amnezija

Beef, kā reiz no raksta tvnet.lv - devalvācija ir kā čurāšana biksēs, sajūta ir laba tikai sākumā... Jeb kurā gadījumā mūsu "stabilais" lats ir vienīgais mums palikušais garants. Ja to devalvēsim, tad nu saturaties...

Viņi tagad varētu visus sapirktos latus pārdot pret $ un pēc kādām 2-4 nedēļām, kad $ atkal celsies kurs teiksim līdz 0.51 izpirkt latus pa $ un aizlāpīt valsts kasi.

Macho vajag protestēt vēl spēcīgāk, jo šim cilvēkam ir talants. Padomājiet kāds GIGN'am būs pieplūdums ar sīču kaudzi kam dzīve ir zem tupeles paslīdējusi? Beef's varēs sniegt savass psihologa konsultācijas tūkstošiem mazo blogerīšu.

bez tam jau ir atrasti lidmashiinu seedeklji etc. Kaut kādas lidmašīnas sēdekļi, bet nav teikts, ka tās...

mephisto, jam sessions saki? Esat kaut kur uzstājušies vai ir kāda ierakstīta dziesma. Nu t.i demo variantā kaut kā? Tikai nepārproti, es nebraucu tev augumā, es tikai interesējos - ziņkāres pēc tā teikt...

Man tagad datoram ir alternatīvs modināšanas veids vai precīzāk neaizmigšanas. Ziniet ir uz ceļiem tās speciālās līnijas uz kurām uzbraucot mašīnas riepas rada nepārspējamu skaņu, kura neļauj mums iemigt. Nu vo, a man kompim kaut kas ar videokartes ventilatoru neštim un tas ik pa laiciņam sāk rūkt. It kā cik skatījos, tad sanāk, ka viņš tur tā teikt no eņģītēm nedaudz izslīd un vairs nevis taisni griežas, bet tā kā astotniekā un rada pasakainu skaņu. Tā nu man datora korpusa vāks ir jātur vaļā un, tad, kad sāk rūkt tik ar kājas pirkstiem pabakstu pa ventilatoru un viss atkal it kā nekas nebūtu bijis. Nu labums kā jau teicu. Var līdz gariem vakariem strādāt pie PC un nebaidīties, ka aizmigsi, jo tā pasakainā skaņa pat lielāko sliņķi pieceltu.

Kas jums pret taloniem? Pārākā jautrībā. Visi ēdīs 1. maizes kukuli mēnesī dzers 2. piena pakas mēnesī un atkal dzīs kaņdžu līdz pasludinās sauso likumu, jo diez vai talonus dos kaņdžai ar kuru slīcināt bēdas vai arī otrādāk, lai tauta nesūdzas un slīkst alkoholismā. Varbūt pat tas varētu būt jaunais tūrisma veids... Varēs visi blenzst uz neandertāliešiem, kuri par kuponiem tur sevi pie dzīvības, jo tāda metode, laikam, citās Eiropas valstīs netiek piekopta... Ā jā, un vēl lielāka nabadzība, jo deru, ka veikali ir daļa no mūsu spēcīgās ekonomikas....

Nu kaut kam tādam līdz ar galiem vēl sagrabinātu biļetei, bet par pārējo gan jācer, ka uz parka zālāja var gulēt...

Kā mana ekonomikas pasniedzēja saka. Ja Šlesers tiks pie šprices Rīgas krēslā, tad mani mīlīši droši krāmējiet koferus un pametiet šo valsti cik vien ātri varat.

Lai konkrētāk pateiktu pasaki štatu, bet tā kopumā, ja tā lieta ir atļauta Eiropā, bet nav Amerikā, tad kā jau minēja, vienīgais, ko viņi var darīt ir tev liegt ceļot uz turieni vai arī šis fakts, ja tevi pieķers, vienkārši uzrādīsies viņiem informācijā, ja tu vēlēsies dabūt ASV vīzu vai zaļo karti un tas pats par sevi var apgrūtināt šo procesu.

Es gaidīju pie balsošanas iespējām tādus variantus kā "ļoti slikta" vai "nožēlojama". Ej labāk turpini googlēt CSS un HTML un vismaz ieliec kaut latviešu charus, ja negribas likt UTF-8...

Veikalā...

samuray, pašu pirmo marazmu jā, bet šos divus īsos man ir kāds cits stāstījis. macho, ja tas bija man teikts, tad es nesapratu... Ok, man laikam laiks vērt muti ciet.

Brīžiem es nesaprotu, ko "vbyuer" ir pazaudējis šajā forumā, bet viennozīmīgi patīkami, ka viņš šeit ir. Uzreiz daudz kvalitatīvāks viedoklis jūtams. Pirms lasiet nākamo, ja vispār lasiet, piebildīšu, ka pats neesmu "ticīgs" tāpēc lūdzu bez komplimentiem man. Divi īsi stāstiņi. Sarunājas smadzeņu ķirurgs ar kosmonautu. Ķirurgs ir ticīgs, bet kosmonauts nav. Kosmonauts saka ķirurgam "Es esmu kosmosā bijis tik daudz reizes, ka saskaitīt nevar, bet ne reizi neesmu redzējis ne eņģeļus ne dievu ne paradīzi...". Ķirurgs saka "Es esmu tik daudziem cilvēkiem operējis smadzenes cik mati uz galvas, bet nereizi neesmu redzējis domas. Tomēr tas taču nenozīmē, ka tās tur nav." Skolotājs savam māceklim saka "Jeb kurš cilvēks ir dievs". Māceklis tagad laimes pilns un sajūsmināts par to ka ir dievs dodas laukā pastaigāties pa tuksnesi. Te pēkšņi sāk auļot milzīgs zilonis un skrien tieši viņa virzienā un tikai palielina ātrumu. Māceklis laimīgs stāv un nekustas, jo es taču esmu dievs man nekas nevar notikt. Zilonim no muguras kliedz kāds vīrs "Trakais, ko tu dari ej nost no ceļa viņš tev uzskries virsū". Māceklis neņemdams galvā kliedzošo vīru turpina stāvēt un bams! Zilonis uzskrien viņam virsū. Nākamajā dienā māceklis skolotājam prasa "Kāpēc tā notika es taču esmu dievs kāpēc mani savainoja?" Skolotājs atbild "Bet kāpēc tad tu neklausīji, ko tev saka dievs?"

Izlasot ar uzmanības traucējumiem apveltīto wl. kunga jeb jaunskunga topiku par velmi izdarīt pašnāvību nolēmu ieviest nedaudz reliģisku pārdomu šajā vispārīga suporta forumā, lai arī tie ticīgie un tie pagāni pieceļas un izliek aci pret aci visu, kas uz sirds. Vienmēr ir paticis šis jautājums "kurš gan ir slikts un kurš gan ir labs" un galu galā, kurš tad to nosaka. Īsam ievadam pirms lielā sviesta kalna piedāvāju klasisku ļaunā un labā ieskatu dzīvē. Ir karš un jaunie cencoņi dodas karā, lai aizstāvētu savu valsti, māju, sievu un visu pārējo, kas šiem dārgs. Brīdī kamēr sievas un vientuļās draudzenes mājās pie pavarda raud brašie vīri skrien pāri karalaukiem ar pārliecību, ka cīnās pret tiem sliktajiem un ir labā pusē. No otras puses viņiem pretim skrien ar tādu pašu stāstu apveltīti vīri un pārliecību, ka cīnās par labo pret sliktajiem.... Nu tad sāksim ar sūdiem nomētāt baznīcu. Stāstā būs divi personāži ar dažādiem dzīves stāstiem, kas ir manis izdomāti ar dažiem reāliem faktiem, kas būs tomēr ļoti nozīmīgi šajā tik intelekta apveltītajā stāstā. Juris ir pārgalvīgs cilvēks kam ir pie kājas viss ko dara un gatavs savā dzīvē jeb kurā situācijā riskēt un nedomāt par sekām. Šī īpašība viņam dod labas biznesmeņa spējas un nekādus sirdsapziņas pārmetumus. Gadiem ejot Jurčiks ir sadarījis daudz savā dzīvē - lecis ar izpletni, gumiju. Sitis mašīnām un mājām logus. Pārgulējis ar prostitūtu ne vienu reiz vien, un atlaidis savā kompānijā un dzīvi izpostījis ne vienam cilvēkam vien, kam uz papēžiem min milzīgs hipotekārais kredīts, kuru Jurčiks neņemot vērā izbojāja šiem cilvēkiem nākotni. Jurčiks ir arī nogalinājis dzīvniekus medību laikā un pats tos nodīrājis. Jurčikam patīk porno, bet nekad nav nevienu izvarojis. Jurčiks ne reizi nav gājis uz baznīcu, bet ir vienreiz to apčurājis. Šis tik enerģiju pārpilnais tēls ir tik daudz reizes piedzēries, ka neatceras, kurš kuru drāza. Jurčiks ir divreiz precējies un abas reizes šķīries, bet nekad nav pazemojis sievietes un meitenes vai jeb kādu citu seksuālā veidā. Jurčikam patīk šad tad dzērumā izkauties tur pat pie bāra, bet reti kad vinnē. Starpcitu Jurčiks ir gandrīz miljonārs, kas naudu tērē daudz nevajadzīgiem sūdiem un vis visādām izpriecām, kas sevē diemžēl asu sižetu cienītāji neietver seksuālas aktivitātes par naudu izņemot prostitūciju. Lielos vilcienos Jurčiks nav tas parauga zēns. Gustavs ir paklausīgs zēns savai ģimenei jau no bērnības. Skolā bija teicamnieks, bet nevēlējās savu nākotni saistīt ar lielās naudas pelnīšanu. Gustavam patīk daudz lasīt un palīdzēt cilvēkiem tāpēc nolēma kļūt par mācītāju. Sasniedzot 50. gadu vecumu Gustavs bija daudz ko apguvis, kas ir nepieciešams "profesionālam" mācītājam un dzīvi veltījis reliģijai un pareizam dzīves veidam - šinī gadījumā nav runa par ēdienu. Gustavs nekad nav bijis precējies un aizdomas, ka arī nekad nav bijusi draudzene ja nu neskaita jaunības laikus, kurus gan uzrakt vairs neizdodas... Gustavs vada arī jauno zēnu kori savā draudzē un ar viņiem brauc koncertēt daudz jo daudz vietās, kuras pārsvarā ir pansionāti vai tamlīdzīgas vietas. Gustavam nav bijušas seksuālas attiecības ar sievieti un viņš strikti pieturas pie augstākajiem reglamentiem, ka mūžam kalpos dievam, lai pēc tam varētu nodzīvot labticīgu pēc nāves dzīvi. Kādu dienu Gustavam paslīdēja kāja un neizturēja vēlme uzmest aci kādam jaunākam kora puikam un vēlāk viņu pavedināt, lai nodarbotos ar perversām aktivitātēm. Puisēnam smadzenes gan bija labi izskalotas, ka ne vecākiem ne kādam citam nekas netika teikts. Gustavs turpināja dzīvot savu dzīvi kā ierasts un tā arī nomira nevienam neuzzinot šo tik neiedomājamo faktu. Puisēns, kurš vēlāk gan izauga liels vairs nebija tāds pats kā agrāk un turpmāko dzīvi pavadīja vientulībā pievēršoties reliģijai tā pat kā viņa .... (nedaudz ir pretīgi šo rakstīt tāpēc šo izlaidīšu). Rezumē ir tāds, ka Jurčiks dzīvē ir neskaitāmas reizes grēkojis un darījis briesmu lietas, kuras kādam ir arī sagandējušas dzīvi finansiāli, bet vai šie simtie vai pat tūkstošie sīkie pāridarījumi ir lielāki par to vienu neveiklo Gustava soli? Vēlētos gan es teikt, ka nevēlos te redzēt stulbus postus ar vienu argumentu, kurā teikums sastāv no 4. vārdiem un vairāk kā "bļed, nahuj, dirst" nav, bet, tad būs pašam jākritizē sevi... Nu tad aidā, pele jau slīd uz "Post New Topic" un reliģijas sesija tiek atvērta uz pāris diskusijām, kuras gan es vēlos, lai izdodas, jo vienmēr tā pat kā šis jautājums man ir arī patikušas neskaitāmās atbildes uz to un šeit es gluži nevēlos nevienam teikt, kas ir labs un kas ir slikts, bet gan dzirdēt jūsu viedokli, lai kāds tas arī būtu! Šī topika viedokli gan es definēšu nevis komentēt to mazo padebīlo stāstiņu, bet gan pašu situāciju un jautājumu kā tādu!

Jā, jā. Es jau atbildi saņēmu no viņiem... Es vienkārši biju tik saniknots un gign lapa bija atvērta, ka es pēc kārtas visiem prasīju vai strādā! Man jau no jums nevajadzēja zināt, kas ir pa vainu, bet gan vai ja kādam te ir profils swedbank'ā vai viņam viss strādā. Te nu bija ērti lietojamās jeb kurā laikā internet bankas... Maitas nevar savus atjaunošanas datus veikt reizi nedēļā nevis darba dienās no 24-6. Man te bez maz vai ir pa minūtei jāskrien, lai noķertu iespēju pieslēgties savam profilam... Kaut kā šī banka ar kvalitāti sāk zaudēt uzticību, jo 6. stundas diennaktī ja vajag atjaunot datus nu c'mon!

Vai šeit kādam ir profils "swedbank" internet bankā? Ja ir, tad jūs varat pieslēgties klāt savam profilam? Precīzāk domāju tos, kas izmanto "Lietotāja numurs" un "Pastāvīgā parole" pieeju. Man kaut kā nesanāk pieslēgties bankai klāt. Izmet tikai paziņojumu "Tehniska problēma". WTF? Ko nozīmē tehniska problēma? Kaut kas ar maniem datiem nav kārtībā vai ar internet bankas sistēmu? Kaut kāds sviests... Jāpārskaita nauda, bet ir tikai "tehniskas problēmas" paziņojums, un nekādu paskaidrojumu...

Grupa - дl Jawala/Al Jawala Stils - Jazz Albыms - Balkan Big beats Dziesma - go east

Tradicionāls: Nesaki ko man darīt, un es neteikšu kur tev iet. Īpaši efektīvs: Manam penim ir vakance.

Izlaidīsim to daļu, kur saņemu pilnus postus ar laipnībām un teikšu, ka datoru jomā esmu vairāk uz Jūs tāpēc pirms tērēt naudu labāk lieku reizi uzprasīšu... Tā nu sanāca, ka vēlos iegādāties TF2, bet negribu šaut pa zaķi, kuru pēc tam ēst nevarēs. Mīkla, kas mani neliek mierā ir tas vai man CPU vilks, jo cik nu zinu, tad vismaz minimumam 1.7GHz vajag. Procesoram man apraksts ir šāds: Intel® Core2 Duo CPU T5250 @ 1.50GHz 1,50GHz Viss ir kopēts, un nekas dzēst vai pievienots. Tagad es esmu nesaprašanā vai man ir tikai 1.5 vai divreiz pa 1.5 un tad kopā ir 3 vai tomēr tā tas neštimm? Cik tad man īsti ir to GHz tam verķim un vai maz no CPU puses TF2 vilks tā, lai var normāli paspēlēt. Respektīvi, lai internetā man ik pēc otrā soļa viņš neieķertos. Nē.. vispār vai viņš vispār nelagos datora vainas dēļ? Internets ir cita runa... Nav vēlme spēlēt un it īpaši šķiest naudu ja man tas nedos baudu, bet spēle ķersies....

Vēls, noguris arī esmu, bet kaut vai acis krīt ciet vēl gultā zem segas līst negribas. Lasu "HoLLow_LiFe" pēdējo rakstu un jūtu kaut kas neštim ar to bildi, tāda sajūta, ka mirkšķina man. Ok, diena arī bija gara nogurums pamatīgs pluss vēl vēlu naktī, kas tāda ir tikai šodien sērfoju pa netu. Man tāda sajūta, ka šo sarakstīju vēl sviestaināk nekā tā putra, kas man tagad galvā ir. Anyway, kur es paliku? A, jā, pie "HoLLow_LiFe" avatara. Turpinu lasīt viņa darbu atkal man pamirkšķina ar aci tas zvērs. Ok, turpinu lasīt tagad pamirkšķina ar abām acīm... Labs ir, ātri piebeidzu "HoLLow_LiFe" rakstu un uzdrukāju šo tik tiešām aizraujošo postu, lai šis topiks un manas koordinācijas spējas vismaz vēl šodien neaiziet nebūtībā... Tagad domāju kā labāk nobeigt šo margarīnam līdzīgo burtu virteni, bet, laikam, ka nobeigums radās pats no sevis...

Sāksim ar ievadu. Ievads beidzas. He, he ku es esmu asprātīgs... Uzreiz atsaucās atmiņā anekdote par lapsu un alu. Atbilde uz macho jautājumu - Tas defultais stāsts, protams, lai kā man gribētos teikt, ka mani pieņēma darbā FBI par bla, bla, bla kruto aģentu tomēr tā nav. Es šeit mācos, bet pašlaik ne uz pilnu laiku. Esmu tikai apmaiņas projektā uz 3 mēnešiem un 2 pārdzīvojumu un piedzīvojumu pārpilni mēneši jau ir aizvadīti. Pašlaik šaudās galvā doma vai es šeit vēlētos vēlāk mācīties uz pilnu slodzi, jo kā reiz nesen ar bijušo klases biedreni satikāmies NY un viņa ne pirmo gadu vien te mācās, bet teica, ka man kā Latvju zēnam it īpaši ar faktu, ka esmu no Eiropas tur - augstskolā, koledžā vēl joprojām mudžinos kā viņiem te pareizi to saukt, jo par "hightschool" viņiem tiek saukta vidusskola - iekšā būtu pat vieglāk tikt nekā viņai. Tā teikt ir kruti ja skolā ir studenti no citiem kontinentiem, tad uzreiz tā internacionāli skaitoties un skolai lielāks daigts tādējādi arī esot... Atceros, ka, kad biju mazāks mani baigi uztrauca šis jautājums par nāvi. Vo bļe es nolikšu karoti un dzīve beigusies, bet, kur palika tad jēga viņu piedirst? Tagad šad tad šis jautājums arī iespraucas manos domu virteņos, bet nenomoka vairs tik daudz, jo kā man liekas arī vairumam no "jaunās paaudzes" es tiem bulšitiem par atdzimšanu, dvēseles pārceļošanu, mūžīgo nemirstību u.t.t. neticu. Liekas pārāk bezjēdzīgi pieķēpāt savu jau tik daiļo pelēko vielu ar visiem ticības penteriem un baušļiem, ko var darīt un ko nevar, jo nav jau jābūt ģēnijam, lai saprastu, ka lielos vilcienos reliģijas ir vājo masu prātu kontrolēšana, jo ja jau visas reliģijas ir par ticību kaut kam augstākām, tad kāpēc ir vairākas reliģijas un vairāki augstākie dievi un dēļ šīm ticībām vēl ir gatavi mirt pluss vēl arī, tad nav jēgas dzīvot ja tev visu dzīvi ir jākalpo vai jādzīvo ar domu kā izdabāt kaut kam augstākam, ko tā pat nekad neesi ne redzējis ne arī redzēsi un tad toč dzīve ir izmesta vējā. Es pieturos pie principiem, ka darīt visu tik tālu līdz kamēr tas nav saistīts ar nāvi, jo dzīve beidzas brīdī, kad tev apstājas sirds, bet līdz tam laikam ir iespējams labot visus savārītos sūdus un piepildīt visus savus sapņus, lai arī kādi tie būtu, jo jāatceras, ka vidēji jau dzīve cik ir 60. gadi latvietim? Tad arī šos 60. gadus vajag līdz maksimālam piedirst, lai var mierīgi sev pirms karotes nolikšanas uzpliķēt pa plecu un pateikt - "jā, es nebiju gļēvulis un izmēģināju gan to, gan to, lai gan ne viss no tā bija labs..." turpetīm svēto pēdējā doma drīzāk jau varētu būt - "vo šajā dzīvē es kalpoju dievam, bet neizmēģināju seksu ar 2. meitenēm reizē un nepiedzēros kā lops kādā saviesīgā pasākumu, bet nākamajā dzīvē gan es to izdarīšu, jo, tad dievs būs mani aplaimojis ar daudz bagātībām, jo tagad viņam kalpoju godam". Vo tas ir "dzīve izmesta vējā" skaidrojums, jo pēc tam, kad asintiņas pa vēnām vairs nepulsēs arī nebūs krāšņās dzīves. Jūtu, ka šis bija spēcīgi teikts visiem ticīgajiem, un ceru, ka šajā forumā daudzi ar noslieci uz niknumu, tādu nav.

Bieži mani pārņem domas par to vai es tiešām domāju vairākas lietas vienlaicīgi un apstrādāju to informāciju kā tāds dators vai tomēr ātri domāju par domāšu... Toč bieži liekas, kad es kaut ko lasu un aizdomājos par kaut ko citu, un tajā pašā laikā domāju, ka es domāju par kaut ko citu nevis lasu un tad sanāk, ka es domāju par to, ka domāju un turpinu lasīt, tad beigās sanāk, ka domāšanai par domāšanu nav beigas, jo ja es domāju, ka es domāju par to, ka domāju kaut ko citu, a pe galīgi saputrojos, un tāda arī ir situācija galvā šādos brīžos.... Par kluča spiešanu un domāšanu arī no manas puses kāds viedoklis. Vienreiz, kad spiedu brūno tēvaini biju tieši pirms tam izlasījis šo topiku un tad spiešanas laikā beigās sanāca tā, ka es domāju par šo topiku, kur runāja, ko domā, kad spiež brūno tēvaini un tādējādi visu spiešanas laiku pavadīju ar domām, ko gan es tagad domāju... Pats smieklīgākais, lai piefiksētu, ko tu tajā brīdī domā ir tas, ka tev ir jāiedomājas par to, ka tagad ir jāpadomā, ko gan es tagad domāju un, tad sanāk, ka tajā brīdī tieši to domā "ko gan es tagad domāju". Parasti galvā domas skrien tik ātri, ka nemaz tādas mazas epizodes kā kluča spiešanas laiku nesanāk atcerēties, ko tajā brīdī domāja... Tagad, kad es pārlasīju to vienu "rindkopu" augstāk es nodomāju kā ir pareizi "spiešana" vai "spiežana". Itkā ar "ž" izklausās pastulbāk, bet kā ir pareizi nu galīgi neatceros. Teorētiski es tagad varu paskrullēt nedaudz zemāk un paskatīties kā šo vārdu raksta citi, bet, tad zudīs šīs rindkopas jēga un tā būs jādzēš ārā, ko man negribas, jo galu šis jau ir domu lidojuma topiks. Ja tā domājam, tad arī man iešāvās prātā doma kāpēc gan es nevarētu rakstīt vienkārši "sūds" vai "klucis", bet gan man ir jāizdomā kaut, kas netradicionāls "brūnais tēvainis". Iespējams izklausās pastulbi, bet mani pašu šāds vārds uzjautrina, jo cik arī esmu piefiksējis savā runas veidā un rakstībā, tad man patīk radīt jaunveidojumus par jau standarta lietām kā "kaka" vai "urla", kuras kā atceros vienā topikā biju nosaucis par "trennuškās veiklajiem kabačiem". Šis vārdu salikums skan vēl debīlāk nekā "brūnais tēvainis", bet kā kārtējo reizi mani pašu tas uzjautrina, bet moš citus cilvēkus tas kaitina, bet to gan es pats neesmu piefiksējis... He, par kaušanās fantāzijām man ar kaut kas ir jāpiecepina klāt - redz atkal, protams, nevarēju rakstīt jāpiebilst vai vismaz jāpiemetina, bet ja godīgi, tad šis bija nedaudz iestudēts, ko es teorētiski varu dzēst ārā, jo pazūd joka jēga, bet laužu topika pamat principu - domu izklāsts. Pašam dzīvē kauties nav sanācis daudz gan tāpēc, ka nesienos nevienam klāt un parasti, kad arī kāds kasās klāt man instinktīvi ir iestrādājies tāds kā miera sarunu vešanas gēns vai, vai... otru variantu nezinu. Labi atmiņā sēž situācija, kad biju Krievijā ar klasi un mēs "bariņš" kādi 6. zēni meklējām vietu, kur piesēst jeb precīzāk "maķīti" nonācām nepareizajā "rajonā", bet vispār tā vieta nemaz neizskatījās tik traģiski - vismaz man. Tā nu savas gaitas aizvadīdami pa ielu labirintu šķersošanu vienā vietā pie kanāla otrā ielas pusē pieturā sēdēja un stāvēja bariņš "trennuškās veiklie kabači". Protams, uzmanību viņi piesaistīja pamatīgi, bet mēs nebūdami lecīgi soļojām tālāk. Te pēkšņi kādi 3 sāka skriet mums nopakaļ, bet sākumā nebiju pilnīgi pārliecināts, ka skrien uz mūsu pusi, jo tur nedaudz tālāk bija vēl kādi 3 sīkie krieviņi. Tā nu mēs turpinājām soļot līdz kamēr viss bars sāka skriet nopakaļ, kas kopumā bija tikai kādi 20-30 metri un brīdī, kad mēs nogriezāmies uz stūri, lai ietu pa citu ielu viņi bija panākuši mūs un tikai, tad es apjautu, ka viņi ir ieinteresēti "sarunās" ar mums. Sākumā, protams, sirds sāka lēkāt kā negudra, bet man ir ķermenim tāda forša fīča, ka, kad esmu uztraucies vai pārbijies man sirds dauzās mežonīgā ātrumā, bet pats īpaši netrīcu. Mani nedaudz izbrīnīja tas cik bravūrīgi viņi bija, jo es esmu diezgan liela auguma cilvēks 1.92m un nevis vienkārši garš, bet masa man arī ir tā teikt esmu diezgan proporcionāls, un no tā mūsu "bariņa" nebiju vienīgais, kas ir tāds liela izmēra. Jebšu tie pacaņčiki vidēji man bija līdz plecam, bet nu laikam smadzenes pamatīgi apdauzījuši ir... Sākumā es īsti nevarēju iebraukt, ko viņi grib, jo uzvedās nedaudz savādāk kā "defultie" aptīrītāji Latvijā, tad, kad viens sāka vest ar mani "sarunas" es izlikos nedaudz pēc muļķa, bet ne tik daudz, lai viņu sakaitinātu, lai gan krieviski saprotu diez gan labi, bet ne runāju tik labi. Beigu beigās kaut kā tiem neandertāliešiem ieskaidroju, ka neesam no Krievijas viss ok tā teikt šie nedaudz piebremzēja ar bravūrīgumu, jo dauzīt ārzemnieku laikam nav cooli, tad viņš gribēja noskaidrot no kuras valsts es esmu. Nezinu kāpēc, bet šaubījos, ka Latvijas vārda pieminēšana būs īsti pareizais vārds tāpēc, lai neliktos, ka es baigi uztraucos ātri atbildēju kaut kādā samudžinātā krievu mēlē ar uzspīlētu akcentu, ka esam no Anglijas. Nezinu kāpēc tā teicu, bet izskatījām, ka tam viņu "barvedim" ar ko runāju tā pat nebija sajēgas, kur tāda atrodas. Tagad jau sākās labākā daļa viņi mēģināja noskaidrot vai mums t.i man ir nauda, un pats labākais bija tas, ka viņi prasīja vai man ir dolāri. Tas bija vienkārši Owned kaut kā likās, ka tūliņ sākšu smieties, bet adrenalīns tā pat bija sakāpis. Protams, es atbildēju, ka man nav, tad viņi prasīja vienam citam vai viņam ir nauda es kaut kā ātri padevu ziņu, lai māj ar galvu, ka nav, jo tas čalis bija daudz "klusāks" teiksim tā, aiz bailēm mute vaļā nevērās. Ok, šis arī pamāj, ka nav viss kārtībā ja saka, ka nauda nav, tad nav vai ne? Lol tūristi pa pilsētu un bez naudas... Tālāk gan tik interesanti vairs negāja, jo vienu čalīti no mūsu bariņa mēģināja ievilkt sētā "aprunāties", bet citam atņemt tikko svaigi pirkto ipodiņu. Tiešām nezinu kāpēc, bet kaut kādā brīdī tie džeki mūs vienkārši palaida neko neuzsākot ne mēģinot pārbaudīt vai nauda ir ne vienkārši atspārdīt, bet biju pārliecināts, ka mums nemaz tik slikti neietu, jo daudz masīvāki +/- bijām par viņiem. Aizķeršanās gan sanāca džekam ar ipodiņu, jo to viens no veiklajiem kabačēniem bija nolūkojis, bet beigu beigās nepaņēma tikai viņa cepuri gan piesevinājās, kas tā pat bija patizla... Es būšu izbrīnīts ja kāds vispār šo izlasīs, bet kaut kā jūtu, ka ir vēlme vēl kaut ko parakstīt, jo sen nav nekas rakstīts nevienā interneta vietnē. Varētu jau tā pat "vārdiņā" rakstīt, bet, tad nesaņemtu nevienu kritizējošu ar noniecinājumiem pārpilnu atbilžu, ka labāk nevajadzēja rakstīt... Laikam tālu aizvirzījos no domāšanas un par kaušanās fantāzijām kā tādām. Es šodien tikai sapratu kāpēc tirdzniecības parku, centru etc. "Mols" tā sauc, vismaz man tā liekas. Īsi sakot esmu Amerikā tāpēc tālākais būs bez liekiem šīs vietas skaidrojumiem. Šeit lielus tirdzniecības objektus, kuri ir kā Domina un daudz reiz lielāki sauc visus par "Moll", laikam, precīzi nezinu kā viņu spellingot, bet tā vismaz sarunvalodā viņš skan. Viņiem tik lieliem parkiem kā Domina un Alfa nemaz nav konkrētu nosaukusmu, jo ar lielu es domāju tiešām lielu kaut kāda Alfa vēl tiktu apdaiļāta ar vārdu, bet tādas tiešām gigantiskas iepirkšanās vietas tiešām ir vienkārši "Moll". Man pat staigājot pa to ēku prātā ienāca doma kā gan izskatītos ja te iekšā braukātu sabiedriskais autobus, jo tur tiešām vietas ir vairāk nekā latvijā uz lielajām šosejām . Tikko kā reizi nospiedu "Preview Post" un sapratu, ka esmu sarakstījis tik daudz, ka tam, kurš to izlasīs vairs nebūs vēlme lasīt pārējos postus, jo ar bulšitu būs jau pārkarsējis savas smadzenes. Visvairāk, kas mani kretinē un besī Amerikā ir tas, ka visās vietās, kur es atveru savu daiļi daiļo muti pirmais jautājums ir vai tu esi no Krievijas un tad kad pasaku, ka esmu no viss krutākās valsts visā universā - Latvijas. Pirmais, ko saņemu pretim ir nedaudz apmulsusi seja un vairāki pretjautājumi, kur tā ir vai arī "tā ir pie krievijas?". Fak, Obama tač reiz uztaisi reformu, lai ģeogrāfija būtu visās Amerikas skolās nevis tikai īpaši apdalītajiem... Nevienu reizi neviens nav teici "Ye dude I now where that shit is..." un vēl labāk, kad man ir jāsaka savs vārds. Psc, viņi ne tikai nesaprot ar 5. reizi, bet jāpārspellingo vismaz 3 reizes toč un tā nav mana problēma es spellingoju tīri labi... Gribot negribot ir jāiztēlojas skats kā es ar beizbola nūju, kurai ir sadurtas ūber daudz naglas iezveļu tam ākstam pa snuķi un kad viņš guļ uzspļauju nosakot "Es ir no Latvija bļeēēē!1!!1" Laikam vēl būs jāuzklapē viena rindkopa par štatiem un tad metīšu mieru lai gan spēks turpināt liet kefīru man ir. Nē, es pārdomāju 2. lietas. Sāksim ar mežonīgajiem lielceļiem. Vo tie īsti ir vārda "pisiģetsi" cienīgs, jo astoņ joslu ceļu katrā pusē es nebiju savu mūž redzējis. Teorētiski ir tā trīs joslas atdalījums ar metāla barjieru, trīs joslas atdalījums ar metāla barjieru un divas joslas, bet var teikt, ka astoņas, jo visas iet vienā virzienā, un tikai tās malējās ved uz exitiem tā kā ja ir jābrauc liels gabals pa to lielo štrāsi, tad nav starpība vai brauc pirmajā 3. joslu līmenī vai otrā, jo pārvietoties starp 6. joslām nav iespējams, vismaz NY un W.D.C štatos to vēl neesmu manījis. Otrais bulšits par štaties ir īpaši sāpīgs. Bļēē vāks ku te ir sūdīgs alus. Vien vakaru ar vienu beibi nolēmām nedaudz uzšaut pa lampu. Domāts darīts par cik viņa vietējā sagādāja visu nepieciešamo. Nelies iestarpinājums viņa nav amerikas klasiskā, bet vairāk uz Latvijas parastā . Sākumā nopētīju nosaukumu, kuru tagad diemžēl neatceros pēc tam atskrūveju, jā atskrūvēju pudeli un biš apslacīju lūpas. Ok, kas tas par urīnu padzeru nedaudz vairāk. M... garšo kā cēsu gaišais ar daudz jo daudz ūdeni... Par cik kādus 2. mēnešus, kas satur kaut mazdrusciņ alkohola nebiju dzēris tāpēc daudz nečortojoties nolēmu ar viņu kopā kā jau runāts visu pieveikt. Kā jau var noprast daudz tas laiku neprasīja un proces kā jau tas ir ierasts bija tīri patīkams. Kopējais tilpums varēja būt kādi 5l un manā kuņģī palika kādi 3.5l moš vairāk, bet nu man lija ātrāk iekšā. Pirmais, kas mani fascinēja bija tas, ka jutos pilnīgi nu gandrīz pilnīgi skaidrā ar nelielu eiforiju, bet tas nebija uz ilgu. Pēc kāda laiciņa sāku just tādus simptomus, kas ir ja pa daudz sadziedās ar visīti. Izeju ārā nedaudz elpu ievilkt jūtu pamatīgi velkt uz augšu, bet galva vispār teju negriežas. Tā nedaudz paelpodams un pasmaidīdams sniegam un ievilkdams pāris dūmiņus no amerikāņu "super stiprajām" cigaretēm nelabuma sajūta pazuda bez bēdīga iznākuma. No rīta gan viss tik patīkami nebija. Atverot acis likās, ka man kāds ar lukturi spīdina tajās iekšā un galva kā jau var noprast arī daudz nesmaidīja. Nekādas īpašās procedūra nesanāca veikt, jo nekā nebija, bet kaut kur somas apakšā atradu tādu pačku, ko sauc par ibumetin. Ierāvu pāris dropes tās un likos atpakaļ slīpi. Tā nu morāle ir tāda, ka Amerikā alus sūkā vairāk nekā mauka savam sutineram... Šim arī ir turpinājums, kas bija 16. pēc mana laika un kādos 23. pēc LV, kad ieraudzīju, ka bračka ir skype un nolēmu uzpidžināt, apjautāties kā iet un izstāstīt savu sāpi, un mana mazā sirsniņa iesāpējās, kad saņēmu atbildi uz jautājuma "Ko dari tagad zaļknābi?" atbilde: "A, neko tikai dzeru Tērvetnieku un slīkstu pārdomās par to kā pieveikt vēl atlikušās 4. un ko darīt pa to laiku". Āmen, siekaliņa notek un the end pienāk!

Pamēģini mani uz ielas ieraudzīt. "New York DCV - 8669"

Šī kadra ģeniālos tekstus biju arī lasījis iepriekš, bet rakstījis ne viņam ne par viņu t.i "wl.media" nebiju, bet nu šajā topikā esošie posti bija ģeniāli. Pirmkārt jau prasīt mīlas padomus... Man tad radās tev jautājums. Tev nav vairāk kauns tos jautājumus uzdot te nekā realizēt idejas dzīvē? Samaksāt trenuškās veiklajiem kabačiem, lai tev palīdz atbrīvoties no liekiem zobiem meitenes priekšā? Es varētu iedomāties skatu, kad tev uzšauj pa muti un paceļoties bez viena, diviem priekšējiem vai sāna zobiem ar puslīdz asiņainu muti tu uzsmaidi meitenei un izspļauj frāzi "nasing spešal"...