Kurīju džointā, no sākuma domāju, ka tā nav īstenība, bet sapratu, ka tomēr ir. Gāju uz priekšu ar maziem solīšiem, dzirdēju kā mani apkārt sauc un smejās. Tad čoms stāstīja, ka es atslēdzos, pēkšķi piecēlos un sāku sist čali, kas man uzsauca, tad viņi mani turēja, es laikam nobijos un sāku begt no viņiem. Bikses laikam pa ceļam nokrita. Tajā brīdī es gribēju nomirt, uzlekt uz mašīnas šķita vienīgā izeja. Tad es pagulēju uz kapota un uzmetu vellna ragus. Tad nokritu zemē un pagulēju, tad sāku bēgt, bet mani noķēra kkāds skinheds. Un tā sagaidīju mentus un maucām uz iecirkni