Nevermind Posted December 24, 2011 Report Share Posted December 24, 2011 Šogad pirmo reizi saņēmos mācībās, kā nekā pēdējā klase. Vecāki starā, pašam kauns par sevi, jūtos kā no-life nūģis, vidējā atzīme 8.1 neviena ballīte, brīvais laiks = dators. Brīvais laiks ir ar vien mazāk, bet to es pavadu gignā (50 000 punkti) acis kantainas, galvā formulas.. Palika 18 gadi, bez skaļas ballītes, tagad raujos nolikt tiesības, un nav skaidrs par ko es mācīšos. Vasarā strādāju (pirmo reizi ar nodokļiem). Ir daži jauni draugi, bet joprojām labākie draugi ir dators un užavnieks... Labie darbi? Brīvprātīgi sarīkoju z-svētku balli, regulāri metu kapeikas, tajas kastītēs lielveikalos, nezinot kam tas ir, bet pēc tam ir gandarījuma sajūta.. 6 Link to comment Share on other sites More sharing options...
traktorists^ Posted December 25, 2011 Report Share Posted December 25, 2011 Gads pagājis interesanti - Darbs, mācības, darbs, mācības, ik pa brīdim treniņi līdzīgi daudziem šejieniešiem esmu sācis strādāt, dzīvot patstāvīgi (tiesa gan, ne patīkamākais darbs, bet ar to var vēl sadzīvot), tuvojos profesijas iegūšanai. Pati nogale diezgan lielā dilemmā, jo jāatrod prakses vieta, bet negribu to darīt ķeksīša pēc, patiešām gribas iegūt pieredzi, lai redzēt, vai esmu maz derīgs tam, ko mācījos pēdējos 3.5 gadus Kā arī pēdēju mēnešu darbību rezultātā krietni nācās padomāt vai sekot sirdij, vai prātam. Kopumā - gads, kas radījis daudzumdaudz neskaidrības, jautājumu (sev) 4 Link to comment Share on other sites More sharing options...
dyversant Posted December 30, 2011 Report Share Posted December 30, 2011 Gads kurš atnesa lielākās pārmaiņas dzīvē. Jau sākot ar to ka pagājušo gadu 28. decembrī iesēdos lidmašīnā, lai lidotu uz UK un sāktu kautko jaunu. Jauns gads, jauns darbs, jauna valsts,māja un viss pārējais līdz pašiem sīkumiem. MIljoniem atklājumu, interesantu piedzīvojumu, vilšanos, stresa, prieka. Man liekas dzīves gudrības ziņā aizbraukšana uz UK ir lielākais solis ever. Jo lai arī gados 14 jau dzīvoju puslīdz patstāvīgi tam vecumam, un gados 18 jau pats Rīgā strādāju un mācījos, salīdzināt ar Uk nekādīgi to nevar. Jo esot LV lai arī cīnījos kautkā pats, tāpat bija omes kartupeļi, papildus finanses no mamā un kautkāda drošības sajūta, ka ja visu salaidīs grīstē, vai kautvai māja nodegs - vienmēr būs kur atgriezties. Te tā nav. Visiem par tevi pofig, dari kā māki. Īstenībā uz to laiku,kad atbraucu, biju sevi nenormāli pozitiīvi iegruzījis uz to,ka jāiet, jādara un fiksi jāpiepelnās un jābrauc atpakaļ. Kad pagāja pirmais pusgads atbraucu atpūsties uz LV. Sapratu, ka tajās nozarēs,kuras mani interesē darīt pagaidām LV nav ko gadus divu noteikti. Daudz laika esmu pavadījis pētot sevi testos, visādās aptaujās, runājot, klausoties, lai beidzot saprastu ko es gribu dzīvē darīt. Principā man puslīdz sanāk viss ko es uzsāku, bet samērā ātri apnīk, jo neciešu rutīnu. To sapratu arī tad,kad izdomāju mācīties, bet pametu, jo nekādīgi nejutos laimīgs prakses laikā labojot kaudzi datoru vienatnē. Tagad vismaz no visa lielā profesiju kataloga varu daudz ko izsvītrot ārā Esmu sācis aizdomāties par family & related stuff. Nē pareizāk teikt būtu - sāku mainīties tā , lai dzīve sāktu iegrozīties stabilāk. Jo negribu bērnu uztaisīt pa pālim kādi polietei nu vietējā kluba un dzīvot pēc tam trijatā anglijā īrētā mājā , vienā istabā. Mazliet smiekla tam, protams, piedod fakts,ka šobrīd esmu kopā ar Lietuvieti Bet nu nacionalitāte ir tikai ponts. Valoda ir saziņas rīks. To esot anglijā esmu sapratis. Piepildīju savu mērķi un nesen iegādājos samērā superīgu portatīvo. Tagad tikai aifouns palicis. Nākamnedēl cerams,ka tikšu arī pie tā, līdz ar to varu secināt,ka esmu iemācījies krāt naudu. Grūta tēma, vismaz man. Topiks par labajiem darbiem bija mana ideja. Šogad kautkā nesanāk laiks pie datora atpūtai, Viss tik ar tām darbalietām. Toreiz prasīju par nesavtīgiem darbiem un labajiem gariņiem ņēmu nost warn. Ja runājam par maniem labajiem darbiem, tad es kā jau katru gadu ziedoju naudu labdarībai, esmu anglijā te noziedojis pietiekamu apjomu naudas, principā lai apmānītu sevi, jo es uzskatu ,ka tā īstā ziedošana ir savs laiks, nevis nauda. Agrākajos gados biju brībvprātīgais gan bērnu slimnīcā, gan ikgadēji savā pagastā bez maksas vienmēr apskaņoju, organizēju kopā ar mamầ pasākumus invalīdiem, pensionāriem, represētajiem utt. Novēlu Visiem GIGNiešiem Patiešām laimīgu jauno gadu. Daudz drosmīgu ideju un sieviešu. ā un kaķu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Please sign in to comment
You will be able to leave a comment after signing in
Sign In Now