Nebija jau nekādi gļuki. Atceros skatījos uz draugiem, sāka reibt galva.. viss kļuva mutuļains, kontūras objektiem sāka pazust.. draugu sejas sāka izskatīties pēc pūkainiiem zvēriņiem (nopietni). Nākamajā brīdi dzirde sāka pazust.. pēc kādam apm. 2min (precīzi nepateikšu, jo laiks rita ļoti ātri(vismaz man tā likās)) spēju dzirdēt tikai sarunas, bet neko pilnīgi nesapratu. Tad pēc kkur 2min viss lēnām, pakāpensiki sāka atgriezties.. Nepamanīju pat kā 2 čomi ātri aizskrēja man pēc ūdens, kā jau viņi bija atpakaļ. Labi, ka bija jau auksts laiks un stiprs vējš, tas ļoti palīdzēja, tad kkā nebūt aizķipināju uz mājām