Kad bīju mazīņš nu kur nu maziņš gadi 13-14, patika zagt metālu ar draugiem, lai nopirku kaut kādu saldumiņu aiziet uz dator klubu.Kā nu kuram intereses bīja mazotnē Kādu labu dienu izdomājam uz kaut ko labāku aiziet nopelnīt nu izdomājām iet uz dzelzceļu zagt vilciena plākses, svars kaut kur bīja pie 8-9kg, pietam vajadzēja līst iekšā vilcienā , lai viņas izvliktu. Nu tad lūk. No sākuma kašķējāmies kurš nu līdis iekšā , viens uz otru dirsāmies, kad noķers , ko darīs ar mums vai ir vispār jēga to darīt, protams sanāca tā , kad līda tas lielākais un stiprākais. Tad nu lūk mans draugs (bījušais līda pirmais) Viss notika ideāli neviens nebīja viss bīja klusu, draugs bīja jau izņēmis kaut kur 4-5 plākses un hops ne no kurienes parādījās 3 veči un sāka kliegt "a nu suka naxu* ot suda valite" Nu ko jūs domājat? Viņi sāka skriet uz mūsu pusi , nu tad protams mēs ātri paķērām katrs pa vienai plāksei nu sākām skriet cik nu spēka bīja, tieši tajā mirklī nez no kurienes parādījās vilciens, viņš bīja tik tuvu , kad domājām , ka nepaspēsim pārskriet pāri sliedēm, tad mēs nometām plākses nost , jo bīja grūti skriet, bet vilciens jau bīja bišku uz priekšu parāvīs, tieši mans draugs paspēja pārskriet pāri sliedēm , bet es paliku un skrēju uz priekšu , lai tik mani nenoķer tie dzeļzceļa darbinieki, domāju pie sevis, kas ar mani būs vai mani ieliks kaut kādā tumšā vietā un nelaidīs laukā, vispār bīja pizģec. Tieši tajā mirklīt es paspēju pārskriet to sūda vilcienu un es tieši nokritu uz sliedēm domāju viss man ir pizda , tik daudz domas prātā pārskrēja , kad gandrīz apdirsos no bailēm, dzeļcelnieks bīja tik tuvu man , kad viņš varēja mani paraut pie sevis , protams viņš paspēja arī pārskriet sliedes, jo vilciens brauca ļoti lēni tākā viņš nesen tik sāka uzņemt ātrumu, tad nu es vēlvienu reizi nokritu , aizsķeroties atkal aiz sliedēm un viņš mani atkal gandrīz noķēra, viņš skrēja tieši aiz manis, jo es vienīgais lēni skrēju un visi mani draugi jau bīja aizmukuši pa gabalu, viņš man vilkās tik tālu , kad man gandrīz sirds apstājas , mute bīja tik sausa, tā kā es nebūtu dzēries 3-4 dienas. Protams es aizmuku, bet bīja šoks, par to kad mani gandrīz vilciens nobrauca un noķēra tas vecis. Tākā domājiet paši, šo visu es neēsmu izdomājis, man tiešām tā dzivē sanāca, no tās reizes es vairs nekad nezagu metālu pat tuvu nenācu pie vilcieniem un stacijām, jo biju nobījis , kad mani atpazīst un aizvedīs kaut kur!
p.s wūhū
