Bez zemtexta, vienkaarshi... Ja ir negaacijas var saraxtiit, bet nav javertee
Tu pats sevi nezheelo, nesaudzee.
Tu atdosi savu dziviibu glabjam citu,
Tu redzi to, kas tev sevii nepatiik,
Un labais tevi vairs nepriecee,
Tikai citaa atrodot sevi,
Tu saproti, cik ljoti tu sevi miili,
Un cik tu esi sev daargs.
Dziive kaada taa ir.
Es dziivoju 50 gadus un esmu redzeejis dziivi, kada taa ir,saapes, nodeviiga, cietsirdiiba, esmu dzirdeejis
visas dieva visvairaak algotaa radiijumabalsis. Esmu bijis zaldaats un vergs. Es esmu redzeejis,
savus biedrus kriitam kaujaas vai mirstot leenam un redzot dziivipeedejos mirklos taadu, kaada taa ir, bet vinja miri izmisumaa, bez slavas,
bez droshsirdiigiem pedeejiem vaardiem... tikai vinju acis, pilnas ar izmisumu, jautaajot, kaadeelj...Es nedomaaju, ka vinji jautaaja,
Kadelj vinji mirst, vai kaadelj vinji jebkad ir dziivojushi. Dziive pati skjiet aarpraatiiga. kursh zina traku dziivi, kas zina kaa ierobezhot
savus sapnjus tas ir aarpraats. Redzeet Veertibas , kaut tur ir tikai meesli. Par daudz izskjiedeets, lai redzeetu dziivi taadu, kaada vinja ir,
nevis tadu kadai tai vajadzeetu buut.