Nu labi, labi! Lai mani tik bargi netiesātu pastāstīšu arī kaut ko REĀLI APKAUNOJOŠU !!(1)11! Bet nu salīdzinoši ar jūsu stāstiem manējais tiešām būs REĀLI apkaunojoš Q_Q
Tātad stāsts sākas laikos, kad man vēl bija gadi 9-11. Dzīvoju es gandrīz visu mūžu zolitūdē, un tātad tur arī norisinājās darbība. Nu i vienā jaukā vasaras dienā mēs ar čomiem skraidijām pa pagalmu ar piščikiem, lai nu ko arī domājām - darīt īsti nebija ko. Te nu uzpeldēja viens krieviņš pie vietējās video nomas ar smaidu uz lūpām. Smaids nebija šim uzvilkts tāpat vien - viņam VESELS LATS bija ķepā. Nu i mēs no video nomas SEGĀM un 1 Pentiumiem atkarīgi būdami ar visām trīs galvām sadomājām, ka krieviņu vajag GOPNUĶ. Nē nu protams iemesls tam arī bija ne pa jokam - viņš to latu plātīdamies mētāja gaisā, jo kā nekā mūsu vecuma sīcim tā bija barga nauda. Nu i plāns tika izstrādāts un devāmies pildīt missiju. Plāns bija sekojošs (turpinājumā tiks aprakstīta arī darbība):
a) Pirmais no mums novērsa uzmanību sarunājoties krieviski, neņemot vērā mūsu "izcilās" tā laika krievu valodas zināšanas
b] Otrais nolīda neuzkrītoši no mugurpuses
c) Nu i pēdējais kurš biju pagadījies es vilka no apakšas pa roku, un lats izlidoja saulē spīdot debesīs. Necik ilgi nepalidojis iedūrās video nomas jumtiņā virs durvīm.
Nu tad sākās plāna otrā daļa - BĒGŠANA !
Tas kurš stāvēja no mugurpuses naski paķēra latu un metās cik nu spara prom. Pa tam lāgam mūsu krievu valodas eksperts panikā krieviski nobļāva kaut ko līdzīgu "JA SHAS BUDU" un aizskrēja pakaļ pirmajam. Nu arī ilgi nedomājot es ņēmu vagu. Satikāmies norunātajā vietā - Zolitūdes tirdziņš. Domājām ko pirkt minūtes desmit, jo uz video nomu atgriezties nevarēja (ATĀ MORTAL KOMBAT). Beigās nonācām pie slēdziena, ka pēc šitāda varena skrējiena vajag ieēst un padzerties. Iegājām tirgus veikaliņā, pasniedzām nu jau MŪSU LATU apmaiņā saņemot 3x 0.33l apelsīnu fantas pudeles un 3x bulačkas. Ieturējušies devāmies pa mājām, jo apzinājāmies, ka krieviņam šāda rīcība nebūs gluži pa prātam.
Tālākā rīcība notiek pēc skrējiena uz mājām.
Sēdēju istabā un domāju ko lai turpmākajā dienas daļā dara. Brīdi padomādams tomēr saņēmu drosmi un devos ārā, bet viltīgi izdomājis, ka jāslapstās gar mājas aizmuguri. Nu i kā jau ierasts izlecu pa lodžijas logu mājas aizmugurē (dzīvoju 1. stāvā). Palūrēju ap mājas stūri un ieraudzīju vienu no saviem brāļiem THUGiem, kurš kopā ar vecākiem devās tirgus virzienā. Ilgi nedomādams devos klāt, jo garlaicība darija savu. Viņa vecāki mani laipni uzaicināja doties līdzi uz tirgu (tajā dienā tur bija gadatirgus). Bet te pēkšņi no labās malas iznira tusnis uz gadiem 16 kopā ar mūsu fantas sponsoru. Sīkais pidriķis nobļāvās "ETO ON", un šiem diviem pievienojās vēl 2 purni tušņa vecumā. Te nu viņi pieskrēja klāt, mana čoma bandīta vecākiem 2 vārdos apstāstija situāciju. TE NU SĀKAS TĀ APKAUNOJOŠĀ VIETA - Viņa sencis pagrieza pret mani galvu un uzprasīja "Vai tā ir kā viņš saka". Nu nebija īstais brīdis, lai censtos izkulties ar meliem. Pamājis ar galvu es ņēmu kājas pār pleciem, bet mans kolēģis lielceļa laupītājs devās ar senčiem tālāk. Nepārskrējis pāri zālājam saņēmu kulaku vēderā tā, ka elpa aizcirtās. Turpat uz vietas saļimu. Tālāk mani aiz chupra aizvilka līdz mājām (pa ceļam es vēl tusni ar rokām, kājām un visu iespējamo centos apstrādāt) un iemeta purnā mammai šo brīnišķo faktu. Vēl piedevām visam tam, mammai mājās nebija LATA, un viņai nācās skriet uz tuvējo veikalu izmainīt.
Tātad stāsta morāle:
1) Ja prātā ir laupīšana - strādā viens, jo koļegas labprātāk noklusējot aizmīzīs uz gadatirgu.
2) Krāmē pa purnu upurim, lai šis vēlāk nepasauktu lielo brāli.
3) Vecākajam brālim jākrāmē ar ķieģeli, metāla trubu vai jebkuru citu smagu priekšmetu.
P.S Raiņa cienīgs darbs
P.S.S Pie kļūdām nepiepisties, jo tādu ir daudz.
