vbyuer

http://en.wikipedia.org/wiki/Alcoholism#Management http://en.wikipedia.org/wiki/Procrastinati...procrastination Ja nopietni, neviens jau nav teicis, ka nedarbojos. Un ja turpina par nopietno, tad man ir baigās aizdomas, ja goodmena teksti būtu patiesi, viņš jau sen būtu nobeidzies ar aknu cirozi. Varbūt gan, protams, viss vēl priekšā.

http://en.wikipedia.org/wiki/Alcoholism#Management http://en.wikipedia.org/wiki/Procrastinati...procrastination

Ja esmu pareizi tevi sapratis un tu šobrīd mācies pamatskolā, tad iesaku atslābt. Ja pašam īsti nav ne jausmas, ko gribi darīt, tad iešana kaut kādā sīkā specialitātē pēc citu ieteikumiem diez vai tev beigsies sevišķi labi. Galvenais jautājums - kādēļ, tavuprāt, augstākā izglītība nav priekš tevis?

Epix, kāds princips? Kāds te vispār sakars ar valsts uzņēmumu valdēm? Savukārt, ja runā par Saskaņas Centru, tad kaut kur apkārt klīda aptaujas dati, ka, ja nemaldos, 93% no SC atbalstītājiem vēlēšanās bija krievvalodīgie. Kā šeit vispār var būt runa par "saskaņu"? SC ir etniskās minoritātes partija un nekāds latviešu vēlētājs viņiem nav vajadzīgs. Pārfrāzējot, ne jau SC savam vēlētājam kaut ko uzspiež, vienkārši krievu valodas lomas palielināšana ir viņu elektorāta vistiešākajās interesēs.

Nezinu gan, man kaut kā liekas, ka ar oficiāliem e-pastiem un formām vienmēr ir risks pēc nedēļas saņemt iestīvētu standarta atbildi, kurā tā īsti nekas netiek pateikts. Kariņš ir Eiroparlamenta Enerģētikas komisijā.

Būtībā tika atcelti algu griesti (koeficients 0,6 no ministra algas). Tur nekas nav jāpārzina, lai vienkārši varētu secināt, ka lēmums pieņemts, lai būtu iespējams paaugstināt algas atsevišķām pozīcijām un atsevišķiem ierēdņiem. Ja vēlies uzzināt ko vairāk, sameklē ministriju biroju darbinieku sarakstus un papēti, uz cik no šiem cilvēkiem varētu attiekties griestu atcelšana. Vai vēl labāk - papēti darbinieku sarakstus un aizsūti pāris cilvēkiem vēstules draugos, noteikti, ka kāds tev laipni sīkāk visu izskaidros.

Jā, jā, protams, pa taisno no augstskolas uz ministra biroju par padomnieku. Iesaku vēlreiz izlasīt to rakstu. Algas netiek palielinātas visiem. Runa ir par vadošiem amatiem, kur tik krass atalgojuma samazinājums pēdējos gados pilnīgi noteikti daudziem licis pāriet uz privāto sektoru, kur šie cilvēki ir sagaidīti ar plaši atplēstām rokām.

Vai tu esi salīdzinājis attiecīgos atalgojumus privātajā un publiskajā sektorā? Vai tev ir dati, kas apliecina, ka ierēdņu darba produktivitāte pēc neproporcionālā algu samazinājuma tomēr nav kritusies? Vai arī tu tikai tukši dirs un uzskati, ka tev ir labāks, plašāks un pareizāks redzējums par atalgojuma plāniem valsts pārvaldē nekā tiem desmitiem politiķu un ierēdņu, kas speciāli nodarbojas ar tā izpēti un ikdienā pieņem, pārrauga un līdzdarbojas ar šiem MK darbiniekiem?

Atrodiet lieko: 1) "dzīvojam zaļi"; 2) "pedāli grīdā"; 3) "ministru algas"; 4) "jēgpilns komentārs". Lielajiem kritizētājiem palūgšu pa punktiem noskaitīt, kādēļ šis Saeimas lēmums, jūsuprāt, ir nepareizs.

Ko lai saka, kāds jautājums - tāda atbilde. Man personīgi nav ne jausmas nedz par tavām zināšanām attiecīgajās jomās, nedz mācību metodēm un mācību procesu, tādēļ arī nav iespējams tev sniegt konkrētus, sakarīgus ieteikumus. Ja tev nepieciešamas kaut kādas elementāras pamatlietas, Vikipēdija vienmēr ir labs sākumpunkts. Ja, piemēram, tev netika mācīta filozofija vidusskolā, bet vienkārši vēlies gūt kaut kādu ieskatu, paņem bibliotēkā filozofijas pamatus. Ja esmu tevi pareizi sapratis un tev nepieciešami materiāli studijām (konkrētu tekstu analīze, materiāli referātiem/pētījumiem), tad nekā labāka par datubāzēm un bibliotēkām nav. Un tieši tādēļ, ka manā gadījumā šajos avotos var atrast miljoniem zinātnisko rakstu, pētījumu un grāmatu, man vienkārši ir neliela neizpratne, kādēļ tevi šie avoti neapmierina. Īsāk sakot, kas tavā uztverē vispār ir "mācību materiāli"?

http://www.google.lv/ http://scholar.google.com/ Piemēram, kultūru tipoloģijas: http://lmgtfy.com/?q=cultural+typologies Vienīgie regulārie info avoti jau ir nosaukti. Vienkārši jāiemācās meklēt. Ja grāmatas bibliotēkā vairs nav, ņem lasītavas eksemplāru un.. lasi. Turklāt, piemēram, filozofija ir atsevišķa zinātnes disciplīna. "Man vajag kaut ko par filozofiju" galīgi nav konkrēta vajadzība.

Varētu nedaudz konkrētāk, ko tieši tev vajag un kas īsti ir par problēmu? Viss jau lielos vilcienos ir pateikts. Pētniecībai izmanto datubāzes un bibliotēkas. Semināriem parasti materiālus var viegli dabūt bibliotēkā vai pa tiešo no pasniedzēja. Visu pārējo var vienkārši uzmeklēt internetā.

Kam tieši tu nepiekrīti? 9. maijs ir pēc būtības saistīts ar PSRS uzvaru "Tēvijas karā" un Latvijas "atbrīvošanu". Uzvaras piemineklī skaidri rakstīts "Padomju Latvijas atbrīvotājiem". Ja tu domā, ka tur satiekas demokrātijas mīļotāji, kas svin uzvaru pār totalitāro fašismu/Vāciju kā kaut kādu atsevišķu, izolētu notikumu, tu ļoti smagi kļūdies. Pasaules kara beigas un nacisma krišana Rīgā tiek atzīmēta 8. maijā. 9. maijā to svin tie, kas tiešā nozīmē dzīvo pēc Maskavas laika. Āber, protams, ka 16. marts diemžēl ir politizēts un tieši tādēļ tajā piedalās kādi daži simti cilvēku, no kuriem lielākā daļa arī ir TB/VL atbalstītāji. Es gan nesaprotu, kādēļ tu vispār salīdzini šos abus pasākumus? 16. martā nekas netiek svinēts, dalībnieku skaits, nepārspīlējot, ir SIMTIEM reižu mazāks. Tur jau tā lieta, ka tas ir parasts piemiņas pasākums, kuru skaits gada ietvaros ir mērāms desmitos. Patiesību sakot, visdrīzāk tu šo datumu šobrīd piemini tieši krievvalodīgo mediju uzpūstās ažiotāžas dēļ. Tas ir visai parasts pasākums ar ziedu nolikšanu kapos.

Pārprati manis teikto. Es nerunāju par ekstravertumu/intravertumu, bet gan par neproporcionāli biežu socializāciju ar pārstāvjiem no savas etniskās grupas. Tad ir jābūt nenormālai sakritībai, lai visās izglītības iestādēs, kur esmu bijis, būtu novērojama šāda "sagadīšanās", par kuras esamību es ļoti šaubos. Cik tavā klasē aptuveni bija krievvalodīgo? breetz, 9. maija svinības nav krievu etniskās kopienas svētki, tie ir Krievijas politiskās nācijas svētki. Ir jāsaprot atšķirība starp etnosu un nāciju. Tam nav nekāda sakara ar interpretāciju. Šis ir lielā mērā savstarpēji izslēdzošs gadījums. Tu nevari svinēt 9. maiju, reizē asi kritizēt Staļina genocīdu, Latvijas vardarbīgās iekļaušanas PSRS sastāvā un dziļi sirdī būt Latvijas patriots, kas cīnītos Latvijas pusē Krievijas iebrukuma gadījumā. Tā ir acīmredzama Krievijas nacionālā karoga vicināšana. Turklāt neviens to nenosoda, tas vienkārši ir ļoti nozīmīgs personīgās politiskās orientācijas indikators. Nemaz nerunājot par to, ka nevienu 16. martu nav apmeklējuši 200 tūkstoši cilvēku.

Šķiet, ka Brigmanis (ZZS vadītājs) nesen LNT debatēs ļoti liberāli izteicās par homoseksuāļiem. Pat nedomāju, ka ievērojamai daļai politiķu būtu personīgi iebildumi. Problēma ir tā, ka to nevēlas sabiedrība. Kaut kur te nesen skatījos, ka 44% Latvijas iedzīvotāju būtu iebildumi, ja kaimiņos dzīvotu homoseksuālis. Man liekas, ka Latvijā kristietībai nav sevišķi spēcīgas pozīcijas. Tā īsti citu spēcīgu pret-apsvērumu jau nemaz nav. Protams, daudziem šķiet, ka tā ir lipīga slimība, taču, manuprāt, tas ir visai viegli kliedējams uzskats. Starp citu, man ir visai liela pārliecība, ka tā īsti neviena partija (arī VL) nav oficiāli uzstājusies pret homoseksuāļiem, atskaitot LPP (PLL), kuriem tas ir jājamzirdziņš.

Tāds ir optimistiskais scenārijs, kuram arī es ticu, taču līdz šim politiski mēs esam gājuši tikai un vienīgi pretējā virzienā. Jo tālāk no valsts atjaunošanas mēs ejam, jo izteiktāka ir etniskā sašķeltība. Man šķiet katram ir skaidrs, ka Latvijā ir partijas, par kurām balso krievvalodīgie un ir partijas, par kurām balso latvieši. Tikai neliels procents latviešu balso par SC vai PCTVL, tikai neliels procents krievvalodīgo balso par Vienotību, ZZS vai VL/TB. Tā ir ārkārtēja, ekstremāla situācija, kas tikai šeit dzīvojošam cilvēkam var likties kā normāla parādība. Tas nepārprotami liecina par to, ka cilvēki savu etnisko piederību, valodas un nacionālos pamatjautājumus stāda augstāk par elementāriem ekonomiskiem un sociāliem jautājumiem, kuriem vienīgajiem īstermiņā ir reāla ietekme uz cilvēku dzīvēm un labklājību. Nevienā normālā sabiedrībā šāda situācija nav novērojama. No visām Latvijas partijām, kas tikušas pārstāvētas parlamentā, šobrīd tikai 1 partija - PLL - par savu potenciālo elektorātu var uzskatīt abu tautību pārstāvjus, bet arī tad šis uzstādījums ir lielā mērā cēlies no tīri savtīgām interesēm un politiskā oportūnisma, nevis CIETAS ideoloģijas un reālas vēlmes vienot sabiedrību. Tas ir kā apburtais loks - jo kopumā sašķeltāka ir sabiedrība, jo vienotākas ir abas pretnostatītās puses. Jo vienotākas šīs puses ir, jo asāka ir to pozīcija nacionālajos jautājumos. Loģiski, ka SC neatzīs okupāciju vai PSRS noziegumus, jo tā praksē pārstāv konkrētu etnisku, nevis sociālās grupas. Turklāt šeit milzīgu lomu spēlē masu mediji. Krievvalodīgie dzīvo Krievijas informācijas telpā, no kuras arī viņi pat gūst iespaidu un ziņas par notikumiem Latvijas iekšpolitikā. Palasot krievu medijus, man sāk šķist, ka VL/TB mēdz ēst jaundzimušus mazuļus. Jo lielāks ir šis nacionālais pretnostatījums, jo ciešāk abas puses pieturās arī, piemēram, pie savas vēstures interpretācijas un dažādām citām nostādnēm. Īsāk sakot, mēs šobrīd esam stāvoklī, kad vispopulārākās ir etniski radikālas (pēc Rietumu standartiem) partijas. Vienotības sarakstā tikai 3 (!) no 115 kandidātiem bija krievvalodīgie. Tas pats attiecas uz visām pārējām partijām, atskaitot PLL, kur krievvalodīgo/latviešu skaits bija puslīdz proporcionāls. Ja vien attiecīgais kandidāts nav viens no līderiem, visi latvieši no PCTVL/SC sarakstiem tiek neproporcionāli izsvītroti. Tieši tas pats vērojams otrā pusē. Tīri pēc paša pieredzes, krievvalodīgie ar diezgan retiem izņēmumiem arī latviešu plūsmas skolās vai pat universitātēs turas savrupos pulciņos. Es atvainojos, 9. maija (padomju okupācijas gadadiena) svētkus Rīgā apmeklēja 200 tūkstoši cilvēku. Ja tu domā, ka tas bija pensionāru saiets, tu kļūdies. Krievi Latvijas sabiedrībā nav integrēti. Latvijas krievvalodīgie vicina Krievijas, nevis Latvijas karogus. Ko tas nozīmē praksē? Ja SC kļūs mērenāka (izvairīšanās no etniskiem jautājumiem vai vienkāršai neatbildēšanai uz šādiem jautājumiem ar to nav nekāda sakara), viņi uzreiz zaudēs balsis un varu. Tieši tas pats attiecināms uz Vienotību, ja tiktu atbalstītas, piemēram, nepilsoņu balsstiesības pašvaldībās, kas, raugoties ārpus maniem personīgajiem uzskatiem, būtu salīdzinoši normāls kompromiss, kas jau sen ir ieviests Igaunijā. Tur gan tas bija iespējams tādēļ, ka etniskā sašķeltība nav notikusi, jo jau kopš 90. gadiem pastāv spēcīgs centrisks spēks, kas kliedējis tāda apmēra starpetnisku atsvešinātību, kas radusies šeit. Varētu likties, ka kaut kas tiktu atrisināts ar varas dalīšanu ar SC, taču šeit jāsaprot, ka SC ar 29 vietām parlamentā nekad nepiekritīs vienam Vides ministra krēslam un kaut kādiem uzstādītiem 13 ierobežojošiem noteikumiem. Savukārt, ja SC patiešām nonāks pie varas, ārpolitikas, ekonomiskā kursa un/vai valodas politikas maiņa novedīs tikai pie vēl lielākas etniskās polarizācijas (tālāk radikalizēsies latvieši, kas turpinās apburto radikalizācijas loku). Runājot īstermiņā, ja mums neizveidosies patiešām spēcīga, etniski neitrāla, centriska partija bez spēcīgas oligarhu piegaršas, etniskā sašķeltība tikai turpināsies un pieņemsies spēkā. Tikai ar valodas zināšanu šeit nepietiek. Arī es protu krievu valodu. Pieņemot, ka situācija sevišķi nemainīsies (manuprāt, visreālākais scenārijs), ilgtermiņā var palīdzēt tikai krievvalodīgo pakāpeniska emigrācija/izmiršana, kas lēnām, pakāpeniski ļautu veikt integrāciju un zināmu asimilāciju ar masas spēku. b0ring, tu nodarbojies ar tukšdiršanu. Ir jāskatās no izejošām pozīcijām. Piemēram, Zviedrijā neviens neapdraud zviedru valodu. Neviens zviedrs nešaubās par to, ka ir pamatiedzīvotājs. Šeit ir pavisam cita situācija un nacionālie jautājumi ir svarīgi. "Ja nevienam nebūtu svarīgi nac. jautājumi, šeit būtu labāk", ir tas pats, kas apgalvot "ja mums būtu naftas atradnes, mēs būtu bagātāki". Mums nav naftas.

Tad jautājums, ko tu šeit esi pazaudējis? Ir vesela rinda valstu, kur algas un dzīves kvalitāte ir nesalīdzināmi augstāka kā šeit.

Puis, man rādās, ka tu esi iekāpis nepareizajā autobusā. Es runāju par nācijvalsts saglabāšanu un etniskās sašķeltības mazināšanu, nevis eksporta veicināšanu.

Jā, arī ļoti bieži dzirdēts variants. Un neviļus atskārt, ka arī uz ielas, sabiedriskajā transportā, veikalā un visur citur runā krieviski. Es gan, šķiet, kādu trešo reizi atkārtošos - katram sava pārliecība.

Paga, ko nozīmē "kreisie ir krievi un labējie ir latvieši"? Te nav nekāda sakara ar tautībām.

Ja runā par Zemļinski un vispār sportistiem politikā, tad tas ir pie mums bieži praktizēts solis, kas liecina par atpazīstamu/klausošu kadru trūkumu attiecīgās partijas iekšienē. Deputātam parlamentā ir jāspaida pogas un tiešā nozīmē jāklausa komandām. Ja partijai galvenais ir paklausīgas marionetes, nevis patiešām komisijās sūri strādājoši un domājoši deputāti, tad sarakstos rēgojas Zemļinski, Ščerbatihi un visi pārējie klauni, kuru vietā, esmu pārliecināts, tikpat veiksmīgi varētu darboties arī kāds labi dresēts suns.

Zini, nekad dzīvē ar Latvijas krievvalodīgo neesmu sarunājies krieviski un neplānoju to darīt, taču par savu finansiālo situāciju nesūdzos un kokus negāžu. Saku vēlreiz - ja cilvēks nevēlas lietot krievu valodu, ir iespējams mierīgi attīstīt savu karjeru tā, lai aktīvas krievu valodas zināšanas nebūtu nepieciešamas. Ne pašnodarbinātam uzņēmējam, ne programmētājam vai, piemēram, tulkam, pētniekam vai žurnālistam krievu valodas zināšanas visbiežāk nav vajadzīgas. Ja runājam par ilgtermiņu, ilgtermiņā mēs visi mirsim. Ja tev rūp tikai tava labklājība, tad ne atrašanās Latvijā, ne Latvijas valsts eksistence kā tāda nav "ekonomiski izdevīga". Krievu valodas statusu mūsu valstī nenosaka likumi, to nosaka tauta. Padomijas domāšanas atrauga ir arī uzskats, ka valsts likumdošana glābs latviešu valodu vai pēkšņi mazinās krievu valodas ietekmi sabiedrībā un kaut vai tajā pašā darba tirgū. Samazināt krievu valodas lomu un beidzot sabiedrībā iekļaut krievvalodīgo masu var tikai paši latvieši. Ir jāizdara spiediens, ar krievvalodīgajiem izvairoties runāt krieviski. Var liet par to, ka krievu valodas lietošana ir ekonomiski izdevīga, taču tā acīmredzami ir dzimtcilvēka iestrādātā kuprīša racionalizēšana. Tas, kas šobrīd notiek Latvijā, ir vienvirziena šoseja uz divkopienu valsti. Ielās neredz masu kautiņus starp krieviem un latviešiem, arī genocīda kā Balkānos pagaidām nav, taču tas ir tikai iluzors miers, dārgie draugi. Jau kopš 90. gadu sākuma Latvijas politikā ar lavīnas efektu notiek etniska polarizācija. 2. oktobrī papētīju Rīgas vēlēšanu sarakstus - Vienotības 32 cilvēku garajā sarakstā vienīgais nelatvietis bija no Libānas, tieši tas pats vērojams ZZS un VL/TB lapiņās. Ja nekas nemainīsies (nav runa tikai par politiku, bet arī mūsu pašu domāšanu), tad Urbanoviča piesauktā Biškeka nebūt nav nekas tāls un nereāls. Ja nepiekrītat, silti iesaku pajautāt kādam beļģim Beļģijā vai ebrejam Izraēlā, vai viņi ir sevišķi laimīgi, dzīvojot reālā divkopienu valstī.

Tā nav dabaszinātne, nekādas vienotas, precīzas un vispāratzītas definīcijas nav. Šeit ir labi ilustrēta, vienkāršota tabula par kreiss-labējs dalījumu: Iesaku palasīt arī http://en.wikipedia.org/wiki/Political_spectrum. Savukārt ar "konstitucionāla (ja ar nenoteikto galotni, nevis kāda konkrēta partija) partija" pieļauju, ka saprastas partijas, kas atzīst pastāvošās valsts iekārtas leģitimitāti, likumīgumu un jebkādus politiskos lēmumus un izmaiņas no status quo sabiedrībā virza valsts likumu un konstitūcijas noteiktajā kārtībā un ietvaros. Revolucionāri attiecīgi uzskata, ka progress un uzlabojumi panākami tikai ar pastāvošās iekārtas un varas gāšanu un pilnīgi jaunu "likumisko" ietvaru izstrādi. Tikai vēl jāpiebilst, ka Latvijā kreiss-labējs dalījums, protams, visbiežāk tiek lietots galīgi greizi. Teiksim, Visu Latvijai diezgan labi atbilst kreisā spārna nacionālismam, bet daudzi viņus aplami dēvē par galēji labējiem radikāļiem.

Taa kaa sava veida jeega no vinjiem buuus Starp citu, lieliska ideja - atceļam pensijas, pensionārus pārstrādājam želatīnā un mokasīnos, bet nopelnīto ieguldām Krievijai piederošajā Rīgas Dinamo. Uzceļam arēnu uz 80k vietām, nolīgstam pasaules labākos hokejistus, skatītājiem ieeja un viens siltais ēdiens ar desertu un alus hektolitru par brīvu. Tā kā, jā, faktiski imhereforthefiles ir taisnība, PLL mūs beidzot varētu izvest no krīzes. Citādi rādās, ka šogad mēs pat varētu neiekļūt izslēgšanas spēlēs.