Jump to content
GIGN Forum

Pēdējie Skaidrie Vārdi Šogad.


puisiitis
 Share

Recommended Posts

Tātad. Vīri, es no jums šogad atvados. Šis gads bija interesants, lai gan protams tikai 23 dienas pavadīju ar jums saliekot visus mazos laiciņos kopā. Gribēju jums novēlēt sasodīti veiksmīgu nākošo gadu un, protams, nākošās 24 stundas. Galvenais mēģināsim nedzert, nepīpēt.. un protams.. Nodarboties ar drošu sexu. Kā arī mācīsimies un darīsim labu.

Tā kā šis viss ir pateikts, vecāki ir aizgājuši pie galda.. Velkam laukā visu kas noslēpts zem galda, kabatās un aiz krūšturiem. Un ja neiebilstat, es pacelšu pirmo tostu.

Tātad. PAcelsim glāzes par to, lai drakons atnes kko unikālu pēdējā 2012. gadā.. PRiekā.

:beer:

Tgd gan es atvados. Uz tikšanos Nākošajā gadā.

Ar cieņu.

Neatkārtojamais, pats, pats neatvairāmākais, un visu vis vis mīlētākais

Spaikijs. :love:

Edited by puisiitis
Link to comment
Share on other sites

A tu zini, kāda ir tā "visumeklētā" jēga? :)

Manuprāt, katram savs.

..To nu es tev droši pateikšu.

Tas ir darbs. !! Vārds un jēga ir nesaraujami saistīti jēdzieni ne tikai teoloģijā, bet arī psihoterapijā, un cilvēks vispirms tiek uzlūkots kā garīga un par savu dzīvi pilnībā atbildīga būtne, kas meklē, kā realizēt sevi šai pasaulē.

Daudziem var likties, ka dzīves jēgas meklējumi ir jauniešu prioritāte, tomēr tā nav, jo realizēt dzīves jēgu ir dabiska vēlme un pilnvērtīgai dzīvei nepieciešama motivācija jebkurā vecumā. Tieši tā cilvēku padara par cilvēku un ir sasniedzama ikvienam neatkarīgi no viņa rakstura, reliģiskās piederības vai citām atšķirībām. Savos meklējumos cilvēks nav tiesīgs uzdot dzīvei jautājumu par tās jēgu, šo jautājumu dzīve, bieži vien uzdot cilvēkam. Jēga ir tikpat unikāla kā pats cilvēks, un tā pastāv vienmēr. Tā arvien ir jāmeklē un jāatklāj no jauna, par to jācīnās, un lielās atbildības dēļ šī cīņa ir ļoti smaga. Nepastāv kaut kāda vispārīga dzīves jēga, ir tikai katra konkrēta cilvēka dzīves jēga katrā noteiktā dzīves brīdī. Ikdienā jautājumus par savas dzīves jēgu cilvēki uzdod ļoti reti. Parasti tie rodas krīzes brīžos, kad līdzšinējā dzīve radikāli mainās. Parasti tieši tad cilvēkam iznāk sev atbildēt uz visiem grūtajiem un nepatīkamajiem jautājumiem, no kuriem ikdienā viņš veiksmīgi centies paslēpties.

Katrs no mums savā dzīvē cieš un savu brīvību realizē savā īpatnā veidā. Manuprāt, būtu vērtīgi uzlūkot savu dzīvi kā koncentrācijas nometni, kurā esam «ieslodzīti» līdz ar izvēli piedzimt. Tas dotu iespēju būt pret sevi nesaudzīgākiem, nekoķetēt ar Dievu par sev atvēlēto dzīves laiku, koncentrēties nevis uz pagājušā laika grūtībām vai prieku (tā ir bēgšana no realitātes!), bet gan uz tagad dzīvojamo mirkli, kuru pēc savas izvēles varam padarīt jēgpilnu vai vienkārši zaudēt. Frankls uzsver, ka cilvēkam ir nepieciešams ticēt tam, ka jēga pastāv, citādi viņš nespēj veikt neko.

Dzīvot nenozīmē kaut ko prasīt no dzīves. Tas nozīmē dzīvei arī dot. Tāpēc, lai realizētu dzīves jēgu, nepietiek, ka vēlies būt radošs, vēlies dot un saņemt no citiem , mīlēt un ar savu attieksmi pret nenovēršamo apliecināt savu dvēseles spēku (šī iespēja paliek pat tad, ja viss cits ir atņemts!), to visu jāprot arī realizēt. Viktors Frankls uzsver, ka cilvēkam ir jāuzņemas atbildība, jo viņš ir brīvs izvēlēties. Nav tādu apstākļu, kuros cilvēkam nav izvēles. Arī ļoti lielos ierobežojumos un grūtībās, arī ciešanās cilvēks var rast apzinātu pozīciju un piešķirt visam notiekošajam jēgu. Frankls uzsver arī to, ka cilvēka dzīve saglabā jēgu līdz pat pēdējam elpas vilcienam. Lasot viņa uzskatus, rodas pārliecība, ka Frankls uzlūko cilvēku kā fenomenu un vērtību jebkuros apstākļos un ir nelokāmi pārliecināts, ka ikviens var kaut ko dot otram, bagātināties pats un palīdzēt arī citiem rast jēgu dzīvei.

  • Downvote 1
Link to comment
Share on other sites

Guest
This topic is now closed to further replies.
 Share

×
×
  • Create New...