Oj, šodien bij traka diena. No rīta ar fateru aizmaucām uz Kamparkalnu (Talsu rajonā) uz downhill trasi. Stulbi, ka nestrādāja pacēlāji, jo nav tik daudz tautas kas močītu ar riteņiem, nācās kāpt pašam augšā. :/ Pirmajā reizē lēnām nobraucu zemē, izpetīju trasi. Pēctam jau kārtīgi močīju zemē, adrenalīns sita augstu vilni Pēc kārtigas izbraukāšanās devāmies mājās.
Un tad sākās mēsli. Izņemu riteni arā no vāģa, šeku reku skrūvēšu klāt riepu, ZOMG, nav ass. Tad atcerējos, ka es viņu atstāju Kamparkalnā pie viena galda kur skrūvēju nost riepu. Nu neko, braucam pakaļ. Par laimi, ass vēl aizvien stāvēja uz galda, savācu un braucām mājās. Braucam, braucam, ieraugam, ka pretī braucošā mašīna midžina ar lukturiem, saprotam, ka kaut kur stāv menti. Un jā, braucam cauri Valdemārpilij, un maitas stāvēja ar savu radarčiku. Baigi forši, ka ir tik aktīvi autovadītāji, kas pavēsta par mentiem. Pabraukuši jau garām mentiem, arī mēs midžinam pretī braucošajām automašīnām, un autovadītāji mums pasakās rādot
Bijām jau apmēram 10 km attālumā no mājām, kad pamanām pāris mašīnas ar avareikām. Pabraucam uz priekšu, skatamies, audiks grāvja malā kokos iesprūdis Izkāpjam ārā un aizjam pie vāģa. Šoferis galīgā pālī pie stūres kaut ko murgo, aizmugurē kaut kāds ūsains bomārs izrubījies Palīdzam izvilkt šoferi, šis galīgi apdulis guļ uz zemes. Tad viņš pieceļas un uzgāžas virsū vienam vecim Tā viņš tur streipuļoja, streipuļoja un atsreipuļoja pie manis. Un LOL, šis man saka: "Ev, vecias, davaj palīdzi izstumt" :DDD Tad mēs pasmējāmies un aizlaidām prom. Crazy day.