecot vel celja zimi Un tad parslidejam otra celja puse un ieksha gravi pret koku atduramies. Visai miiksta atdurshanas bija bet kad nesaja autinju tad ar galvu atsitos i pret griestiem i pret logiem. Bet galvenais ka visi tikam sveika cauri bez traumam... ritigi sastresojies bij un man savajadzejas kakāt. Knapi noturejos lidz majam... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Please sign in to comment
You will be able to leave a comment after signing in
Sign In Now