Leaderboard

Kāda starpība, Minecraft tāpat ir sūds.

Nekādu diži konstruktīvo kritiku piedāvāt es tev nevaru, woozy, bet pāris lietas no savas - vidusmēra lasītāja - puses piebilst varu. Stāsta sākums reāli sūkā, jo trūka tāda kārtīga ievada. Pārāk aši tu gribēji iepazīstināt lasītāju ar stāsta galveno varoni Lauri, aizmirstot, ka stāstā galvenā tomēr ir ideja un notikumi, nevis varoņi. Ok, pat ja tu izvēlējies sākt ar varoņa iepazīstināšanu, to varēja darīt citādāk. Lasītājs ir jāieintriģē, nevar tā uzreiz kā ar āmuru pa galvu sākt buldurēt par kaut kādu Lauri. Man pilnīgi pofig par to Lauri. Nopietni, izlasīju pirmos teikumus un man JAU bija vienalga, kas tas Lauris ir un kas ar viņu notiek. Par stilu jau te minēja iepriekš. Pārāk bieži tu nevajadzīgi atkārtojies, turklāt var redzēt, ka bieži tas tiek darīts ar nolūku, nevis aiz tīras nevērības. Piemēram, kaut vai te:" Viņš staigāja parastos džinsos, parastā jakā, parastās kedās. Visvienkāršākajās drēbēs. " Tā piebilde par visvienkāršākajām drēbēm bija galīgi lieka. Lasītājs visu saprata jau no pirmā teikuma, un tas arī nebija nekas tik svarīgs, lai to vajadzētu vēl papildus uzsvērt. Izmet tos "parastos, parastā, parastās", un tad vēl tā piebilde neliekas tik nejēdzīga. Kopumā arī visu laiku nepamet tā sajūta, ka lasi skolas domrakstu. Tāpēc nebaidies un aizej pie savas latviešu valodas skolotājas, viņa noteikti ar lielāko prieku tev palīdzēs palabot neveiklās vietas. Neņem mani baigi pierē, jo es tiešām neesmu nekāds speciālists. Jebkurā gadījumā man prieks, ka ir tādi cilvēki kā tu, kas cenšas un dara, atliek tikai novēlēt tev veiksmi.

novērtējiet manu rakstu Labvakar! Šovakar es jums dārgie gign.lv lietotāji vēlētos pastāstīt par savu draugu /anonīms/ no /anonīms/, par to kā šim puisim izgāja ar alkohola lietošanu. Šis varētu būt ļoti pamācošs raksts daudziem no Jums, jo /anonīms/ ir itkā ar prātu apveltīts augstskolas students, bet varbūt arī nē. Tātad, kādā skaistā oktobra vakarā mēs bijaām izlēmuši doties uz balli un vēlāk mums pievienojās /anonīms/ no /anonīms/, viņš bija ļoti augstprātīgs un domāja, ka ir pārāks par visiem balles apmeklētājiem, viņš ieradās ar augsti paceltu degunu un kabatā 0.7 L degvīnu "Katjusha", viņš izskatījās tik izsmalcināts, gluži kā Āfrikas makaks, bet diemžēl šim puisim tajā vakarā prātiņš bija par īsu. Šis lepnais zellis apsēdās blakus mums un uz smalki klātā galda uzlika līdzpaņemto degvīnu "Katjusha" ar 0.7 L tilpumu, viņš acis nenomirkšķinot atvēra šīs spirtotās dziras korķi un salēja visiem glāzītēs - viņš rupjā balsī, lepni mums teica - "Kas ir mīkstie? Jūs neturat līdzi īstam vecim, īstam dzērājam?", redzot šī puiša degsmi mēs bijām ļoti izbijušies, jo redzējām, kā šis vakars viņam var beigties, bet mums bija bail vīnam bilst kaut vārdu. jo acīs bija redzama tāda degsme kā tīģerim ķerot savu medijumu. Zinot un redzot viņa apņēmību iztukšot šo 38 grādus stipro dziru mēs zinājām, mēs zinājām, ka viņš neizturēs un vadzis agri vai vēli plīsīs. Par nožēlu, tā arī notika... Ko mēs, viņa draugi, varējām vēlēties, ja mūsu draugs tukšoja pudeli, kā karstā vasaras dienā limonādi, glāzīte pēc glāzītes un īsā, apmēram, 40 minūšu laikā pudele bija iztukšota, turklāt viņš bija alkatīgs un sev lēja divreiz vairāk un pat tad, kad mēs viņam izmisīgi lūdzām lai piebremzē vismaz tikmēr kamēr mēs ejam uz labierīcībām - nekā, apņēmība bija pārāk liela, atnākot atpakaļ mēs ar izbrīnītām sejām skatījāmies, ka pudele ir krietni patukšota un mēs pie sevis vaicājām - vai tas tiešām ir iespējams, vai šī trausā, pat mīkstčaulīgā būtne būs paveicis tādu nekrietnu darbu. Pēc īsa brīža viņš salējā pēdējo atlikumu no šīs vēršu dziras, bet kā vienmēr sev uz pusi vairāk, un kā īsts mežavecis izdevesa baudas skaņas, jo viņam ši stiprā dzira gāja ļoti pie sirds un to varēja redzēt viņa mirdzošajās acīs un smaidošajā sejā. Nu mēs redzējām, ka vairs nav labi, mūsu draugs sēdēja un smaidīja, viņš pat vairs acis nenomirkšķināja, es viņam bailīgi vaicāju, jo man bija bail izbojāt viņa vīrišķīgo triumfu, viņa lielo mirkli - "/anonīms/, tev viss kārtībā?", es bailīgi un klusi vaicāju. Viņs neatbildēja, tik smaidīja, bet tad notika nelaime, viņam pār lūpu kaut kas izkrita, tajā brīdī es patiešām biju sabījies kā vēl nekad, man tēlaini izsakoties, sirds pa muti izleca. Es sapratu, ka mums kaut kā jātiek uz mūsu mītni, bet /anonīms/ pieceļoties no ērtajiem krēsliem, mēs sapratām, ka tā būs liela problēma - pieceļoties, viņš kā mazs bērns, kurš vēl nemāk staigāt, nokrita uz grīdas, visi balles apmeklētāji ar nožēlu noskatījās uz mūsu draugu, viņi pie sevis domāja - kas par lupatu. Mēs viņu piecēlām no grīdas un man ar savām spēcīgajām rokām viņu turēju, man bija lielas problēmas viņu noturēt, jo viņs neturējās kājās, bet bija vēl pie saprāta un vēlējās vēl paspēt uz veikalu pēc stiprā dzēriena. Mums bija janokļūst lejā pa kāpnēm, es viņu turot novedu lejā un mēģināju mierināt, ka viss kārtībā, ka jebkuram tā var gadīties, bet pie sevis domāju, "Nu kamdēļ /anonīms/? Nu kamdēļ? Tu tak zini, ka neturi spirta garšu, bet nē...". Tālāk jau mums bija jātiek ārā pa pils lielajām durvīm pie kurām stāvēja apsargs, par laimi apsargs sēdēja un nepievērsa uzmanību, tādējādi mēs viegli izkļuvām no pils. Ceļš uz kopmītnēm bija ļoti garš un grūts, jo /anonīms/ bija problēmas ar iešanu, par laimi es spēju izturēt zaļā pūķa pretestību un biju skaidrs kā stikliņš, tādēļ biju viņam kā atbalsts ejot ceļā uz kojām, man viņš bija jātur kā suns pie siksniņas. Sākumā ceļš vēl bija viegls, bet tad /anonīms/ dārdzošā balsī, ar niknumu man teica - "Man vajag mīst, es esmu īsts vecis!", es viņam jautāju vai viņš spēs nokārtot savas dabiskās vajadzības, bet viņš lepni apgalvoja, ka spēs, ka viņš ir īsts vecis, traktoristi turot degvīnu. Nu, bet protams, šim jaunskungam gadījās liela šmuce, viņš kārtojot dabiskās vajadzības apčurāja bikses staru un arī savus apavus, vēl zīmīgi ir tas, ka čurājot viņš stāstija, ka iekausēs savu vārdu zemē un vicinot savu locekli, laikam jau, centās uzrakstīt savu vārdu. Man viņam bija vairākas reizes jātkārto, lai viņš aiztaisa savu bikšu priekšu, pēc ilgiem pūliņiem viņam tas izdevās un mēs varējām turpināt savu ceļu.

Samērā jauns bet perspektīvs spēļu komūns. Mājaslapa - http://gameline.lv PUB CS 1.6 serveris - cs.gameline.lv Pievienojies!

un viņa skini sūkā!

Es taisu labākus

[media=''>http://www.youtube.com/watch?v=h4CEdeE8D5Q[/media]

just, tur foršas maziņās

Diviit, kur tu esi pazudis? Es gaidu tavu topiku par darba piedavaajumiem UK, aarzemees...

tie kas ielika minusus vai nu nenoskatijas lidz galam vai arii vinjus seetaa katru dienu atpizdii kaads pavljiks

Viņš nav čigāns - viņš ir nigga whaaaaaaaaaat.

low edit: wohoo, man suspends beidzies

Vecums -16 Rīgas 25.vsk skolēns 10.b agrāk spēlēju daudz un tagad atkal atsāku Bieži gadās kad no rīta spēlē tikai daži spēlētāji un tur divi spēlē ar kubikiem. Darbadienās 14:00-16:00 brīvdienās pārsvarā no rītiem Stati - http://stats.gign.lv/cs/player.php?id=409 OBLIGĀTI - Reģistrētais niks vēlamajā serverī.Īsti nesaprotu kā pieregot niku Diemžēl nevienam admin neēsmu prasījis vai atbalstīs. Ar cieņu, eLi

uzprasi saviem chigaanu draugiem (jaa, tas nav nosleepums, ka tu esi chigaans :>), tie noteikti spees paliidzeet!!!!

Kas teica, ka esmu kkads random teletubijs no kkada random picka, chigaan? aaa, davai, ieliekiet vel miinusus, veell..., luudzu??