Jump to content
GIGN Forum

Par Sapņiem


novijas
 Share

Recommended Posts

Pēdējā laikā šeit nav ko lasīt, tā izdomāju uztrukāt nelielu topiku, ar labu tēmu.

Esmu ķēries pie kafijas krūzes un visforšākās dziesmas kādu jebkad esmu dzirdējis (Jā, tieši tā, man patīk opera, bet tas ir cits stāts, par ko iespējams pastāstīšu nakts rīta spamā, ja līdz turienei tikšu) tas nozīmē, ka šis vakars ir garšs un ļoti īpašs man. Kāpēc īpašs? Mēģināšu katru nedēļu izdomāt kādu foršu jautājumu, kuru uzdod šiem jaukajiem cilvēkiem. Labi, daži tomēr šeit nav jauki, bet bišķīt padomāsim ar galvu un ieslīgsim atmiņās. Dažkārt to ir patīkami darīt, cerams, ka arī šoreiz tā būs.

Nelielā pastaigā, pavadot jaukus cilvēkus, atpakaļ ceļā izdomāju jautājumu, protams, uzreiz arī padomāju par savu atbildi, būtu diezgan interesanti dzirdēt citu cilvēku sapņus. Sapņus par to, kas īsti jūs esat gribējuši būtu. Pareizāk būtu, jūsu nākotnes darbs, tie var būt arī vairāki, man tā būs, vismaz tā šķiet. Ar ko jūs tagad nopelnat iztiku(gan jau reti kuram būs par šo jāraksta, bet tomēr būs kāds), vai tas ir tas ko jūs vēlējāties? Ja nē, tad kāpēc neizdevās piepildīt sapni, kurš tā vēlējās izpiesties no prāta?

Mana atbilde: Pirmais sapnis šķiet bija kļūt par dziedātāju, reāli tas varēja piepildīties, bet nebiju spēcīgs puika. Man viss nāca ļoti lēnu, katrs solis ko spēru praktiski bija ļoti liela kļūda. sapnis pēc sapņa, nezinu pie kā apstāties. Ar dziedātāja karjeru bija cauri jau pirmajās klasītēs, jo nebija tā labākā balls man. Nākamais sapnis, tāds arī diezgan nopietns, bija futbolista karjera, arī šis sapnis nebija reālizējams un palika tikai kā sapnis, jo mūsu nelielajā pilsētiņā nebija pieejams treniņi, pie tām vēl tieši maniem gadiem. Nākamis jau bija smēķēšanas problēma, kas arī apturēja šo visu. Man tas tiešām ļoti labi padevās, bet nekur nespēju izpausties, nebija kam to rādīt, un kur spēlēt. Tagad ir tāda iespēja? Nezinu, kurš gan gribēs pieņemt tādu spēlētāju, kurš praktiski ir bez pieredzes, tikai ar nelielu sapni, bet kuram gan interesē tie. Vai tiešām palikšu tāds kā visi? Izdomāšu pēdējā brīdī kur mācīties? Nē. Jau no agras bērnības ir patikusi māksla. Man pie sienas bija skaista glezna, uz kuru diezgan bieži skatījos. Diemžēl šis sapnis man arī likās nereāls, galvā bija tik daudz(un vēljoprojām ir, turpinājumā sapratīsiet) domu, par attēliem kurus varētu uzzīmēt. Atkal, tas nebija pa spēkiem man, jo zīmēšanas līmenis man vienmēr bijis viss zēmākais no skolniekiem, tas no mātes iedzimts, knapi spēju savilkt kādu sešinieku liecībā, ja ne mazāk. Ar laiku galvā ienāca prātā doma, un ļoti daudz skatoties bildes, iekšā internetā, es gribu kļūt par fotogrāfu! Varbūt dažiem tas liksies dīvaini, bet man vienmēr ir paticis sagādāt citiem prieku, izveidot viņiem ideālu fotogrāfiju. Pagaidām strādāju pie šī sapņa, jo reāli man vajag iepazīt digitālo kameru kārtīgi un arī iemācīties kārtīgi rīkoties ar fotoshopu, jo tas noderēs.

Tas laikam viss no manas puses, paldies visiem kuri šeit rakstīs par saviem sapņiem. Paldies par uzmanību!

Link to comment
Share on other sites

Priekš cilvēka, kurš vēlas kļūt par filosofu, tavs posts ir nezcik reizes par īsu :(

Content: Vienmēr esmu gribējis spēlēt giču, bet nekad neesmu spējis saņemties un kaut ko reāli sākt mācīties. Esmu diezgan slinks un nespēju sevi piespiest :(

Link to comment
Share on other sites

Sapņu darbs varētu būt par profesionālu hokejistu. :) Tas tagad, protams, ir pilnīgi neiespējams. Arī bērnībā tas nebija reāli realizējams, jo tuvākā hokeja halle bija 50 km attālumā.

Tagad es pat nezinu, par ko gribētu kļūt. Ideāli būtu, ja darbs būtu kā izklaide, tā arī iztikas avots. Pavisam drīz man jāsāk domāt, kas es īsti būšu nākotnē. Vēl jau itkā gads ir atlicis, bet tas noteikti paies tik pat ātri kā visi iepriekšējie. Protams, daudz kas ir atkarīgs arī no tā, kā es pēc gada eksāmenus uzrakstīšu.

Bet tikai ļoti retajiem paveicas, ja darbs ir arī izklaide. Tā kā, pats galvenais ir tas, cik tu nopelni par to darbu, un kā tērē naudu.

Link to comment
Share on other sites

Kad biju mazs gurķītis, neatceros par ko es gribēju kļūt. Jau bernībā man patika un padevās zīmēšana. Pirmajā klasē nolēmu, ka būšu arhitekts, tāpat kā mans vecais tēvs. Un ar drošu soli tiecos uz šo mērķi. Pabeidzu mākslas skolu. Bet te tavu nelaimi, man apnika zīmēt.

Izdomāju, ka kļūšu par filmu režisoru un taisīšu brutāli labas filmas. Tādas, kurās sliktie varoņi būs domāt spējīgāki un zinās, ka tas nav prāta darbs skriet virsū apbruņotam policistam ar gaisā notēmētu ieroci. Un labajiem varoņiem arī trāpīs kāda no miljons lodēm, kura tiks raidītas viņu virzienā. Un tādas, kurās ļaunais dažkārt arī uzvarēs (Se7en).

Sākšu ar Latviešu kino un atdzīvināšu to. Pēc tam uz Holivudu.

Autogrāfu vietā zīmēšu peņus.

Paralēli būšu profesionāls pokera spēlētājs.

Ok.

Link to comment
Share on other sites

Mani agrāk fascionēja viss, kas saistīts ar tehniku, mehāniku un elektrību.Man ļoti patika eksperimentēt ar visādām lietām, un līdz ar to daudzas reizes esmu atrāvis pāris simtiņu voltu pār maniem pirkstiem.Mani joprojām fascionē visas šīs lietas, bet mācoties skolā, protams, daudz kas atklājas, un paralēli rodas daudzi jauni jautājumi :) . Paralēli šai interesei, man vēl sāk patikt māksla (žīmēšana, mūzika).Esmu absolvējis mūzikas skolu (Toreiz, protams, tas bija vecāku gribas pēc), bet tagad saprotu, cik daudz tas man ir devis.No zīmēšanas baigi patīk ANIME & MANGA, so so so, vēlajās klusajās naktīs, ieslēdzu kādu skaistu gabalu un cenšos aizpildīt kādu baltu lapu :) (mīnusā ir tas, ka esmu ļoti nepacietīga, man ir jāmaina tas ko es daru čut ne katru stundu :( )

Edited by RaWrRr
Link to comment
Share on other sites

Ohф, jums te diezgan sakarоga tзma.

Neatceros kвds man sapnis bija bзrnоbв, bet viss sвkвs ar to, ka iestвjos mыzikas skolв, kamзr vзl gвju bзrnudвrzв (biju kruts). Iestвjos tikai tвpзc, lai redzзtu, kв izskatвs mыzikas skola no iekрpuses (izklausвs neticami, bet tв ir tоra patiesоba).

Pirmie 2 gadi pagвja tоri ok uz labвkвjвm atzоmзm, bet tad pзkртi mыzikas skola sвka sыkat un reвli 8 gadus iesыkвja. Rezultвtв nahaпвvu pabeidzu, pзc 2 gadiem izdomвjвm ar draugiem taisоt grupu, kuru arо uztaisоjвm un ierakstоjвm pвris dziesmiтas (kuras tagad nevзlos dzirdзt).

Karoи baigi gari sanвca, bet оsвk - pзc tam iestвjos mыzikas vidusskolв.

Sapnis ir vai nu savвk labu sastвvu priekр grupas vai vnk rakstоt gabalus, kuri kвdam patiktu.

Problзma tвda, ka normвlus cilvзkus ir grыti atrast mыzikas ziтв un vai vispвr kвds kautko tвdu klausвs.

piem: jazz/funk , fusion.

P.S. Es arо gribu bыt pasaules klases pokera spзlзtвjs. :thumbsup:

Edited by R._
Link to comment
Share on other sites

Man bērnības sapnis bija reāli kļūt par kādu superzvaigzni vai nu mūzikas jomā, vai filmēties :D Gribēju būt bagāts un daudz pelnīt naudu. Nodarboties ar labdarību arī tā bija :D Vispār bērnībā sapņi mainījās ik mēnesi, parādījās jauns sapnis!!! Atceros ka viens no amaizing sapņiem bija būt vienkārši par pasaules apceļotāju :D

Link to comment
Share on other sites

Tā mans pirmais sapnis, cik es atceros bija kļūt par profesionālu futbolistu, kā arī man tāds bija vienīgajam bērnudārzā, jo pārējie visi bija policisti, ugunsdzēsēji vai princeses. Pirmajās klasītēs ļoti patika zīmēt, kaut gan nebiju tas labākais zīmētājs. Tā kā mājturības stundās man lieliski padevās rasēt un matemātikai arī nebija ne vainas, nospriedu, ka man jākļūst par arhitektu. Bet tad es padomāju, ka katru gadu izmācās teiksim 100 arhitektu. Reāli tie projekti nav tik daudz, lai tur varētu normāli nopelnīt. Tālāk man gribējās atkal savu karjeru saistīt ar mūziku, bet tas atkal bija mission impossible. Tagad pat nezinu, kur iet...

Link to comment
Share on other sites

Hmm... Kad biju maziņš, tad gribēju kļūt par automehāniķi. Kad sāku iet skolā, tad gribēju kļūt par basketbolistu, no pirmās līdz kādai ceturtai klasei trenējos, bet pēc tam vairs nē. Tad atkal gribējās kļūt par sporta žurnālistu. Pats tagad jau rakstu vienā portālā. Tagad man ir divi sapņi - vai nu basketbolists, vai nu žurnālists. Īstenībā, var jau šos abus sapņus apvienot, tikai tad, nebūšu augstākās klases basketbolists, taču tas nekas. :)

P.S. Novembrī man paliks 14. gadi, iešu 7. klasē, neprasiet kāpēc neeju 8. klasē, aizgāju gadu vēlāk :P:D

Link to comment
Share on other sites

Hmmm... Nu bija jau defaultie sapņi sākuma, pirmais droši vien bija hokejists (precīzs acido variants, halle nebija ne tuvumā), tālāk nāca vai nu futbolists vai motokrossists (ja tā to var nosaukt), nereāli patika motokross, moči utt. Tad bija kartings (tālāk F-1 un visi pārējie), bet nu tur jau atkal vajadzēja būt biezajiem senčiem, tāpat kā ar krosu, savādāk nekas nesanāktu un nesanāca arī. Klases kurās, kas bija gan nezinu, atceros tikai apmēram secību. Vienmēr ir gribējies mācēt zīmēt (gribētos vēl tagad), laikam jau visiem tā ir bijis lol, bet tas taču ir jauki ja tu vari pilnīgi ar brīvu roku un ātri kaut ko foršu uzzīmēt. Tā kā tāda talanta man nav, tas viss arī kaķim zem astes.

Tad vēl es gribētu būt tāds kā psiholoģiskais iluzionists, kā Darens Brovns (Darren Brown), nu viņam jau vispār nekas nav jādara, aptīra visus uz līdzenas vietas (hehe). Un pamēģini tagad kaut ko pierādīt vai pieķert to mūdzi.

Paldies dievam (jā ar mazo, jo tas ir tikai teiciens, nekas vairāk) nekad nav gribējies būt slavenam. Iespējams uzreiz ienāk prātā doma - lol profesionāls hokejists nevar nebūt slavens, nu jā, bet tā ir tā sapņa daļa, kuru es negribētu izdzīvot...

Edited by SvaX
Link to comment
Share on other sites

Please sign in to comment

You will be able to leave a comment after signing in



Sign In Now
 Share

×
×
  • Create New...