bReeTz

1. Vecums- 22 gadi 2. Nodarbošanās- bijušais un topošais students, piestrādāju dažādos projektos, kas tāpat nevienu neinteresē. Brīvajā laikā ceļu sentrijus un spārdu bumbu. 3. Pieredze @ TF2- aptuveni gads. Adminēšanas pieredze- minimāla. 4. Labums gignam- admins, kas regulāri ir serverī un pieskata spēlētāju verbālās caurejas izpausmes (bezjēdzīga mūzikas skandēšana spēles laikā, pārlieku liela lamāšanās, Veidenbauma dzejas citēšana u.t.t.), kā arī nepieciešamības gadījumā soda bug'u mīļotājus. 5. Spēles laiki- no 18.00 darba dienās visbiežāk sanāk uzspēlēt, lai gan netiek skādētas arī naktis un dienas vidus. 6. STATI 7. Regniks- bReeTz Vēlamās komandas- silence/gag/mute/kick Administratori, kas rekomendē- Dj_erix un uNT-

Sākumā atalgojums ir reti sūdīgs. Ārštatnieks- žurnālists var samierināties ar saviem 200 latiem mēnesī. Redaktoru tev pēc augstskolas neviens nepiedāvās. Ja skatamies tālāk- lai tiktu darbā, ļoti daudz kas atkarīgs no sakariem, tomēr 90% mediju ir privātie kas darbā ņem to, ko vēlas... + konkurence ir diezgan mežonīga, pirms 2 gadiem SA uz ārštata žurnālista vietu kandidēja 12 cilvēki. Ja vēl ņem vērā to, kādos daudzumos augstskolas katru gadu izlaiž jaunos "speciālistus"..

Esmu egoists- gūdmen, dzer cik spēka, lai man ir interesanti šito topiku palasīt!

Ja "rubī fišku", tad var mierīgi bez izglītības iztikt. Māsa savu mūžu nav studējusi neko, kas ir saistīts ar uzņēmējdarbību, bet savu somu biznesu bīda par visiem 100.. Piemēru tādu ir daudz, vajag tikai gribēt un darīt.. Nosauc man vienu lietu, ko nevar apgūt patstāvīgi no uzņēmējdarbības kursa? Studēt tikai papīra pēc- lieki izdirsts laiks un resursi..

Fotogrāfiem ir gadu ilgs apmācības kurss Rīgas stila un modes profesionālajā vidusskolā, tiesa, vispirms jāpabeidz 12. klase. P.S. Labs galdnieks vienmēr pelnīs un vienmēr būs pieprasīts. Tiesa, jabūt patiesi labam.

Kāpēc baidies no augstākās izglītības? Princips jau ir tāds, ka augstākā izglītība ir liels pluss, taču, vismaz žurnālistikā, var iztikt arī bez tās (ja ir talants, prasmes un vēlme, kā arī pacietība). Nākamais- ja interesē fotogrāfēšana (un sanāk arī) un ir iespējams ieguldīt visai palielu naudu tehnikā, tad var sisties kā fotogrāfs. Galu galā, lai savu biznesu bīdītu, nekādu augstāko izglītību iegūt nav nepieciešams..

Mācīties žurnālistos u.t.t. nav ne mazākās jēgas. Katru gadu LU absolvē aptuveni 100 jauno žurnālistu, tātad, katru gadu iznāk vismaz 100 tavu konkurentu, kuriem izglītība tāpat ir labāka par tevi. Turklāt žurnālistika ir tā joma, kur izglītība nav noteicošais- paskaties, cik daudziem no, piemēram, Dienas rakstošā sastāva, ir izglītība žurnālistikā.. . Ja vēlies to darīt- uzmācies redakcijām ar savu darbu, ja paveicas, tevi publicēs. Ja paveicas arī tālāk- tevi paņems ārštatā. Ja pavisam paveicas- dabūsi ar laiku štata vietu. P.S. Neko dižu ar to nenopelnīsi, sākumā jau nu noteikti. P.S.2.

tukšums

Nu, ikgadējās 13. algas u.t.t. jā. Vēl jau nāca prēmijas par realizētiem projektiem un citas herņas, ar kurām varēja vieglāk operēt. P.S. Runa jau arī iet par maksimālajām algām, kas tāpat nav konkurētspējīgas darba tirgū.

Patlaban tādu veidu gandrīz nav.. Ja vēl pirms gadiem 3 mierīgi varēja izbraukt cauri uz piemaksām, kompensācijām un prēmijām, tad patlaban- vairāk vai mazāk tikai pliks sausais atlikums- alga... Tieši tāpēc jau tagad laiž cauri to likumprojektu, lai būtu likumīgs pamats pacelt algas (kas, vismaz cik es iebraucu, pēc noteiktas robežas (0.6 koeficients) patlaban ir nelikumīgi).

Opā, šis fakts man bija paslīdējis garām. Tad jau šamējā kā padomnieka statuss ir vairāk vai mazāk attaisnojams.

Precīzs skaits patlaban nav zināms, jo patlaban izskatās, ka likumprojekta būtība ir rast likumīgu pamatu, lai paceltu algas vadošajiem speciālistiem (atsevišķiem padomniekiem u.t.t.). Ja paskatamies Dombrovska biroja sastāvu, tad ir redzams, ka, visdrīzāk, ārštata padomniekiem algas netiks celtas tik pat lielā mērā kā štata ārlietu, ekonomikas un tautsaimniecības padomniekiem. ŠEIT Tu vari redzēt pilnu MP biroja darbinieku sarakstu un darbinieku epastus (ja vēlies ar viņiem sazināties, labāk izmanto darba epastu, nevis dr.lv ). btw, ko Kariņš dara kā enerģētikas jautājumu padomnieks? Neesmu dzirdējis, ka šamējais būtu tāds specs enerģētikā...

Ierēdņu algas NEKAD nav tikušas līdzi privātā sektora piedāvājuma. Un tas jau ir FAKTS, nevis tukšs apgalvojums. Arī "treknajos" gados ierēdnis varēja saņemt par tādu pašu darbu privātajā sektorā vismaz par 30% lielāku algu, vadošajiem amatiem (departamentu vadītāji u.t.t.) šī starpība ir bijusi vēl lielāka. P.S. Tā arī ir viena no lielākajām LV problēmām- gudru, talantīgu cilvēku administratīvajā un pārvaldes jomā šeit ir atliku likām, tikai neviens saprātīgs darba ņēmējs neizvēlēsies strādāt valsts iestādē, ja ir iespējams tikt privātajā sektorā- tikai un vienīgi algas starpības dēļ. edīte: Sakariem? Tu vispār zini, kāds ir konkurss, lai iegūtu jebkāda līmeņa vadītāja amatu valsts sektorā? Tu zini, kādi ir atlases kritēriji un kā notiek darbinieku izvērtēšana? Izglītība nav noteicošā? Čalīt, beidz smīdināt... Problēma slēpjas tajā, ka uz šiem konkursiem labākie kadri nepiesakās, jo samaksa ir relatīvi smieklīga.

Visi bļauj, ka ierēdņi (lasi- biroja darbinieki) strādā nejēdz un ir nekompetenti. Tad paskaidro man lūdzu, kā lai valsts iestāde (lasi- ministrija) notur patiešām LABUS darbiniekus, ja privātās struktūras (lasi- uzņēmumi) piedāvā krietni labāku algu? Vai tiešām visi lielie bļāvēji vēlas, lai par ierēdņiem strādā tie, kuri nekur citur netiek????????????? Tipiski mūsu sabiedrībai- bļaujam, pirms domājam. Pareizāk sakot, bļaujam un nedomājam.

edīte: Kas par skolu tev? Nav zināms neviens LU students, kas būtu gatavs tev izpalīdzēt ar savu LU LUIS sistēmas loginu>? ebrary ir nepieciešama piekļuve personiskajam LU kontam, savukārt ebsco bija vienotais LU logins (kuru, diemžēl, vairs neatceros, bet varu mēģināt dabū rokā). edīte nr.2. Noskaidro, kuriem resursiem tiec klāt ar savas skolas kontu, ar kuru skolu bibliotēkām ir sadarbība. Nekas ūbersarežģīts tur nav, es savu bakalauru ļoti veiksmīgi uzcepu, par avotiem izmantojot google books, ebrary, ebsco un LU plašās bibliotēkas. P.S. Nacionālās bibliotēkas izmantošana arī par skādi nenāks, tur brīžiem īstas raritātes ir sastopamas.

Edvards Radzinskis- Staļins (nedaudz savādāka pieeja Staļina biogrāfijai kā citiem autoriem, diskutabla, bet interesanta grāmata)

ebrary ir pazīstams? Nezinu, vai tieši kultūrvēsture un tūrisms tur ir, bet vispār visai plaša e-bibliotēka (gan grāmatas, gan pētnieciskie darbi, ziņojumi u.t.t.).

Normāls čalis, tikai tupus čurā.

Ja LU, tad ebsco un citas datubāzes, izmantojot lu loginu kā piekļuvi.

Krievvalodīgo- 4 no 19 Nepiekrītu tam, ka 9. maijs un tā svinības nav savienojams ar tevis nosauktajām lietām. Tomēr mēs runājam par konkrēta notikuma atzīmēšanu, nevis sistēmas kā tādas un tās darbību izvērtējumu. Protams, pasākums kā tāds ir politizēts līdz nemaņai, taču, vai tad 16. marts (kā piemērs) ar VL karogu vicināšanu nav tāds pats?

Es esmu saskāries ar pretējo- gan vidusskolā, gan augstskolā krievi ne tuvu neturējas savrupos pulciņos, tieši otrādi, krievi parasti bija atvērtāki un sociāli aktīvāki. Ok, viena meitene kursā gan ne ar vienu nerunāja, taču tādi dīvaiņi arī starp letiņiem atrodas. Turklāt vidusskolas gadus pavadīju pilsētā, kur gandrīz puse iedzīvotāju ir krievi un principā nebija nekādas grupēšanās pēc tautību principa jauniešu vidū (vismaz latviešu plūsmas skolā). P.S. Par 9. maiju- šeit jau ir jautājums, cik ļoti abas kopienas izprot viena otras vēsturi- letiņiem liekas, ka 9. maijs ir okupācijas gadadiena, savukārt jebkuram normālam krievam 9. maijs ir, bija un būs svētku diena (par godu uzvarai pār Vāciju). Tad nu rodas jautājums- kādas ir mūsu tiesības liegt vai nosodīt to, ka konkrētas tautības cilvēki atzīmē savu svētku dienu? No otras puses, tāda pati situācija ir vērojama arī 16. martā un atkal- kādas ir krievu tiesības nosodīt mūsu piemiņas dienu?

It kā man ar 3 nepietiktu. Ja nopietni- domāju, netrado viņus, tāpat neko jēdzīgu pretī nedabūsi. Ja nu paveicas. edit: tas nebija vintage items, bet parastais

es dabūju 3 crat'us par vienu vintage itemu , ja pareizi atceros. P.S. Kaut kādā mistiskā podkāstā esot teikts, ka atslēgas krītot, tikai laikam ar cepuru rate.

Pie tā laikam arī paliksim

Ok,, piekrītu, ka ir sfēras, kur bez krievu valodas var iztikt. Taču ko darīt cilvēkiem (un tādu ir ļoti daudz), kas strādā apkalpojošā sfērā? Jebkurš normāli domājošs privātais uzņēmējs (piemēram, bāra īpašnieks, protams, ja vien viņš nav pārliecināts VL piekritējs) neriskēs ar klientu zudumu tikai tāpēc, lai tā darbiniekiem nebūtu jārunā krieviski.. Turklāt nedrīkst aizmirst arī to, ka lielākā daļa tūristu Rīgā un Latvijā (it sevišķi Jūrmalā) ir krievi. Koks ar diviem galiem- no vienas puses, tīrs mazo tautu pašsaglabāšanās instinkts nosaka krievu asimiliāciju nevis kā kopienas saglabāšanu. No otras puses, patreizējā ekonomiskā, politiskā un sociālā situācija šādu asimilāciju aizvirza krietni vien tālā nākotnē. Piekrītu par to, ka ar vietējiem krieviem NAV jārunā krieviski- taču vai kādam ir par skādi nākušas svešvalodu zināšanas? Māsasvīrs ir krievs, kas latviski runā labāk par lielu daļu latviešiem, taču 50% gadījumu es ar viņu runāju krieviski- lai uzlabotu savas valodas lietošanas prasmes.