1. DAĻA
Sākums
kādu vakaru, meklējot, ko vilkt mugurā, es nejauši starp visām drēbju kaudzēm atradu veco kreklu, ko man bija uzdāvinājuši mani klana biedri. melns krekls, kam priekšā bija klana emblēma ar stilizētu klana nosaukumu apakšā "cyka" un manu nick?u uz muguras "sulik", atmodināja manu atmiņu, un es nespēju neieslīkt atmiņās par nu jau seniem laikiem, kad tik tikko sāku savas geimera gaitas. laiks, kad cs vēl bija kaut kas jauns un tik tikko sāka kļūt ļoti populārs. mēģināšu padalīties ar atmiņām, cerībā, ka kāds man piebiedrosies.
kurā klasē gāju, es vairs neatceros. vai nu tā bija 8. vai 9. klase, atmiņa nespēj sniegt precīzu ciparu, kurš tolaik bija rakstīts uz visām burtnīcām. aizvadot dienu skolā es ātri devos uz pieturu un braucu mājās, lai varu ātrāk piesēsties pie datora un paspēlēt kaut ko. spēlēts tad tika, pēc drauga ieteikuma, Fallout 2. šī kulta spēle ne tikai atņēma man laiku no mācībām, bet arī vēl vairāk sadraudzēja ar cilvēku, kurš man viņu ieteica. starpbrīžos visas dārgās 10 minūtes tika pavadītas apspriežot spēli, tās varoņus, metodes kā izpildīt kādu uzdevumu, un vienkārši daloties ar iespaidiem. pēc kāda laika mūsu duetam pievienojās vēl viens klases biedrs, kurš arī bija aizrāvies ar Fallout 2. līdz ar to parādījās vairāk iespaidu un jaunu ideju, kā arī spēlēto spēļu sarakstam pievienojas jaunas spēles. viena no kurām bija leģendārā Unreal Tournament. uz mana vecā datora, šī spēle tik tikko varēja gludi tikt spēlēta. bet sakodis zobus un salicis visas iespējamās grafikas opcijas uz minimumu, es tomēr spēju spēli iziet. tad sekoja garas dienas, kad spēle tika atkārtoti izieta, bet nu jau grūtākas pakāpes līmenī.
tieši ap to laiku Rīgā atvērās viens no pašiem pirmajiem interneta klubiem ar tolaik sabiedrībai maz saprotamo nosaukumu "Vecais Kvakeris". mazsaprotams nosaukums bija tādēļ, ka sabiedrība tad īsti vel nenojauta par geimeru sabiedrības eksistenci, tāpēc vēl nebija pazīstama ar tādiem izteicieniem kā "noob", "frageris", "geimeris" un citiem. tad nebija nekur vēl reklāmas izkarinātas, kuras vēstīja par tuvāko WCG vai CPL baltijas finālu, un geimeru sabiedrība vairāk attīstījās universitātēs vai darbavietās, kur bija pieejams labs interneta tīkls. es protams neapgalvoju, ka arī šodien katrs cilvēks uz ielas spēs jums izstāstīt kā labāk organizēt kāda spot'a aizsardzību vai kā sekmīgi uztaisīt "bunny jumping", bet liekas cilvēki apzinās par geimeru sabiedrības eksistenci un faktu, ka spēlēt datorspēles var arī veselos čempionātos un pelnīt ar to naudu.
jāsaka, ka spēlēt interneta klubā tad mani nesaistīja. viena nospēlēta stunda "Vecajā Kvakerī" maksāja 1,- Ls vai varbūt pat 1,20 Ls (atmiņa atkal), un tērēt tādu naudu, lai paspēlētu kādu spēli es negrasījos, jo vienmēr taču varēja to pašu gandrīz tik pat labi izdarīt arī mājās, tāpēc kādu laiku interneta klubus es ignorēju. lai gan abi divi mani Fallout 2 un Unreal Tournament biedri diezgan bieži gāja uz "Veco Kvakeri" un spēlēja spēles tīklā. man tikai atlika nākošajā dienā klausīties viņu stāstus cik tas ir aizraujoši, interesanti un savādāk, nekā spēlēt pret datora vadītiem botiem. pēc nedēļas ar šādiem stāstiem es vairs nespēju pretoties kārdinājumam un, pārbaudījis maka saturu, devos kopa ar draugiem uz "Veco Kvakeri" uz pāris stundām kaut ko uzspēlēt.
pa ceļam uz klubu es ar draugiem apspriedu, ko tad īsti spēlēsim. gandrīz vienbalsīgi tika nolemts spēlēt Unreal Tournament, un pacēlās jautājums - ar kādu nick'u tad es spēlēšu? abi draugi jau sen bija izdomājuši savējos, kuri tā ari palika nemainīti turpmāk un vēlāk nospēlēja svarīgu lomu klana nosaukuma izdomāšanā. vienu draugu sauca $emy-D un otru v00d00. es pārdomām daudz laika netērēju un iesākumam izdomāju sevi nosaukt diezgan banāli - Tiger.
"Vecajā Kvakerī" atmosfēra bija diezgan sutīga - maz gaisa, salīdzinoši daudz cilvēku un dīvaina paskata cilvēks aiz letes. samaksājuši katrs simbolisko stundas maksu, mums ierādīja datorus, kuri tajā brīdī bija brīvi, kuri veiksmīgā kārtā atradās diezgan tuvu viens otram. nolicis somu zem galda un uzlicis trauslas pēc izskata austiņas uz ausīm, es sāku pētīt datoru, pie kura tiku apsēdināts. secināju, ka datori visiem ir vienādi - Pentium III 450 Mhz, 128 MB RAM un tajā laikā viena no viskurtākajām video kartēm Voodoo 3 2000. salīdzinājumā ar manu mājas datoru, šim bija jābūt vienkārši "zibens ātruma" datoram. un tā arī bija. palaižot Unreal Tournament, sakonfigurējot to maksimāli un ieejot lokālā serverī es paliku muti vaļā. karte dm_morpheus burtiski "lidoja" un es nevarēju apmierināt savu izbrīnu, tāpēc kādas 10 minūtes no dārgā laika pavadīju vienkārši lidojot apkārt pa karti un brīnoties par tās vienreizējo skaistumu. beigās tomēr saņēmos un pievienojos spēlei. spēles norisi un rezultātu es tiešām vairs neatceros, bet teikšu tikai vienu - spēlēt tīklā ļoti atšķirās no spēlēšanas mājās pret datora vadītiem botiem, kas ir tikai loģiski.
stunda pagāja nemanāmi, bet pagarināt laiku naudas vairs nebija, tāpēc pēc stundas tas pats aizdomīgais cilvēks piesita man pie pleca un zemā, nopīpētā balsī paziņoja, ka mans laiks ir beidzies. ar drausmīgu negribēšanu es tomēr izslēdzu Unreal Tournament un, paķēris somu, kopā ar draugiem devos uz izejas durvīm. ceļā uz sabiedrisko transportu mēs daudz apspriedām todien piedzīvoto. daudz vairāk un sev neraksturīgi runāju tieši es, jo tomēr tā bija pirmā reize, kad es spēlēju kaut ko tīklā. es biju iespaidu pārpilns, lai gan vecākiem tajā pašā vakarā neko neteicu, jo baidījos viņu viedokļu par manu neracionālo naudas tērēšanu.
tā nu "Vecā Kvakera" apmeklēšana iegāja manā ikdienas dzīvē. nauda tika ekonomēta visur un vienmēr, tikai lai būtu iespēja kaut stundu aiziet uz klubu un uzspēlēt Unreal Tournament. biežais kluba apciemojums lika man izdomāt sev jaunu nick'u. tajā laikā es katru mēnesi pa pastu saņēmu krievu žurnālu par datorspēlēm "Страна Игр", kurš daudz vēlāk ieguva arī latviešu versiju "Spēļu Pasaule", kura savukārt nebija vairs tik kvalitatīva un interesanta kā krievu versija, un tāpēc to vairs nepasūtīju; krievu žurnālu pasūtīt kļuva pārāk dārgi. tieši kārtējā "Страна Игр" izlaidumā es atradu "iziešanu" spēlei Fallout 2, un tieši tur izlasīju nelielu raksturojumu vienam no spēles varoņiem. raksturojums man ļoti patika un tāpēc izdomāju savu jauno nick'u paņemt tieši no šī varoņa, pilnīgi pareizi - sulik. jāpiebilst tik, ka tolaik pareizi mans nick's rakstījās SULIK.
tā nu mēs kļuvām par nešķiramu trio - $emy-D, v00d00 un SULIK.
------------------------------- Piezīmes ------------------------------------
te nu būs pirmā daļa - tāds kā ievads. kopā es ceru saņemties ielikt trīs daļas, tā kā būs vēl turpinājums.
viss ko jūs izlasījāt un lasīsiet ir reāli notikumi, kurus es ļoti cenšos maksimāli precīzi atcerēties.
