Jump to content
GIGN Forum

Fantazija


sulik
 Share

Recommended Posts

"...bija kluss ziemas vakars. Klusums aprija sevii visu apkartni. Nebija putn, kas pavasarii un vasaraa piepildiija vakarus ar skaistaam, muzikaalaam skanjam, kuras biezhi vien lika aizmirst par ikdienishkjajam probleemaam. Bija tikai vaarnas, kuras pa retam iekliedzaas un iztrauceeja burviigo klusumu un piesaistiija apsalusho kakju uzmaniibu, kuri jau iespejams nedeljam ilgi neko nau edushi. Kakju acis spilgti spiideeja tumsaa un iespejams arii tas iedveesa bailes. Tik daudz

spiidiigu un uzmaniigu acu veeroja Vinjus abus, ka Vinja piekljavas Vinjam cieshaak. Un tumsa, kura sleepa sevii visas maajas apkartnee, ka tikai maaju gaishie logi izceelaas no tumsas. Bet driiz vien tumsu izjauca garam braucosha mashiina, kas ar savam gaismam aizbiedeja visas verigaas, spilgtaas acis un izceela Vinjus abus no tumsas. Bet gaismaa nevareeja saprast vai tie ir divi cilveeki vai viens, jo Vinji bija tik tuvu viens otram, ka gaisma tik tiko vareeja izspiesties caur abiem. Mashina aizbrauca garam, un atkal palika tumsh, bet shoreiz paradiijas meeness aiz maakoniem un vinja maigaa, peleeciigaa gaisma apgaismoja apkartni labak par laternaam, kuras ka jau parasti nedarbojas. Bet Vinjiem abiem neko vairaak ari nevajadzeeja.Vnji neskatiijas tumshajaa taalumaa, neskatijaas krasainajos maaju logos - tas Vinjiem nebija vajadziigs. Vinji skatiijas viens otraa. Vinju skati visu laiku veeroja vienu otru. Vinji peldeeja viena otra acu dziljumaa, ko paretam paartraucaleena, maiga acu mirkshkjinashana. Bija auksts. Gaiss bija vees, bet tads bija tikai gaiss. Vinjiem bija silts, silts ka nekaa agraak. Tas bija kopiigs siltums, kuru nekaads artiskais aukstums nevareetu Vinjiem atnjemt Vinju maigo, miiljo siltumu, jo miilestiibas siltums ir neatnjemams. Abu cilveeku vaidzinji bija saarti no aukstuma, bet siltaa dvasha maigi sasildiija vaidzinjus, abiem nemanot. Tas bija patiikams siltums, kas sasildiija vaidzinjus un radiija smaidinjus abu cilveeku sejaas. Acis bij puspievertas, lai mazinatu acu mirkshkjinaashanas laiku, lai vareetu bez partraukuma verot viens otru un nepieverst uzmaniibu nekam citam, kas notika apkaart. Uz sejinjam bija miilji, jauki smaidinji, kuri parasti paraadaas, kad cilveekam, kas ir

apslimis, kaads pasaka milzumdaudz miilju vardu, uzdaavina rozes, konfektes - vienkarshi sakot RUPEJAS. Bet shie smaidinji bija bez rozeem, bez davanaam - tie vienkarshi bija. Tie bija deelj juutaam, ko abi cilveeki izjuta viens pret otru un iistajaam juutam nekad nevaig papildus liidzekljus. Un taa vinji staaveja, verodami viens otru, sildiidami viens otra vaidzinjus, miileedami viens otru.

Saaka snigt. Sniegs leenam savaam mazaam parslinjaam maigi krita uz zemes, maajaam, kokiem, mashiinaam un arii uz Vinjiem abiem. Uz vinja cepures jau bija uzkraajies labs sniega daudzums, un vinja pamaniidama to maigi meegjinaaja to notiiriit viegliem rokas veezieniem.Sniegs kaa

puukas paceelaas no Vinja galvas un mieriigi aizlidoja veejam liidzi. Dalja no shii sniega uzkrita uz Vinjas sejinjas, un Vinjsh leenaam unmaigi ar savu roku noslauciija no Vinjas sejinjas sniegu, kursh jau saaka pamazaam kust. Tikko peedeja iliite pazuda no Vinjas saartaa vaidzinja Vinjsh negaidiit noskupstiija Vinju. Vinja paarsteigumaa plashi atvera acis, bet uzreiz taas aiztaisiija, jo sajuta Vinja stipraas rokas, kuras maigi tureeja Vinju. Tas deva Vinja droshiibas sajuutu un Vinja

apkjeera Vinju ap vidukli. Un taa vinji staaveja - aizveertaam aciim, apkjeerusies, klusumaa, kopiigaa siltumaa, neko nedzirdot, tumsaa. Sniegs turpinaaja snigt, bet tas vairs netika klaat nedz Vinja nedz Vinjas Vaidzinjiem - siltums, ko izstaroja abi shie cilveeki izkusa sniegu, neljaujot tam pat piekljut klat Vinjiem. Tad sniegs kaa piliites viegli krita uz zemes. Shis bija pirmais skupsts peec tik ilgas kluseeshanas, kura shkjita Vinjai kaa muuzhiiba. Bet arii shii klusiiba, kas bija tik

tuva, tik salda shkjita Vinjai kaa salda muuzhiiba. Vinji nezinaaja cik ilgi ilga Vinju skupsts, jo Vinjiem tas shkjita kaa muuzhiiba, kaa visbezgaliigaakaa muuzhiiba. Parstaaja snigt. Beidzot iesleedzaas laterna un vinjas oranzhaa gaisma tagad apgaismoja visu tuvaako apkaartni. Vinjus

tas vairs neuztrauca. Vinji vairs neko nejuta. Tikai MILESTIIBU..."

Link to comment
Share on other sites

Please sign in to comment

You will be able to leave a comment after signing in



Sign In Now
 Share

×
×
  • Create New...