Psihologija Interesanti

[SuperRembo]

Mēs savas emocijas slēpjam zemapziņas dziļumos, no kurienes tās ir gatavas parādīties stresa un nepieciešamības momentos. Tās pazūd tiklīdz kā kļūstam pietiekami nosvērti un mūsu Es ir spējīgs pārvaldīt situāciju. Emocijas ir ātras un pārejošas. Tās parādās pēkšņi, sasniedz pilnu spēku dažos mirkļos un atkal ātri pazūd.

Līdzās iepriekš minētajām emocijām dvēsele pastāvīgi ir piesātināta ar mazākām izjūtām. Mēs varam arī pārdzīvot nemiera vai bažu stāvokli vairākas dienas, un dažreiz varam būt īgni vai sliktā omā. Šīs sīkās emocijas vai jūtas ir dvēseles noskaņojumi. Tās var ilgt ievērojamu laiku un var iekrāsot mūsu ikdienas izturēšanos.

Noskaņas var parādīties pēkšņi un ilgt daudzas stundas vai pat dienas. Ārēji iespaidi var pēkšņi mainīt mūsu noskaņojumu. Skaista ainava, piemēram, laba mūzika, dziesma vai draudzīgs vārds var palīdzēt pārvarēt depresīvu noskaņojumu. No otras puses, laimes sajūta var pārvērsties pēkšņā melanholijā, dzirdot skumju melodiju vai ziņu par traģisku notikumu mūsu tuvumā.

Noskaņojumi ir garastāvokļi, kas nāk un iet ar mazāku ātrumu nekā emocijas. Noskaņojumi ir mazāk spēcīgi, tie ir noteiktas nokrāsas, kuras ietekmē dvēseli un kuru raksturs piedod noteiktu garšu visam, ko mēs darām un ko pārciešam, bet pilnībā nepārmāc mūs, kā tas notiek ar emocijām.

Noskaņojums nav emocija, bet gatavības stāvoklis, „ierīce” pret emocionālu reakciju atsevišķiem veidiem. Saprast atšķirību starp noskaņojumu un emocijām ir ļoti svarīgi, jo citādi mēs nevarētu sniegt novērtējumu par noskaņojumu kā gara stāvokli. Emocionāls noskaņojums piedod dvēselei ļoti īpašu un personisku nokrāsu.

No fizioloģiskā viedokļa raugoties, labā garastāvokļa mājvieta ir smadzenēs, kur tas dzīvo tieši pieres daļā. Dažreiz gan tas pazūd un nav manāms dienām, pat nedēļām ilgi. Tomēr arī to var atrisināt.

Labs garastāvoklis ir kā šampanieša dzirkstīšana sirdī – tik viegla un plūstoša sajūta. Tas ir kā gaistošs mūsu psihes apmeklētājs, un tomēr tas spēj, vismaz uz kādu brītiņu, uzlabot skatu uz dzīvi. Un tomēr tas slēpj sevī daudzus noslēpumus. Kas, piemēram, nosaka laba garastāvokļa rašanos? Kā mēs to izjūtam? Kāpēc tas parādās un kāpēc pazūd? Ja mēs varētu to atbildēt, tad droši vien biežāk skatītos uz pasauli caur rozā brillēm. Diemžēl zinātniekiem ir vairāk zināms par depresijas cēloņiem un novēršanu, nekā laimes un labsajūtas izjūtas fenomenu. Zinātniski ir vieglāk nosakāms, kas sarūgtina garastāvokli, nekā tas, kas to sabojā.

Kad darbā kaut kas noiet greizi, vairumam tas sabojā omu. Slikti laika apstākļi, ziņas par teroristu aktivitātēm, strīdi arī nepalīdz uzlabot garastāvokli. Speciālisti bieži sniedz padomus, kā rīkoties sēru, strīdu un dusmu gadījumā, bet kā uzlabot garastāvokli? Tas ir ļoti individuāli. "Esmu saskaņā ar sevi, īpaši par to nedomājot. Esmu jautrs un vienlaicīgi rīkoties gatavs, es jūtu, ka ar mani un manu apkārtējo pasauli viss ir kārtībā," tā labu garastāvokli definē sociālpsiholoģijas profesore Andrea Abele-Brēma no Erlangenes (Vācija). Savukārt profesoram Aleksandram Tomasam, darba un organizāciju psihologam no Rēgensburgas universitātes (Vācija), labsajūta ir saistīta ar "nepiespiestības izjūtu, ar elastīgu pieeju faktam, ka esam gatavi notikumiem, kurus nevaram ietekmēt."

Respektīvi, labu garastāvokli profesors saista galvenokārt ar situācijas novērtēšanas spēju. Mīļākās bulciņas izpirktas? To var vērtēt gan negatīvi, gan pozitīvi, vai vismaz neitrāli: šodien pārdošanā ir jauna veida piecgraudu maizītes, kuras ir ļoti veselīgas un derētu nogaršot.

Cilvēki, kam biežāk piemīt labs garastāvoklis, atšķiras no tiem, kuri biežāk ir īgnā noskaņojumā, ar kādu būtisku psihes komponentu. Optimisti atšķiras ar skatu uz dzīvi un apziņu, ka paši spēj ietekmēt notiekošo. Tas, kurš mokās ar izjūtu, ka viņš pastāvīgi ir apstākļu upuris, riskē ātri zaudēt labo noskaņojumu. Pesimisms esot "bezpalīdzīgo metafizika," kā uzskata Berlīnes mediju speciālists Norberts Bolcs. Viņš norāda, ka vairums cilvēku pārāk daudz dzīvo saskaņā ar noteikumiem, cenšoties atbilst pastāvošajām normām un priekšstatiem. "Ja tas nepiepildās, labais garastāvoklis pačib kā nebijis," saka zinātnieks.

Tāpēc viņš mudina cilvēkus būt atvērtākiem, brīvākiem. Savā zinātniskajā darbībā vācu profesors Tomass galvenokārt pētīja to, kāpēc ārzemēs vāciešus tik bieži mēdz uzskatīt par īgņām un kāpēc Dienvidamerikas un Dienvideiropas zemēs cilvēkiem prāts daudz vairāk nesas uz jokiem. Viņa secinājumi: "Tur daudz biežāk cilvēki smejas uz ielas, un cilvēciskā saskarsme spēlē daudz lielāku lomu nekā pie mums." Viņa dzimtenē, kā uzskata Tomass, cilvēki nemēdz publiski tik daudz smieties. Iespējams, ka tieši tur arī ir "tas suns aprakts."

Labu garastāvokli, bez šaubām, var izjust arī vienatnē, tomēr visjaukāk ir priecāties kopā ar citiem. Rēgensburgas zinātniekam kā apliecinājums tam likās, piemēram, futbola čempionāts. Aiz tā slēpjas "sociālās infekcijas" psiholoģiskais fenomens: draugu pulkā skatoties komēdiju, smejas ne tikai viens skatītājs – smiekli pielīp arī citiem. Profesors Tomass ir novērojis, ka ļoti daudz prieka rodas arī sporta komandās un vingrošanas grupās. Kopējā fiziskā slodze uzreiz paaugstina vispārējo noskaņojumu. Atsevišķu cilvēku ķermeņa valoda un mīmika pielīp arī pārējiem grupas dalībniekiem. "Pavērojiet kādreiz profesionālu sportistu, kurš tikko guvis uzvaru – viņš nesmejas viens. Arī apkārtējie jūsmo kopā ar viņu!"

Labs garastāvoklis ne tikai ir lipīgs, bet tas arī stiprina ķermeni. To apliecina Cīrihes universitātes profesora Vilibalda Ruha pētījumi. Eksperimenta dalībniekiem bija jāskatās 15 minūšu garas komēdiju epizodes. Videokamerai fiksējot dalībnieku reakciju, viņiem bija jāiemērc plaukstas ledusaukstā ūdenī. Rezultāti bija pārsteidzoši, norāda profesors Ruhs: "Cilvēki, kuri no sirds smējās, sāpes sajuta daudz mazākā mērā."

Smiekli pievelk labu garastāvokli, tāpēc eksperti iesaka drūmas domas tūlīt padzīt ar sirsnīgu izsmiešanos. Tomēr noteikums ir tāds, ka smiekliem jābūt patiesiem, arī acīm ir jāsmejas līdzi. Ar samocītu smaidiņu diemžēl nepietiks. Vislabāk, ja patrenēsieties jau tagad.

Ieteikumi labam garastāvoklim. Pat ļoti labvēlīgos apstākļos daži cilvēki prot priecāties labāk nekā citi. Vai tas nozīmē, ka garastāvoklis ir saistīts ar raksturu? Jā un nē. Jautrprātīgajiem cilvēkiem, kā spriež zinātnieki, jau no dabas piemīt spēja pielietot veselu stratēģiju repertuāru, lai skatītos uz dzīvi košās krāsās. Iespējams, ka viņiem vienmēr pa rokai ir daži, pa daļai neapzināti, triki, ar kuriem uzlabot garastāvokli grūtos brīžos. No otras puses, arī hroniski nopietnie vai sliktā garastāvoklī esošie cilvēki var iemācīties dažus paņēmienus, lai sliktu noskaņojumu vērstu uz labo pusi.

[RiSKS]

So....

[~ jeyna ~]

tl, dr ?

[Semorka]

Jā redz līdz kam noved datoratkarība

Edited March 21, 2012 by Semorka

[Kavacky]

tl, dr ?

tl, dr!

[Epix]

par cik to rakstija SR, tad tur noteikti ir kaut kads murgs, par ko tur isumaa ir?

[Nightmares^^]

Ņemot vērā, ka tur pilns ar kkādiem citātiem no profesoriem, tad hvz vai vispār pats kko ir rakstījis.

Un vispār nekas īpašs tur nav.