Jump to content
GIGN Forum

Diksons raksta dzejoļus? fag


The Dixon vs. ZOMBIES
 Share

Recommended Posts

Izdomāju, ka šeit iekrāmēšu savus dzejoļus. Vecos likšu mierā un likšu tikai jaunus, ko rakstu... Droši komentē, kritizē, apsmej - tāds jau ir mērķis publicējot kaut ko publiski. Pagaidām tikai viens, bet būs vēl.. :)

- Vētras koncerts -

Dīvaini kā pēkšņi iestājas klusums un sašķeļ apkārt esošo kņadu

Un tu tik spēj iziet klajā laukā izplūdes gāzu vietā ieelpojot svaigu gaisu

Gluži kā no drūmas šķērsieliņas ienākt izbaudīt gaišu koncerta telpu

Nokratu dubļainos zābakus, novelku mitro mēteli, sēžos un gaidu

Pār apvāršņiem lecoša pērkona atbalss, kā korpulentu kundžu papēži skan

Spēju tik vērot kā zibsnī debesu plaisas, šķeļot mākoņu sudraba maliņas

Priekškars ir pacelts un mākslinieks ir klāt, vētra mīļā, kas aizvējā dun

Ļauj man tev pieskarties, ļauj man just, par tevi man pūrā tik atmiņas

Un tā šķaudīja lietu pērdama mani vējainām brāzmām, atkal un atkal

Bet es skrēju pret to un, kliegdams, ka mīlu, veltīju laimīgu smaidu

Vēl jo vairāk tā brāzās pret mani, pātagām spļaujot dzinās man pakaļ

Bet es skrēju pret to un, kliegdams, ka mīlu, ko daudz stiprāku gaidu

Sākās harmoniska deja starp cilvēku un dabu, mani un vētru

Braukšķoši koki skandina bungas, spraukšķoša strāva diriģē tos

Ar basām pēdām mīņājos dubļos, skaistajā zālājā atstājis rētu

Sviedru lāses nomazgā lietus, es tik dejoju dejoju līdz pamostos

Atkal esmu gaišajā koncerta telpā, prožektoriem spīdot, manāmā reibumā

Kā es šeit nonācu, kur biju pirmstam - vai šis sapnis vai miega tvaiks

Dubļaini zābaki, mētelis slapjš, pērkona rūkšana doma laukumā

Vētra mīļā, kas aizvējā dun, tver mani dejā, jaunām atmiņām laiks!

Edited by The Dixon vs. ZOMBIES
Link to comment
Share on other sites

  • 4 weeks later...

Please sign in to comment

You will be able to leave a comment after signing in



Sign In Now
 Share

×
×
  • Create New...