sulik

es gribēju asinis! bija diezgan mierīgais trešdienas vakars. nākošajā dienā uz darbu iet nevajadzēja, tāpēc varēja brīvo laiku pavadīt, remdējot asinskāri. to es veiksmīgi dariju spēlējot spēli "Project IGI", kur ar pietiekamu meistarības līmeni var klusām pielavīties pretiniekam un nodevīgi iedurt dunci mugurā tā, ka pašķīst asinis uz sienas, ar seju pret kuru neko nenojausdams stāvēja pretinieks. protams šādos brīžos mana zemapziņa deva vaļu iztēlei, un es varēju ar baudu pievērt acis un iztēloties pretinieka pārsteigto sejas izteiksmi un plaši atvērtas acis, kurās bija saskatāmas neaptveramas bailes un kurās drīzumā es iedūru vēl divus nažus. šajā brīdī manā istabā ienāca pains un nācās atvērt saldi aizvertās acis, lai viņš neko sliktu nepadomā. viņa skatienā varēja vērot mierīgu satraukumu, ko vēl vairāk pastiprināja paina ātrā stāstīšana par ojaaru. no viņa vārdiem es pilnīgi nesapratu situāciju, bet spēju uztvert dažas frāzes - "negribi aizbraukt līdz ojaaram", "pastāvēt aiz muguras, ja nu kas", "izsita logu mašīnai, bet negrib, lai sauc policiju". ar šīm frāzēm man arī pietika, lai mans asinskārais prāts mirkļa īsumā uzkonstruētu situāciju, kurā ir nepieciešama mana palīdzība. aptverot, ka mani ļoti iespējams gaida īstais slaktiņš un īsta iespēja noskatīties, kā kāds pidiņš asiņo, es uzreiz zaudēju interesi spēlēšanā, jo galu galā, nekāda UUUBERgrafika nestāv klāt īstai mantai - asinīm, kuras ziemas laikā patīkami izdalītu tvaiku, tikko izlietas uz sniega. nezaudējot laiku un neuzdodot vairāk jautājumus ātri sāku ģērbties, taču manas rokas nedaudz trīcēja no adrenalīna un bērnišķīga prieka, tāpēc pāris reizes aizšāvu ar kāju garām džinsiem. būdams pilnīgā gatavībā atcerējos novilkt brilles, lai tās nesalūztu tik ļoti gaidītajā slaktiņā, un mani neuztrauca fakts, ka tālumā slikti redzu, jo asinis var izbaudīt tikai no tāda attāluma, no kura tās var sasmaržot. būdami pilnīgā gatavībā nobraucām lejā ar liftu ik pa laikam apspriežot iespējamās taktikas kā varētu parādīties uz "scēnas". jāpiebilst, ka lielākoties sarunā piedalījās macho, jo paina seju nu jau aizvien vairāk un vairāk pārpildīja bažas un uztraukums, tāpēc viņš drošsirdīgi klusēja un tikai ik pa brīdim nenocietās un skaļi izteicās "PIDIŅI". braucot mašīnā man bija laiks visu apdomāt. jāsaka godīgi, man sen bija velme kaut kur kaut kad iesaistīties kādā slaktiņā, lai var padarīt dzīvi krāšņāku un jautrāku. manas neizskaidrojamās vēlmes kādu nosist ne vienu vien reizi lika man aizsapņoties dienas vidū, kad es varēju iztēloties to burvīgo skaņu no dūres saskarsmes ar kāda žokli vai degunu, to burvīgo mazohistisko sajūtu, kad tevi priecē paša traumētās rokas, kuras tu atdauzīji pret kāda seju, tas elpu aizraujošais skats, kad nekustīgais ķermenis guļ ar seju sniegā, un no ķermeņa apakšas veidojas mazs strautiņš ar asinīm, kuras lēnām izkausē sniegu un veido nevienmērīgu rozīgi sarkanu strīpu uz ceļa, to prieku, kad var šo pašu ķermeni spārdīt līdz spēku izsīkumam, tikai lai paatrinātu strautiņa veidošanos un iespējams vēl dzirdēt pēdējās skaņas ko izdod ķermenis. šis domas aizvien vairāk piepildīja manu galvu un es vairs nespēju nociesties, kad tiksim uz vietas. es biju pilnībā gatavs iesaistīties slaktiņā viens pats. iespējams tas bija mans skopums, bet dziļi sirdī es nojautu, ka vienam pašam man neļaus izbaudīt asins izliešanas priekus un slaktiņā gribēs piedalīties arī pārējie. nepacietība aizvien vairāk mani piepildīja, un es nervozi sāku berzēt rokas. tur jau bija tas liktenīgais pagrieziens, aiz kura bija jāpaveras skatam uz reālo situāciju, bet tiko mēs nogriezāmies es arī bez brillēm pamanīju, ka uz ielas vairāk par vienu cilvēku nav. "tas laikam ir ojaars" ar nožēlu un tajā pašā laikā ar, dziļi sirdī, prieku es nodomāju pie sevis, jo paina garīgais stāvoklis arī mani uztrauca. manas domas apstiprinājas ar ojaara zvanu painam, un man atlika tikai ar nožēlas pieskaņu noelsties. izkāpjot no mašīnas un klusām izpētot situāciju, un noklausoties ojaara stāstu par notikušo viss, kas man atlika, bija nomierināties izpīpējot vairākas cigaretes pēc kārtas un cerība, ka varbūt kaut ko izdosies izdarīt ar policiju...

neaizmirsīsim arī šo te meitenīti: American Mc Gee's Alice

pendulum ir drum&bass grupa, kura pēdējā laikā esot ieguvusi daudzas balvas par savu mūziku. un rmx ir nekas cits kā remix. spoon - karote.

man arī. vismaz no bildēm es tā varētu teikt. lai gan tāpat visu nakti strādāju, tāpēc laimīgi iedzēru ar baru darba kolēģu, no kuriem lielāko daļu nepazīstu. tad tik turpinājās klusā tekilas dzeršana. klusā, lai priekšniecība nedzird. noslēdzās viss ar šampanieša pudeles izdzeršanu rīta pusē.

arī bez ienākšanas mircā es piekrītu un labprāt iegādājos ib gredzenu.

visit here: http://www.tokyoplastic.com

nu klau, es tevi varu no šī foruma vispār izdzēst un nobanot tādā gadījumā, jo kamēr te esmu es, tev tādus topikus neredzēt, un tāpēc ar tavu "asinskāri" un stulbo velmi redzēt skatus līdzīgus tam, kas tika izdzēsts, tev te vienkārši nav ko darīt. šis nav tas forums, kur tādus materiālus meklēt, piedod. cilvēki, kurus interesē tas, tie zina, kur to atrast, un tas, ka tu to nezini, tikai norāda uz to, ka tev vienkārši ir slinkums meklēt. tāpēc atpisies, neredzēt tev šādu materiālu te.

bļe, Dr. Pain, ja esi, bļe, tik kruts, bļe, tad, bļe, taisi savu forumu, bļe, un liec tur vienalga ko, bļe. bļe.

ja jūs interesē, tad to topiku izdzēsu es. un es turpināšu jebkuru šāda veida topiku dzēst. neredzu jēgas forumā ko tādu likt.

teorētiski ir viena metode, kuru esmu novērojis savulaiku tēvu izpildam. tās olas parasti "uzsprāgst" no tā, ka čaulmalā ir plaisa. nu tad tā metode ir paņemt divas olas un viegli viegli viegli uzsist vienu pret otru, visu laiku grozot olas rokā un konstanti sitot. protams ir arī jāklausās skaņā. tā īsti nemācēšu pateikt kāda ir tā īstā skaņa, bet skaņa, kas rodas, kad atsitās divas neieplaisātas olas malas jeb punkti, diezgan manāmi atšķirās no skaņas, kura rodas, ja kaut viena no olām uzsitāmā punktā ir ieplaisāta. lai nu cik šī metode izklausās smieklīga or dīvaina, bet it's totally true un lielākoties strādā.

there there, st. es zinu, ka esmu nemanāms

a ja nu uzies kāda policija vai CSI un paņems mani pie dziesmas, par nelegālās mūzikas krājumiem?

es tā sāku domāt, moš nevajadzēja playlisti likt

ak jā. mana mūzikas gaume galvenokārt bāzējas ap dažnedažādo elektronisko mūziku, ar puslīdz retiem neelektroniskiem izņēmumiem. favourite band - Underworld. visu cieņu Peter Gabriel un David Bowie. šeit ir mana ūberstilīgā playliste.

a vo! beidzot tikko redzēju "Ainas" reklāmu un es zināju, ka pazinu to dziesmu, tā ir nekas cits ka Coldplay - Clocks no albūma A Rush Of Blood To The Head.

līdz 21 gada vecumam mierīgi iztiku bez pīpēšanas, turklāt vinnēju derības ar vecāko brālīti, ka līdz 18 gadiem nepīpēšu. bet tad redzēju divas filmas Life Aquatic with Steve Zissou un Coffee and Cigarettes, kuras iespaidā izdomāju, ka varētu arī sākt. nu ja, un kādus 2-3 mēnešus jau aktīvi pīpēju. un pīpēju Parlament Silver Blue.

4 lietas, kuras ienīstu: 1. defaultā windows logu krāsa, tāpēc mainu to pret "Rainy Day", 2. liekie shortcuti uz desktopa, kuri rodas pēc visādu šitu instalēšanas, 3. tas modernizētais windows izskats, lietodams win2k krietnu laiku, esmu pārāk pieradis pie tā laikam, 4. kad ir ļoti daudz apakšā redzamu atvērtu logu, tāpēc labprāt maksimāli pārvietoju tos iekš system tray. vei:

EDD, if yer interested, tad man ir uber CD ar pirmo Unreal Gold, kur ir gan oriģinālā versija, gan arī addon Return to Napali.

mja. pats pirmais niks bija kādā 8. klasē un nebija diez ko oriģināls - Tiger. laikam dēļ tā, ka tīģeri mani mīļākie dzīvnieki bija, un vispār vēl aizvien ir. ja nemaldos, spēlētāja karjeru sāku ar UT, kas tika spēlēt vienā no retajiem rīgas interneta klubiem - vecais kvakers, tad arī dažas reizes niks Tiger tika izmantots. tad kādu laiku vēlāk sagribējās kaut ko citu un tieši gadījās, ka mani uzsēdināja uz Fallout 2, kuru ļoti azartiski spēlēju. pie reizes gadījās kādā krievu spēļu žurnālā izlasīt rakstu par Fallout 2, kur bija arī aprakstīts viens tēls no šīs spēles - jep, uzminējāt, sulik. rakstā bija apmēram teikts, ka suliks, būdams salīdzinoši vājš kompanjons, iegūstot vienrokas automātisko ieroci savās rokās, varēja kļūt par ļoti jo ļoti vērtīgu kompanjonu. šīs rindas mani arī iedvesmoja. kopš tā laika esmu suliks.

vienīgais risinājums ir neizmantot dreamweaveri, bet rakstīt visu ar roku. nemāki? iemācies sākot kaut vai ar šo.

tas ir pilnīgi saprotami, ka par cilvēku spriest var pēc ārējā izskata, bet nu NAV tikai pēc tā paša ārējā izskata tikai metālisti, zubrīši un reperi. ir citi ģērbšanas stili. neitrālais, alternatīvais, standarta, tas pats urliskais (lai man piedod par šī vārda lietošanu).

nu manos 16 gados šādu brīnumbērnu nebija, kā arī tas vienkārši nebija populāri. un es vairāk domāju tos cilvēkus, kuri, jau būdami 18 gadus veci un viņiem ir tā iespēja atrast kaut kādu darbu, tomēr ir vecāku sponsorēti. esmu pārliecināts, ka tādi indivīdi ir. un arī tajos pašos 16 gados var atrast kaut kādu haltūru, kur var nopelnīt.

nā, man vairāk imponē fakts, ka šie visi reperi izliekas mega ūber stilīgi un kruti, bet cik es saprotu visas šis ekskluzīvās drēbes un ķēdes un pārējo shitu vai nu viņiem iegādājas vecāki, vai nu viņi iegādājas no kabatas naudas. tiešām interesanti cik daudzi no viņiem paši ir nopelnījuši naudu un nopirkuši sev tos "aksesuārus". ps. Champions!, neesi idiots, neiedali cilvēkus tikai zubrīšos, metālistos un reperos.

šāds ir mans procesors ar ventilātoru (piedodiet, ka izplūdis, tur reāli grūti fočēt): un šāda ir mana video karte (tur pat nedaudz labāk var redzēt procesoru ar ventilātoru):

un bez alus ~_0