Laiciņš šodien ārā foršs un tikpat forši es arī iepirku pārtiku un nesen iešļūcu mājās. Darbība norisinās Riga Plaza bodē Prisma, tur ir jauka kulinārijas nodaļa, kur uz vietas cep bulkas and shit. Mans favorīts no piedāvātā klāsta gan ir siera bagete, kuras savulaik mizoju pamatskolas laikos. Izskatās viņas aptuveni šitā:
Lēnā garā pierāpoju pie maizes stenda un tur mani sagaidīja anormāli briesmīgs skats. Bagetes bija praktiski izķertas un palikušās bija sakaltušas un aukstas. Jā, starpcitu, rakstīts uz etiķetes - izlietot dienas laikā. Ar niecīgu cerību vēl kašāju netīkāmās bagetes, meklēdams kādu, kura vēl būtu svaigāka par pārējām un TAD! TAD nez no kurienes pār stendu pārslīdēja gūzma ar papīra turzām! Svaigu bagešu smarža iecirtās nāsīs, kā pavasara vēja nesti ceriņu ziedi, zeltains siltums pārņēma manas trīcošās rokas! Es paskatījos augšup un sapratu... es sapratu. Es sirds dziļumos izjutu prieka gaviles, es gribēju lekt un skriet un dziedāt, savilkt seju smaidā:
STULBS ESI, BE?!
Es pēkšņi savaldīju savus emociju uzplūdus un, sniedzoties pēc divām tikko atnestajām siera bagetēm, uzmetu pokerseju:
Tādā pašā pozā, neko neteicis, ieriktēju bagetes grozā un devos tālāk uz saldējumu nodaļu. Druvai akcija tomēr.
