Leaderboard

Neskatoties uz to, ka pašnāvība ir vislielākā iespējamā gļēvulības izpausme kāda iespējama.

bļe janci , nesmejies nevarēju labāku atmasku izdomāt

Kādam strīpa, kādam celiņš, kādam taciņa... Viņam piena ceļš. Problem?

Taisnība kRi, bet es jau nevienam nebūtu devis tos 165killogramus tas tik tā man un pāris bračkām pus nedēļas sprādzienam:)

es kkur teicu ka runaju tiesi par to linku?

Bez palagiem un garām runām - varbūt tomēr vajag vienotību nickam forumā un mājaslapā?

Kādā sūdaini lietainā vasaras vakarā es ieeju internetā un manā apziņā kaut kur no pašiem zemapziņas dzīļu labirintiem parādās doma - "Raksti www.gign.lv un spied ENTER!". Kaut kur istabas stūrī atskan arī gaudojoša, ļoti spocīga balss:"Spieeeed eeenteeeer wuuuuuuh!" Baiļu pārņemts, es mēģinu sevi nomierināt un piespiest domāt racionāli:"Domā, cūka! Domā! Kur tu esi šo burtu savienojumu dzirdējis? Kāpēc tev tas dejo pašā mēles galā? Kas ir implantējis šo dīvaino informāciju tavās smadzenēs ar nolūku tevi iedzīt kapā?!" Es atkal sāku zaudēt kontroli pār savu saprātu, bet tad pēkšņi, līdz ar svaiga gaisa dvesmu manā pagrabstāva istabā, arī mana apziņa sāk apskaidroties. "Uzgaidi mirkli... Jā, tagad viss sāk iegūt aprises. Ko es darīju vakar? Dzēru tēju ar betmenu. Nē, pēc tam? Izglābu 3 zīdaiņu no degošām mājām. Nolāpīts, koncentrējies! Jā, jā, es skatījos to jauno GIGN Top10 video jūtubē, kur visādi kruti čaļi taisa PEW PEW PEW." Mani pārņem tāds kā neliels uzvaras prieks. Bailes ir sakautas, tikai tagad es uzdrošinos paskatīties uz stūri, no kura vēl mirkli atpakaļ skanēja spocīgā balss. Tur ir tikai MAXIMAS maisiņš. Dīvaini. Pie šīs domas es vairs ilgi nekavējos, pārāk liels ir satraukums, pirms gaidāmās lapas ielādes. Es nospiežu ENTER. Ak, dievs! Nekas mani nevarēja sagatavot kam tādam! Tas...tas ir tik...tik skaisti! Kamēr es cenšos attēlot Homēra Simpsona virtuļu seju, no manas mutes uz grīdu notek gara sliena. Te ir viss! Regulāri ziņu kopsavilkumi par svarīgāko, kas ir noticis pēdējā nedēļā spēļu un tehnoloģiju pasaulē. Tiem starpā mijās paziņojumi par dažādiem komjunitija pasākumiem. Ak, un tie blogi, tie (topā iebalsotie un rūpīgi atlasītie) daiļie blogi (kuri nonāk main lapā)! Ārkārtīgi patīkams ir arī lapas atturīgais, minimālisma stilā ieturētais dizains. Nekādu linku uz flash spēlēm, nekādu mēnešiem vecu balsojumu, nekādu nemaz nezinu, kas ir šis. Tikai pēc kāda laika es pamanu, ka arī es varu piedalīties šī komjunitija dzīvē un iztēloties, ka man ir draugi. Arī es varu blogot, un arī es varu rakstīt forumā. Viss, kas man ir jāizdara, ir jāpiereģistrējas. „Ko tu saki, spocīgā balss? Man nav jāpišās ar kaut kādu ielūgumu bomžošanu un es, ielogojoties main lapā, ielogojos arī forumā? Tas nu gan ir ērti!” Es jūtu kā man pār muguru notek auksti sviedri. Atkal tā balss! Rokoties šīs lapas dzīlēs, es esmu pazaudējis savu saikni ar realitāti. Pirmo reizi pa 18 stundām es novēršos no ekrāna. Mans pagrabs ir mainījies. Ēkas virs tā vairs nav, visas sienas ir klātas ar biezu sūnu slāni un šķiet, ka te kādu laiku ir mitinājusies lāču ģimenīte. Tikai es un mans datorgalds liekas nav mainījies it nemaz. Balss avots, ja tāds arī kādreiz ir bijis, ir izzudis un nav nekur redzams. Tas manī rada kaut kādu dīvainu miera sajūtu. Visa pasaule man apkārt ir sagruvusi, bet es? Es stāvu sava pagraba vidū ar tādu sejas izteiksmi, it kā tas būtu pavisam ikdienišķi un normāli. Es veicu ātru apkārtnes izlūkošanu, kur vien es eju, priekšā paveras viena un tā pati ainava – šķietami bezgalīgi mežāji. Es pat atrodu kādu augstāku egli, aši tajā uzrāpjos, bet te es gūstu tikai apstiprinājumu savām bailēm – šim mežam tik tiešām nav gala. Interesanti ir arī tas, ka visai šai ainavai šķiet nav vispār nekāda reljefa. Bezgalīgs līdzenums, blīvi nosēts ar eglēm. Es nolemju atgriesties uz savu pagrabu. Paiet labs laiciņš līdz es to atrodu. Tumšāks nav palicis. Joprojām ir saglabājusies tā pati vieglā puskrēsla, kāda bija mirklī, kad es tikko atjēdzos no rakšanās gign.lv. Nedaudz apmulstu, kad redzu, ka ekrāns joprojām spilgti deg, par spīti tam, ka kontaktdakša vienkārši mētājās uz zemes nekur nepieslēgta. Attēlā stāv pēdējais, kam es uzklikšķināju – GIGN forums. Mana intuīcija saka, ka viss, kas ar mani ir noticis pēdējās diennakts laikā, kaut kā ir saistīts ar gign, tāpēc es ar cerībām atrast atbildes nododos foruma pētīšanai. Nekādu dižo atšķirību no citiem forumiem es te neredzu. Visas sadaļas ir standarta, arī foruma pārvalde ir gluži tāda pati kā jebkurā normālā forumā. Ir vairāki aktīvi moderatori, kas katrs ir atbildīgs par savām sadaļām. Bani netiek dalīti pa labi, pa kreisi personīgu antipātiju dēļ. Lietotāji pirmāmkārtām tiek vārnoti un suspendoti uz minimālu laiku, tikai sakrājot maģiskos 100% pastāv iespēja tikt suspendotam uz gadu. Dubultakaunti tiek sodīti uzreiz, nevis ar tiem vēl auklējas. Lamāšanās netiek tolerēta. Protams, uz vecajiem lietotājiem skatās ar nedaudz piemiegtām acīm, bet tas ir saprotams un pat atbalstāms. Jo vairāk es rokos šajā forumā, jo labāk es saprotu, ka tas ir tikai forums, te nekā īpaša nav, vismaz nekā tāda, kas spētu izskaidrot to, kas ar mani notiek. Es nolemju doties atbilžu meklējumos kādā no gign spēļu serveriem. Team Fortress 2 serveris. Hahaha, es pat uz mirkli aizmirstu, kas mani te ir novedis. Tik jautri ir iznīcināt nūbus! PEW PEW PEW! Tik labi adminēts serveris, pilnīgi bauda spēlēt. Neviena <18 gadu veca admina, kas neprasot maina kartes, vai vienkārši bano spēlētājus, kuriem pats sāk dirst virsū. Mutes brūķētāji tiek kikoti ilgi nedomājot. Patīkami ir arī tas, ka bez superpub servera, kurā ir gan kriti, gan visi bezgalīgi daudzie ieroči. Ir arī 24 spēlētāju VanillaTF2 serveris bez kritiem, kurā ir safiksoti weaponsspread un pārsvarā tiek laistas cp5 kartes. Bet es nedrīkstu aizmirsties. Ir mērķis, kas mani te ir novedis. Spēlētāji šķiet mani neuztver nopietni un sauc par trolli, kad es šiem stāstu par situāciju, kurā esmu nokļuvis. Es sāku kļūt izmisis un manī parādās dusmas, es sāku lamāties uz vienu no tiem 16gadniekiem, kas mani par trolli sauc. Iespējams, es nedaudz pārspīlēju ar savu agresiju, bet drīz vien šis spēlētājs sāka atbildēt man ar to pašu. Acīmredzot, es biju viņu ļoti aizskāris, jo šis man sāka draudēt ar kādiem mītiskiem gign main adminiem – wormu un....”DISCONNECT: KICKED BY CONSOLE (Reason: Nomierinies)”. KAS?! Dusmās apgāžu savu galdu, dators sašķīst drumslās, bet es savā izmisumā palieku pavisam viens. Viens šajā mūžīgajā puskrēslā bezgalīgi dziļā mežā. Rokas pieskāriens manam plecam. Mans saprāts ir pilnīgi apjucis – padoties bailēm no svešā vai sveikt ar apskāvienu jebko, kas mani tur sagaida un sola atpestīt no visa šī nejēdzīgā, sirreālā murga, kurā esmu nonācis. Mans ķermenis tajā pat laikā stāv pilnīgi sastindzis. „Nebaidies. Apgriezies.” Šo balsi jau biju dzirdējis. Es apgriezos it kā pats pret savu gribu. Pretī man veras kāds izkāmējis, bārdains tēls. „Ļauj man stādīties priekšā. Es esmu Macho, GIGN main admins un garīgais tēvs.”

Aww, mans morāli taranētais draugs apvainojās. Domāju gan, ieraugot, ka daļa foruma sakarīgo lietotāju piekrīt, ka raksti sūdu.

v pizdu strādāt pa 10ls dienā.

Pahodu tu vienkārši neko nejēdz patstāvīgi izdarīt. Nav jābūt nekādām pazīšanām, lai aizvilktos uz tuvāko Valsts Nodarbinātības aģentūras klientu centru un tur arī uzzinātu par darba iespējām. Tur vienmēr ir bijuši piedāvājumi. Pats gāju vēl lielajā krīzes laikā, kad nevienam dot darbu negribēja, bet arī tad atradās varianti. Tie, kas saka, ka nevar atrast darbu, ir vienkārši blatanti dirsēji, kas nemaz nav mēģinājuši.