Humoreska

[lil_nigga*]

Man vaig vienu humoresku un man mājas par nelaimi nav neviena grāmata kurā būtu kāda humoreska,ja jums ir bišķin laiks varbūt padalieties ar vienu

Edited February 15, 2010 by lil_nigga*

[Jurko]

Say whāāāāāt?!?!?!?!

Googlē vajadzētu būt pilnam ar tādām lietām. Varbūt kāds arī gribēs rakstīt savus garadarbus, bet ātrāka būs gūgle.

Ceru, ka šī noderēs:

INGA BĒRZIŅA

"Pirmo reizi zaudēt nevainību izlēmu jau trīspadsmit gados, pat biju atradusi piemērotu kandidatūru, kurš bija ar mieru šo darbu paveikt, bet vieglāk ir runāt, kā izdarīt!

Pirmā reize beidzās ar lielu izgāšanos, manam puisim laikam prezervatīvs bija izmēru par lielu iesmērēts,un tā gumija visu laiku muka nost no darba rīka, un jau pēc vairākiem neveiksmīgiem centieniem pabeigt darāmo, metām šai nodarbei mieru..Nu tā ari toreiz nevainību nezaudēju, bet cerība vēl nepagaisa!

Laikam ritot, satiku savu vienīgo un ideālo vīrieti kuram atklāti arī atzinos, ka joprojām neesmu vainīga, un šoreiz jau cerīgi sāku raudzīties nakotnē, jo puisis atzinās, ka visu varot labot jebkurā laikā, tādēļ nevilcinoties sāku organizēties pasākumam, un acīmredzot man smaidīja veiksme, jo vieta šī pasākuma noritei atradās diezgan ātri, un diezgan tīkama pat. Uz norunāto vietu mans puisis ieradās diezgan sasprindzis, tādēļ iesākumā nolēmām mazināt saspringumu, kliedējot to ar daudziem aliņiem un smēķiem. Jau jutu, ka laiks ķerties pie lietas, kad atklājās, ka pat daudzie aliņi nav mazinājuši stresu manam ideālajam vīrietim, jo pat pēc visiem maniem centieniem viņa mazais draudziņš palika slābani karājoties, neizdvešot ne mazākās dzīvības pazīmes.

Atkal nācās mest mieru arī šim mēģinājumam, un gausi, sirdij smeldzīgi sūrstot, devos uz māju pusi.

Pēc diviem gadiem nejaušs atgadījums mani aizveda uz tāliem laukiem, un kādā lauku kultūras namā gandrīz paģību, ieraugot kādu tik nepārprotami riktīgu un simpātisku vīrieti, un kā zibens no skaidrām debesīm atnāca atziņa -šis ir īstais! Viņam jau nu noteikti vajadzētu prast novest lietu līdz galam, un atsvabināt mani no kaites, kuru joprojām nēsāju lidzi kā smagu nastu, un kura, patiesību runājot, jau bija atbaidījusi daudzus puišus!

Šī lauku puiša jaunajā žigulī, kurā uz aizmugures sēdekļa ietilpa

visa puiša mantība (kas tik tur nebija! Pat eksotisku zemju limonādes

bundžiņas!), mēs divatā jau grasījāmies uzsākt TO atbildīgo procesu, jo sajutu partnera jau pārlieko uzbudināšanos, un nopratu, ka šo lietu jau vairs atlikt nu nekādi neizdosies. Žigli sāku iekārtoties starp neērtajiem sēdekļiem, un vērojot manu izģērbšanos, puisis smagi un ātri sācis elsot, tik paguva piežmiegt manu augumu sev cieši klāt, un smagi noelsties... Brīdi tā nekustīgi pagulējis,viņš izvilka cigareti,un jautri sāka stāstīt anekdotes! Es apjukusi vēros puisī, un nojautu, ka laikam

tas arī bija viss,un turpinajums nesekos, klusībā lādējos.

Vīlusies vīriešos un Pasaules taisnībā, jau nākamajā dienā aizbraucu uz vēl dziļākiem laukiem pie vectēva un vecmammas,kur arī cerēju satikt īstu vīrieti, kurš savu lietu dikti labi pratīs veikt, nevis jau ieraugot vien pliku sievišķi, apslapinās bikses!

Jau pēc pāris nedēļām manu uzmanību piesaistīja kāds vietējā zemnieka

dēls, kurš katru dienu braši savā dzelzs rumakā veda no fermas uz savu saimniecību skābbarību. Kā reiz man bija darīšanas šajā fermā, un cēli nostopējot viņa svaigi krāsoto zilo traktoru, devos ar viņu kopā uz fermu! Braucot

manas aizdomas par viņa vīrietību apstiprinājās, jo vairākkārt mani ceļgali tika

sajaukti ar traktora ātrumu pārslēgu, bet par šo misēkli nelikos pat zinis, vien noslēpumaini smaidiju. Nemaz nevajadzēja piepūlēties, lai liktu saprast šim vīrietim, kas būtu man padomā, un drīzi vien jau abi gulējām skābbarības

kaudzē, ļaujoties trakiem glāstiem un skūpstiem. Ir taču uz pasaules arī spēcīgi, bet galīgi neaptēsti vīrišķi, jo šim ienāca prātā pavaicāt, vai tas ir noslēpums, cik man ir bijuši vīrieši! Es taču meitene godīga,un nedaudz sakaunējusies atteicu, ka vēl neviens nav TUR ielauzies, un šausmās pamanīju viņa seju bailēs nobālam, tad paliekam zaļganpelēku! Jutu, ka no kaisles maz kas palicis pāri, un jau atkal sajutu to pazemojumu, kurš nu jau burtiski sāka spiest mani pie zemes. Tā nu mans

stiprais zemnieks aizmuka, atpakaļ neskatīdamies, bet es, nolādot dabu un visus

mazdūšīgos vīriešus, pēc pāris dienām devos pie ārsta, lai atsabinātos no šīs

kaites, ko ārsts, kurš man par lielu pārsteigumu, izrādījās vīrietis, labprāt arī izdarīja dabīgā ceļā, piedevām vēl sīki un pamatīgi aprakstīdams katras kustības un rīcības svarīgumu un nozīmīgumu šajā procesā! Tikai tad es sapratu, ka pavisam nepareizajās vietās esmu meklējusi tā saucamos ?profesionāļus?, jo tagad par profesionalitāti man bija pavisam cits viedoklis, un nu vairs nav svarīgi, ka mans profesionālis ir maza auguma briļļains dakterītis, galvenais, ka darbs ir paveikts līmenī!

Tagat man ir privāts ārsts,kurš katru vakaru pārbauda, vai tik nebūs atkal ieviesusies kāda nevainība, pret ko man nav ne mazāko iebildumu!

(03.04.2005)"