Es kautkur izraku shitaadu -
Nūģu Pavēlnieks: Klimpu Brālība
Viss ir mainījies, es to saožu, dzirdu un garšoju. Daudz kas no manas sviestmaizes ir zudis uz mūžu.
Lai trīs klimpas Edu puikām no Cartoon Network multenes;
Lai desmit klimpas Fabrikantiem no Citas Fabrikas;
Lai piecpadsmit klimpas Ministriem no Latvijas Ministru Kabineta;
Un viena tam, kurš ir Nūģu nūģis un nespēj uzrāpties tronī.
Nūģu zemes tumsā, kur kretīni apkārt klīst,
Klimpa kas apvieno rīmas, Klimpa kas orgānus maļ,
Klimpa kas podam saista un caurejas važās kaļ,
Nūģu zemes tumsā, kur kretīni apkārt klīst.
1. Nodaļa. Klimpas rašanās
Sensenos laikos, zemē, kurai raksturīgas ir radiācijas izraisītas anomālijas, tās zemes neveiklais valdnieks Nevils Lēnais no Putras kalna verdošās putras izvilka apaļu klimpu, tā kā lempis nebija paēdis, viņš mēģināja to apēst, taču izlauza gandrīz pusi zobu. Atklājās ka tā ir megaKlimpa jeb Klimpa, apvieno rīmas. Ar to Nevils, applaucēdamies no karstās putras, izvilka vēl divdesmit astoņas klimpas jeb klimpas-parastās, kuras kontrolēja megaKlimpa. Tā viņš pakļāva gan Edus, gan fabrikantus, gan ministrus, un izveidoja orku-cilvēku krustojumus, ar kuriem viņš nezināja, ko darīt, un visu savu varzu sūtīja ārpus zemes robežām, pavēles viņš deva nesakarīgas, jo sēdēja ieslēdzies savā istabā Helgas tornī un raudāja aiz bailēm. Tā milzu Nūģu armijas uzbruka tuvākajai zemei jeb Pienagalvu karaļvalstij, tajā atradās milzums fermu ar govīm, jo tās deva pienu, un toreizējais Pienagalvu karaļvalsts karalis TeļšI aizsūtija ziņu Embriju karalim Nedzimšusesnekadiņam 63. Kamēr Embriju karapulks nāca palīgā Pienagalvām, Nūģi nikni uzbruka Pienagalvu robežām. Valdnieka dēls Drakoildurs vadīja aizstāvēšanās cīņas, līdz beidzot ieradās Embriji. Viņi devās uzbrukumā un sakāva nūģus. Beidzot viņi nonāca pie Ieejas Nūģu zemē, kur viņus jau sagaidīja milzīgs nūģu karapulks. Sākās cīņa, līdz beidzot pat Nevils iznāca ārā un gāja uz iebrucēju pusi rokā turot savu mega Klimpu. Pēkšņi viņš paklupa un uzgāzās virsū TeļamI un vēl vairākiem vīriem. Viņš tos nospieda, tad Drakoldurs pieskrēja viņam klāt un izrāva klimpu no rokām. Nūģi bija sakauti. Drakoldurs paņēma klimpu un izlasīja dzejoli (ko es augšā uzrakstīju) Nevils bija sakauts, taču ne iznīcināts, jo Drakoldurs uzreiz norija visu klimpu. Tas bija pārsteidzīgi darīts, jo atpakaļceļā viņam uznāca spiedoša vajadzība, taču viņš turējās tik ilgi, līdz viņš pārsprāga, un klimpa ielidoja tuvējā Getliņu upē. Pagāja daudz gadu, līdz kāds zvejnieks Vīslis zivs vēderā atrada savādu zeltainu objektu.
"tā taču ir klimpa," viņš noteica, neievērojis asins traipus uz tās. Viņš paņēma klimpu un, nerādīdams to nevienam, tika piekauts un padzīts. Tā viņš aizgāja līdz lielajiem Murgu kalniem un iegāja tumsā. Klimpa bija tik dziļi kalnos, ka likās, ka Nevils vairs nespēs to atrast.
Taču neviens neparedzēja, ka bīstamā nūģu klimpa nonāks rokās pašai miermīlīgākajai radībai ? Āmurgalvai, kuru sauca Baobabs. Viņš devās ceļojumā ar 25 maugļiem un vienu burvi, kuru sauca Biezpiens pelēkais, jo viņš bija labos draugos ar pienagalvām. Taču viņiem pārejā uzbruka Miglas kalnu digoriji un, pusi maugļu nokaujot uz vietas, pārējos, ieskaitot Baobabu, aizveda kalna dzīlēs. Taču Biezpiens pelēkais arī negulēja un, iebrukdams digoriju midzenī, vadoni un vairākus viņa miesassargus uz vietas nosita. Pēc tam, kopā ar maugļu vadoni Kafu un atlikušajiem maugļiem, un āmurgalvu Baobabu bēga pa tumšajām ejām, taču Baobabs noklīda no pārējiem un krītot viņš saķēra kaut ko cietu. Kad viņš pacēla to, tā izrādījās klimpa, tikai ar zeltu darināta. Pēkšņi kaut kas aiz viņa iešņācās: "klimpa, kur ir mana klimpa, kur tā ir?"
Baobabs, lai būtu jautrāk, sāka dungot pazīstamās grupas ?Vrāta Pētras? dziesmas melodiju, un muka prom. Viņš redzēja dzenamies pakaļ drausmīgo pazemes zvejnieku, taču izmuka tieši no alas ārā. Un Klimpa bija atkal uzradusies.
2. Nodaļa. Āmurgalvas.
Āmurgalvas bija tautiņa, kas dzīvoja mierā un klusumā un nezināja neko par Nūģu zemi un Nevilu Lēno. Viņi apdzīvoja zemi, kuru sauca par Tomahauku, lai gan paši nezināja, ko tas nozīmē. Āmurgalvas bija pusmetru gari, ar skruļļainiem matiem un spēcīgām rokām, kas labi noderēja vietējos kautiņos, kuru nekad netrūka. Atšķirībā no pārējām tautām, varbūt izņemot Nūģus un digorijus, Āmurgalvas bija ārkārtīgi kareivīgi un skopi. Viņi greizsirdīgi sargāja savus īpašumus, un tas nelaimīgais, kurš pārkāpa viņu zemes robežu vairāk tā arī nebija redzēts. Vienīgais, kam viņi vairījās uzbrukt, bija Biezpiens pelēkais, jo, kopš Saeledīns, saukts arī par Tērauda dūri, tika sašķaidīts pa visu Tomahauku, neviens vairs nav uzbrucis Biezpienam. Kad no ceļojuma atgriezās Baobabs ar dažādām mantu lādēm, visi viņam sāka pielīst un dažādi citādi glaimot, jo vēlējās dabūt kaut daļu no slavenajiem maugļu dārgumiem.
Bieži vien pie Baobaba ieradās Biezpiens, lai viņu apraudzītu un tad abi kopā uzkalniņā špricējās, atcerēdamies vecos labos laikus. Taču tagad Biezpiens vairs tik bieži nerādījās, jo klīda baumas, ka ārējā pasaulē notiek dīvainas lietas. Runāja, ka Lempis( tā viņi dēvēja Nevilu, jo viņa īsto vārdu sauca tikai retais) ir atkal cēlies, un trīs ir zemes virsū, jo pārējie divdesmit pieci bija sazin kur pazuduši, un pat Lempis to nezināja. Tagad, kad Biezpiens tik reti ieradās pie viņa, pie Baobaba sāka viesoties viņa radinieks Krampis, kurš bija vairākus gadus jaunāks par Baobabu, un tieši viņam vecais Āmurgalva gribēja nodot savu mantību. Visu, izņemot klimpu, jo tai viņš bija pieķēries. Drīz vien Baobabam bija 250. dzimšanas diena un Tomahauku zeme brieda lieliem svētkiem. Visur tika sūtīti ielūgumi, kas kļuva arvien rupjāki un rupjāki, jo Baobabs sāka zaudēt pacietību. Un tā viņam kādas sešdesmit Āmurgalvas piesolīja salauzt degunu vismaz......
Ceru ka jums patika.
