Leaderboard

Najs. Veseli 500mb optiskā neta lai ļoti zibenīgi lasītu ziņas un epastu. Ironija. – Tēt, var es samaksāšu ar tavu karti? Man vajag 99 dolārus par vienu grāmatiņu samaksāt… – Kas par grāmatiņu? – Nu šitais … Dostojevskis. “Noziegums un Sods”. – Priekš kam pirkt, mums taču tāda jau ir. – Tiešām? Kurā failā? – Kāpēc failā, re, skaties plauktā stāv. – Vēēeee, tā taču ir papīra grāmata! – Nu un kas, ka papīra? Es tavos gados to lasīju. – Phe, tavos gados, tavos gados… Tur nav meklēšanas. Kā tu domā, kā es atradīšu citātus? Ne tur audio pavadījums ne animēto bilžu. Tikai teksts, kuram pat fontu nevar nomainīt. Tu ko, mani skolā visi apņirgs, pats tādu vari lasīt. – Nu labi. Reku, ņem DVD. Pirms kādiem 15 gadiem nopirku. – Kooo? DVD? Kā tu domā, ar ko es tādu antikvariātu nolasīšu? Labāk nodod muzejā! Varēji vēl uz perfokartēm man Dostojevski piedāvāt! – Ja jau tik gudrs, pats varēji sameklēt un nosūknēt par velti no tīkla. – Bez maksas lejupielādēt grāmatu!? – Nu jā. Kā tad vēl? Uz Dostojevski jau sen vairs autortiesības neattiecas, tas taču uzrakstīts tik sen. Gan jau kaut kur tīklā ir. – Tu ko! Var jau būt ka jums tur gadsimta sākumā visu varēja bez maksas nosūknēt. Tu ko, nezināji, ka jau piecus gadus autortiesības visām grāmatām uz mūžu nodotas Amerikas Grāmatu Izdevēju Asociācijai? Tu gribi lai mani kā tādu Neo cietumā ieliek uz mūžu? – Bet Dostojevskis taču nav nekāds amerikānis, kāds te sakars ar amerikas izdevējiem? – Kāda tam nozīme? Tēt, tu gadījumā neesi kautkāds antiglobālists? – Nē, tu ko? Bet, saproti, kaut kā žēl atdot 100 dolārus par failu. Paprasi taču klasesbiedriem, gan jau ka viņiem ir tas fails. Varēsi izpalīdzēt, kad viņiem vajadzēs kādu no failiem, kas tev jau ir. – Ha! Ja viņi man iedos savu Dostojevski, kā tu domā kur es viņu varēšu lasīt? – Kā kur? Viņi uz savējā datora, tu uz savējā. – Nu tu galīgi esi atpalicis. Grāmatu var lasīt tikai uz tā datora, kur tā nopirkta. Un arī polarizācija pavisam cita tur būs… Neāksties, iedod naudu, nopirkšu sev normālu grāmatu. – Eh, nu labi, rekur vienreizējais kods 99 dolāriem no mūsu konta. Mūsu laikos 100 dolāri bija liela nauda… – OK, nosūknēju. Thanks. – Nu nu, parādi… Eu, puikiņ, kas tā par bildi? Nekā tāda, cik atceros, romānā nebija… – Tak tie ir banneri, bez reklāmbanneriem grāmata maksā 699 dolārus. Atvērtais fails zaigoja ar dažādiem mirgojošiem sludinājumiem: “Axe Professional, 2018 – mūsdienīgi cirvji ar lāzera asinājumu”; “Kosmētiskais salons ‘Pie Līziņas’ – mēs neļausim jums pārvērsties par večiņu”, “Psiholoģiskais palīdzības dienests ‘Porfīrijs’”; “RASKOLNIKOFF.COM – rotaļīgas večiņas jebkurā pasaules punktā” … – Klau, dēls, bet kur romāna teksts? Jāpagaida, kamēr banneri izzudīs? – Nu tu arī kā no Mēness nokritis! Simts gadus gaidīsi. Tekstu taču jālasa ar polarizējošajām brillēm. Bez tām tikai reklāmas var redzēt. – Kā? Kāpēc? – Kā, kāpēc? Lai neviens cits nevarētu grāmatu lasīt, tikai tas, kas samaksājis! Iedomājies, es nopirktu grāmatu, bet kāds cits varētu neko nepirkt un man pār plecu visu izlasīt… – Kaut kāds stulbums. Nu, bet ja es arī uzvilktu brilles? – Haha, nu tu dod! Fails taču noskaņots tikai uz manām brillēm. Citās brillēs taču ir cits polarizācijas kods. – Labi, dod savas brilles. Paskatīšos to grāmatu. – Kā paskatīsies? Manas brilles taču tevi neatpazīs pēc acs radzenes. Tu tak viņās neko citu kā tikai paziņojumu, ka esi uzvilcis brilles, neredzēsi! Pietiks ākstīties. Man, kamēr licence vēl nav beigusies vajag ātri visu izlasīt, citādi būs grāmatas failam termiņš jāpagarina vai arī grāmata pati iznīcināsies. Nemaisi, man jālasa… Pēc 3 stundām… – Uhh! Nu viss. Izlasīju! – Ko? Visu izlasīji? “Noziegumu un sodu” trīs stundu laikā? – Nu ja. Varēju vēl ātrāk, ja nebūtu tās reklāmas pauzes ik pēc pusstundas. – Neticu! Kas piemēram ir Svidrigailovs? – Ko? – Aha, viss skaidrs. Kas ir Lužins? Kas ir Soņa Mameladova? – Nu tu arī! Kā lai es zinu? Es tikai Home Edition versijā lasīju. Tur bija tikai kā Raskoļņikovs veceni ar cirvi nobeidza un pēc tam pats padevās un atzina vainu. Par visādiem citādiem vajadzēja Professional vai vispār Enterprise versiju pirkt! Tik daudz naudas mums nav. – Ohh, pilnīgs ārprāts, kādā pakaļā mēs krītam? – Esam jau iekrituši. Piecpadsmit gadus agrāk vajadzēja domāt, ja ne vēl agrāk!

liepaajaa vispaar ir elektriiba ?

http://euw.leagueoflegends.com/news/ziggs-patch-notes Mājaslapā vienmēr ieliek pirms pača.

eu for'sa draudzene, gratz

novērtējiet manu rakstu Labvakar! Šovakar es jums dārgie gign.lv lietotāji vēlētos pastāstīt par savu draugu /anonīms/ no /anonīms/, par to kā šim puisim izgāja ar alkohola lietošanu. Šis varētu būt ļoti pamācošs raksts daudziem no Jums, jo /anonīms/ ir itkā ar prātu apveltīts augstskolas students, bet varbūt arī nē. Tātad, kādā skaistā oktobra vakarā mēs bijaām izlēmuši doties uz balli un vēlāk mums pievienojās /anonīms/ no /anonīms/, viņš bija ļoti augstprātīgs un domāja, ka ir pārāks par visiem balles apmeklētājiem, viņš ieradās ar augsti paceltu degunu un kabatā 0.7 L degvīnu "Katjusha", viņš izskatījās tik izsmalcināts, gluži kā Āfrikas makaks, bet diemžēl šim puisim tajā vakarā prātiņš bija par īsu. Šis lepnais zellis apsēdās blakus mums un uz smalki klātā galda uzlika līdzpaņemto degvīnu "Katjusha" ar 0.7 L tilpumu, viņš acis nenomirkšķinot atvēra šīs spirtotās dziras korķi un salēja visiem glāzītēs - viņš rupjā balsī, lepni mums teica - "Kas ir mīkstie? Jūs neturat līdzi īstam vecim, īstam dzērājam?", redzot šī puiša degsmi mēs bijām ļoti izbijušies, jo redzējām, kā šis vakars viņam var beigties, bet mums bija bail vīnam bilst kaut vārdu. jo acīs bija redzama tāda degsme kā tīģerim ķerot savu medijumu. Zinot un redzot viņa apņēmību iztukšot šo 38 grādus stipro dziru mēs zinājām, mēs zinājām, ka viņš neizturēs un vadzis agri vai vēli plīsīs. Par nožēlu, tā arī notika... Ko mēs, viņa draugi, varējām vēlēties, ja mūsu draugs tukšoja pudeli, kā karstā vasaras dienā limonādi, glāzīte pēc glāzītes un īsā, apmēram, 40 minūšu laikā pudele bija iztukšota, turklāt viņš bija alkatīgs un sev lēja divreiz vairāk un pat tad, kad mēs viņam izmisīgi lūdzām lai piebremzē vismaz tikmēr kamēr mēs ejam uz labierīcībām - nekā, apņēmība bija pārāk liela, atnākot atpakaļ mēs ar izbrīnītām sejām skatījāmies, ka pudele ir krietni patukšota un mēs pie sevis vaicājām - vai tas tiešām ir iespējams, vai šī trausā, pat mīkstčaulīgā būtne būs paveicis tādu nekrietnu darbu. Pēc īsa brīža viņš salējā pēdējo atlikumu no šīs vēršu dziras, bet kā vienmēr sev uz pusi vairāk, un kā īsts mežavecis izdevesa baudas skaņas, jo viņam ši stiprā dzira gāja ļoti pie sirds un to varēja redzēt viņa mirdzošajās acīs un smaidošajā sejā. Nu mēs redzējām, ka vairs nav labi, mūsu draugs sēdēja un smaidīja, viņš pat vairs acis nenomirkšķināja, es viņam bailīgi vaicāju, jo man bija bail izbojāt viņa vīrišķīgo triumfu, viņa lielo mirkli - "/anonīms/, tev viss kārtībā?", es bailīgi un klusi vaicāju. Viņs neatbildēja, tik smaidīja, bet tad notika nelaime, viņam pār lūpu kaut kas izkrita, tajā brīdī es patiešām biju sabījies kā vēl nekad, man tēlaini izsakoties, sirds pa muti izleca. Es sapratu, ka mums kaut kā jātiek uz mūsu mītni, bet /anonīms/ pieceļoties no ērtajiem krēsliem, mēs sapratām, ka tā būs liela problēma - pieceļoties, viņš kā mazs bērns, kurš vēl nemāk staigāt, nokrita uz grīdas, visi balles apmeklētāji ar nožēlu noskatījās uz mūsu draugu, viņi pie sevis domāja - kas par lupatu. Mēs viņu piecēlām no grīdas un man ar savām spēcīgajām rokām viņu turēju, man bija lielas problēmas viņu noturēt, jo viņs neturējās kājās, bet bija vēl pie saprāta un vēlējās vēl paspēt uz veikalu pēc stiprā dzēriena. Mums bija janokļūst lejā pa kāpnēm, es viņu turot novedu lejā un mēģināju mierināt, ka viss kārtībā, ka jebkuram tā var gadīties, bet pie sevis domāju, "Nu kamdēļ /anonīms/? Nu kamdēļ? Tu tak zini, ka neturi spirta garšu, bet nē...". Tālāk jau mums bija jātiek ārā pa pils lielajām durvīm pie kurām stāvēja apsargs, par laimi apsargs sēdēja un nepievērsa uzmanību, tādējādi mēs viegli izkļuvām no pils. Ceļš uz kopmītnēm bija ļoti garš un grūts, jo /anonīms/ bija problēmas ar iešanu, par laimi es spēju izturēt zaļā pūķa pretestību un biju skaidrs kā stikliņš, tādēļ biju viņam kā atbalsts ejot ceļā uz kojām, man viņš bija jātur kā suns pie siksniņas. Sākumā ceļš vēl bija viegls, bet tad /anonīms/ dārdzošā balsī, ar niknumu man teica - "Man vajag mīst, es esmu īsts vecis!", es viņam jautāju vai viņš spēs nokārtot savas dabiskās vajadzības, bet viņš lepni apgalvoja, ka spēs, ka viņš ir īsts vecis, traktoristi turot degvīnu. Nu, bet protams, šim jaunskungam gadījās liela šmuce, viņš kārtojot dabiskās vajadzības apčurāja bikses staru un arī savus apavus, vēl zīmīgi ir tas, ka čurājot viņš stāstija, ka iekausēs savu vārdu zemē un vicinot savu locekli, laikam jau, centās uzrakstīt savu vārdu. Man viņam bija vairākas reizes jātkārto, lai viņš aiztaisa savu bikšu priekšu, pēc ilgiem pūliņiem viņam tas izdevās un mēs varējām turpināt savu ceļu.

hah, liellops ar cūku d1ršas.. Bet srsly, click.

Beefs ir vienkārši iegājis papuča režīmā - neinteresē viņam, par ko tie mazie bļaustās, bet nelaidīs jau garām iespēju parādīt, kurš te mājās ir zinošākais vecis un autoritāte. Edit: nu kas tev par problēmu beef? Nu ja tevi tiešām interesē, bet tas video tev ir par prastu, tad kur problēma painteresēties pašam? Kāpēc jātaisa šitie "nu tad pastāsti man visu, gudriniek" izgājieni? Topiku neveidoju, lai tagad veltītu savu laiku Vislatvijas izglītošanai, bet, lai parādītu - jā lūk ir tāda lieta un nav viņa laba. Beef, tak pieaudzis mužiks esi, labi saproti, kā protesti darbojas. Masu vajag, masu.

Visos topikos par SOPA/PIPA/ACTA Beefs ir lielākais bļāvējs par to, ka šo likumprojektu pretinieki ir muļķi vai, ka nav ne mazākās iespējas, ka kaut ko tādu apstiprinās (laigan divās valstīs eiropā bez nekādām balsošanām vienkārši ieviesa šo sviestu). Pilnīgi jāsāk domāt, ka Beefijs ir nelietīgs spiegs un šo absurdo likumu opozīcijas nīcinātājs.

Beef, tev nav apnikusi šitā muļķošanās? Atnāk un iedirš kaut kādu sūdu tikai lai kontrastētu ar pārējo-saprātīgo cilvēku viedokli, pamētā tikai pāris skaļus vārdus, kuriem apakšā nav ne satura, ne jēgas. Tak katram muļķim skaidrs, ka tu nenāc uz šo forumu, lai dotu jebkādu ieguldījumu argumentētas diskusijas veicināšanai, bet tikai lai pabrēktu kādam pretī, pat neiedziļinoties, par ko īsti tu brēc.

Kādēļ tu ieliki to stulbo video. Tu pats vispār zini, kas ir ACTA? Tikai davai ejam protestēt, bet pat nezin pret ko. Tā protestēšana ir biznes. Veids, kā pelnīt naudu. Un tu esi šī biznesa mērķis. Beefs

Nu kamoon, kurš cilvēks kedās iet uz ballīti un vēl rozā!

Diviit, kur tu esi pazudis? Es gaidu tavu topiku par darba piedavaajumiem UK, aarzemees...

spamoju forumaa