Jump to content
GIGN Forum

Baiļu Topiks


cSpoks
 Share

Recommended Posts

12. gados, braucu pa Jelgavas šoseju ar riteni, gar labo ceļa pusi uz olaines pusi. Visas automašīnas mauc uz 100< km/h un es ar savu riteni braucu vieglā ritmā un sāku lupīt debesīs, kādas 10sekundes un nepamaniju, ka iebraucu uz automašinas joslas un tā pārmīzu, ka aizmugurē automašīna ( http://www.autobellausa.com/info/cars/chev..._Z28_camaro.jpg šitāds, tikai melns) PĪĪĪĪĪĪĪĪĪĪĪĪĪĪĪĪĪP un pabrauc metrus 2. no manis. Tad uzreiz es stūri metu pa labi un biju vnk tā pārmizis, ka trīcot pabraukt nevarēju. rofl :D

Edited by SkaM^
Link to comment
Share on other sites

:D

Kad ar kādu rubies, tu cīņas asumā jūti kad tev kulaki sāp?

Ja kaujies ar baloniem tad patiešām varētu būt, ka tu cīņas karstumā nejūti, ka tev sāp kulaki. Nākamreiz uzmanies, lai balons nesāk pretoties. :muahaha:

Link to comment
Share on other sites

Es pastāstīšu par gadījumu vienā Vācijas mazpilsētā pagājšruden.

Brauciem ar draugiem uz Vāciju meklēt mašīnu par izdevīgu cenu + reizē apskatīt dabu un pačillot. Karoče, izdomājam piestāt vienā mazā miestā, pārmest nakti vietējā motelī.

Baigais tusiņš notiek kā kātru piektdienu, gribējam klusāku istabiņu. Paprasīju, lai dod beidzamo istabu otrā stāvā pašā galā, kur tālāk no trokšņa, bet šamie tipa "Nē, nē, tikai neņemat to, tikai neņemat to, tā ir slēgta!" riktīgi sastresojušies. Es tipo "nu labi whatever" un paņēmu blakusistabu.

Karoče vakarā patusējām mazliet, iedzērām, tad gājām gulēt. Pa nakti nenāca miegs, izdomāju iziet uzpīpēt. A tur tipa, lai izietu uz balkonu, vajag iet garām tai beidzamajai istabai.

Es izeju uz balkona, pīpēju, pametu acis uz tās beidzamās istabas logu. Cik nu varēju kaut ko saredzēt, bet redzēju ka kaut kāds cilvēk siluets tur kaut ko darās. Grūti naktī gan saprast, kas notiek. Ok, man tas sāka likties bišķīt ērmīgi. Domāju "LoL, bullshit, tas notiek tikai šausmu filmās. Kaut kāds frīks gan jau".

Eju aptakaļ gar durvīm un nodomāju - ai what the hell, paskatīšos bikīt caur atslēgas caurumu, kas tur notiek. Bija bailīgi, bet es tieši tāpēc skatījos, jo vienmēr patīk stāties pretīm bailēm. Nu tad, ko es redzu? Viss sarkans. Skatos caur caurumu un viss sarkans. Ok...es tik nodomāju ka riktīgi esmu iemetis laikam un gāju gulēt.

Nākamajā rītā, pēc tam kad biju izgulējis dzērumu, piecēlos, saģērbos. Čomi arī bija gatavi braukt. Gāju nodot atslēdziņu un izdomāju, ka vajag pačekot kas tur īsti ir tanī istabā. Paskatījos vēlreiz caur atslēgas caurumiņu - neko neredzēju. Izgāju uz balkona un ieskatījos caur logu - redzēju sievieti, kas sēdēja uz gultas ar muguru pavērsusies pret mani. Slimīgi balta āda un rudi mati viņai bija.

Tas viss šķita diezgan ērmīgi un kad nodevu atslēdziņu, pārzine mums vaicāja, "vai jūs kaut ko redzējāt?". Čomi neizpratnē, bet es nu tā Emmm...tad viņa pateica, ka tanī pēdējā istabā pirms 2 gadiem tika nodurta albīna meitene, kurai visa āda bija balta un rudi mati. Vienīgais acis...acis viņai bija sarkanas.

Link to comment
Share on other sites

Nu man bija tāds interesants gadījums 1 gadu atpakaļ, vai arī divus, nu neatceros.

Ir vasara, un es esmu kārtējā treniņnometnē. Pēc 23:00 aizliegts ir iet ārā no kazarmām, nu, bet mums ar draugiem baigi gribas ēst, un kādus 400 metrus tālāk ir benzīntanks, bet ar to benzīntanku ir viena tāda lieta, tā ir viengā vieta Biržos kur pēc 22:00(vai 23:00) var nopirkt alkoholu. Mēs sataisāmies, izlavamies un ejam. Pasūtam savas maizītes( submarine sandwitch ), un gaidam. Pēc 2 minūšu gaidīšanas mēs redzam, ka mums tuvojas kautkādi divi pajolīši, kuriem nevar noteikt dzimumu. Viņi vasarā , +20 grādos ir saģērbušies biezoz mēteļos un sejas notinuši ar šalēm, apģērbs bija kautkur 15 cm biezs un apspiests. Šamajies pienāk klāt mums un aizbāž rokas aiz mēteļa, tā itkā gribētu vilk kautko ārā, es reāli noraustos domājos : Kas nu tagad būs? Te pēkšņi viņi izvelk no jaka ārā rokas ar pirkstiem saliktiem kā pistoles un sāk skaļi smieties. Te uzreiz piebruac klāt melns BMW, par kuru bija dzirdēti nostāsti, ka tas brauc apkārt un sitot iebraucējus(nopietni), galvenais, ka daži jau no tā bija bēguši. Tā nu gadās, ka tieši tajā brīdī mums iedo mūsu maizītes un vienlaicīgi ar to atveras arī BMW logs. Tajā rēgojas četras nariku galvas ar tādām kā ļauna prieka acīm skatoties uz mums. Logi aiztaisās un durvis sāk vērties vaļā. Mēs uzreiz reaģējam ar asu sprintu bēgot caur tādu kā mini mežiņu uz nometnes pusi un BMW brauc pa ceļu(kur ir paralēli mežam) mums pakaļ. Tad nu mēs beidzot aizskrienam līdz nometnei, kur mūs gaida treners, BMW tajā laikā piebremzē itkā pavērojot un dodas tālāk. "Fū, bļa", mēs nodomājam, bet te jau arī mūs gaida treners ar čību rokās. Viņs mūs nabadziņus "atbrīvoja" no smagajām maizēm, paskaldīja mūs un rītā mums šī izgājiena dēl vajadzēja skriet apļus. Bet vissmaz toreiz bij jautri.

Ir protams man vēl daži stāstiņi, bet šitas ir tāds kā interesantāks, varbūt ne tik briesmīgs, bet īnteresantāks.

EDIT : York'a stāsts atsauca man atmiņā manu gadījumu ar mocīti, ierāvām grāvī ar ižu kuram nerukāja bremzes, noškēlām koku un es apcepināju kāju. :D

Edited by Fake^
Link to comment
Share on other sites

Reaali bail bij, kad reiz pie mums trijiem (klase 9-10) piegaaja divi čigaanu un saaka gruziit virsuu... Izpiipeeja visas muusu ciigas, padzeeraas alinja, izrunaa krediitu, kuram kas bija...

Un tad piedraudeeja ja nedosim $ tad pasauks veel paars saveejos, kuri tur pat vien pa parku ganiijaas.. teicaam ka nav un ka palicis tik biljetei uz maajaam, bet kaut kaa sanaaca taa, ka draugam naacaas iet pie bankomaata un "noziedot" romu tautai Ls 10

peedeejais kad bij bail, bij shovasar, kad braucot ar draugu nopeldeeties, graavii apmetaam 360 graadus... Laikam esu dzimis laimes kreklinjaa un ne kaa tragiska nenotika un tagad to varu pastaastiit JUMS...

Link to comment
Share on other sites

kontortionist, tev vajadzētu filmu uzņemt.

atcerējos vēl vienu.

braucam ar mammu no laukiem atpakaļ uz pilsētu, nebrauc ātri, kkur 100km/h. braucam, braucam, redzam pretējā joslā baruc baļķu vedējas, nu poh, drīz jau klāt, un pēkšņi no augšas kkā izlido viens baļķis, es fking izbijies sāku elsot. vo tāds mīziens bija. būtu braukuši uz 110 km/h, manis vairs nebūtu.

Link to comment
Share on other sites

Atcerējos vēl vienu tādu mīzīgu gadījumu. Tie bija Ventspils svētki pirms kaut kādiem 3 gadiem. Parasti šo svētku ietvaros norisinājās viens no Latvijas Ūdensmotociklu Čempionāta posmiem, kurā piedalījās mans brālis. Reāli bija ļoti sūdīgs laiks. Pūta spēcīgs vējš, un spēcīga lija lietus. Sacīkstes norisinājās atklātā jūrā un viļņi bija vienkārši grandiozi.

Dēļ sliktajiem laika apstākļiem sacīkstes tika atceltas un mēs nolēmām, ka varētu ar moci smuki pa viļņiem palēkāt. Takā man jau hidrokostīms bija mugurā es biju pirmais, kas devās nobaudīt viļņu augstumu. Es no sākuma negribēju vilkt ķiveri jo domāju tā lēnam palekšu no viena viļņa uz otru. Tomēr visi apkārtesošie bez ķiveres mani nelaida.

Kad stūmu moci jūrā jau likās, ka kur var būt tik milzīgi viļņi. Karoč aizstūmos līdz vajadzīgajam dziļumam, kāpu virsū un maucu tālāk prom no krasta. Lēcieni sanāca nenormāli augstu, varēja pat normāli uzlēkt ar minimālu gāzi. Kad sāku jau tā agresīvāk lēkāt sanāca sūdi. Uzlecu uz viena viļņa un kak buta svecītē lidoju uz priekšu un nākamais vilnis kā nāca tā arī es svecītē atsitos pret to vilni un pisins bija takā pret sienu. Karoch nākamais skats bija vispār dirsā. Ataisu acis es šupojos viļņos un nemaz pirmajā momentā neredzu moci. Viļņi tik faking lieli, ka krastu var redzēt tikai tad kad iešūpojies viļņa galotnē. Pats labākais moments bija tas, ka no pisiena pret stūri ķiverei nolūz tā daļa, kas aizsargā žokli. Es ieraudziju to moci, kurš bija aizdreifējis jau labu gabalu, domāju, ka es viņam stundu peldēšu pakaļ. Par laimi visi sacensību dalībnieki nebija aizbraukuši un savāca gan mani gan moci.

Bet tas šoks, kad attaisi acis un vispār nerubij kakova hera tu dari ūdenī kur nevar redzēt ne krastu ne moci, ir dizgan nepatīkams.

Link to comment
Share on other sites

"Ceļa gals" saskatījies? :D

Nu man ar māti braucot no laukiem pa šoseju kaut kur pie 120 km/h buks (stirna - mužiks) izskrēja priekšā, māte meta pa mēmajām, bet sadursme bija neizbēgama. Tas lašara nožāvās, un šoka stāvoklī aizpisa tālāk pāri šosejai. Pārleca barjerai, un otram virzienam pāri pārskrēja. Žēl jau ir, bet domāju, ka nomira tuvāko dienu laikā. nevar būt šitā atsisties bez iekšējiem ievainojumiem. Mašīnai pus purns lupatās. Bamperis, spārns, haube salocīti, fāre izbliezta, pilna ar spalvām. :D

Toreiz reāli nomīzu, sarāvos, jo tā kā filmās, izbraukuši cauri tādai vairāk apdzīvotai vietai, min tikai vienmērīgi, tāds borings, un tad pēkšņi "āāā!", "švīīīīks!", "babāāām" un "kas tas bija, bļe!?"

Nu šitādi mīžamie momenti padaudz ir bijuši. Šis tāds nesenāks. Fobijas man nav, varbūt, vēl līdz šim, neesmu atradis savējo. :)

Vēl reāli pārmīzis biju, kad 4. vai 5. klasē man nopizģīja mobīlo. (Tad ap manu skolu nereāli gopīja.)

Eju mājās ar mazo māsīcu (2 gadi zem manis), ejam, pēkšņi divi "sportisti" ( :D ) klāt, savā krievlatviešu valodā sāk kaut ko dulburēt utt. Nu bļe, es tāds sīks, pārmīzis, ko citu darīt - atdevu telefonu. Jo mani, laikam kā lielāko turēja un pie kakla nazis bija, un karoč sīkā, bļe, telefonu turēja maciņā, pakārtu kaklā, zem džempera, jakas utt. Un nevarēja ātri izvilkt. Bļe un šī čakarējās, un man to nazi tikai spiež dziļāk.

Vot toreiz likās, ka šas piedirsīšu bikses un nodirsīšu kājas tam "sportistam", kas mani turēja stāvot aiz muguras.

Guvums nebija liels viņiem - 3310 un 3100 krutajā, spēļu vāciņā. :D

Pēc tam, godīgi, kādu brīdi, baidījos viens iet ārā uz vakara pusi un bija bailes no cilvēkiem treniņtērpos. :D

Link to comment
Share on other sites

:D

nē, līdz tam atgadījumam es to filmu vēl nebiju redzējis. par telefonu, tepat rajonā, nepabeigtajā bērnudārzā spēlējām vodas aka ķerenes, džeks prasa pazvanīt, es saku nē. šitas po ebalu iļi dai pozvaņits, es iedevu un tā vairs neredzēju telefonu.

Edited by Liztikz*
Link to comment
Share on other sites

Please sign in to comment

You will be able to leave a comment after signing in



Sign In Now
 Share

×
×
  • Create New...