A comprehensive recollection of gign for anyone interested. Tā pārlasot, gan jāsaka - mans cs stāsts, kas iekļauj sevī gignu, izlaižot vairākas vietas, lai nebūtu pārāk daudz par mani.
Šis būs ļoti, ļoti gari, jo man darbā ir jāgaida kamēr man atsūtīs sūdu, bez kura es neko nevaru iesākt, līdz ar to gaidot, es rakstīšu visu ko spēju atcerēties.
Pre-gign laiks. Apstākļi un lietas, kas noveda pie gign izveides. Kā es vispār iepazinos ar cs.
Kad 2000 gada beigās biju nokļuvis pirmajā ģimnāzijā un lēnām sāku iepazīties ar jaunajiem klasesbiedriem, uzzināju, ka bariņš ar viņiem gāja spēlēt UT apmēram reizi nedēļā uz lokālo datorklubu 4F Brīvības ielā. Šādi iestādījumi bija man kaut kas jauns, jo pirms tam geimojis biju tikai TomassCentrā, kur bija tikai segas un viena kaut kāda panasonic konsole, tāpēc ar savu draugu anArchie pievienojos pārējiem. Es UT biju spēlējis ļoti epizodiski pirms tam, tāpēc biju pilnīgs nūbs un sākumā stabili atrados kopvērtējuma beigās ar vismazāk fragiem. Kaut kad ap šo brīdi arī bija pirmā reize, kad virtuāli satiku wormu, jo viņš arī kaut kad bija atnācis spēlēt. Viņš parasti kaut kur kempoja (iedomājieties, tas bija vēl pirms cs), bet mācēja arī spēlēt, jo savā mīļākajā kartē Morbias mēdza būt pirmais. Diezgan fiksi iemācījos kustēties un šaudīties un drīz ar anArchie pasmējām par Vilx (man šķiet, ka tas pats, kas boot.lv forumā ir mods), kurš sūdzējās, ka Morbiasā visi vienmēr nāk ar pielādētu rocket launcheri un bliež uzreiz 4-6 raķetes. Tā kā karte bija mikroskopiska, ja tu nestaigāji visu laiku turot peles pogu (kas lādē papildus raķetes izšaušanai), tad you were doing it wrong. Atceros, ka sāku vinnēt spēles, retu reizi ar mums arī uzspēlēja kāds no klana |Moridin| pārstāvjiem - krutākais no viņiem ilgu laiku bija top2 UT spēlētājs Latvijā un ierēcām par stulbajiem cs spēlētājiem, kas tā vietā, lai respawnotos un ietu visus ownot tālāk, sēž un gaida, kamēr raunds beigsies.
UT pulciņš turpināja eksistēt, bet worms šķiet, sāka spēlēt cs un pirmo reizi es ļāvos, ka viņš un viņa draugs pierunā mani aiziet iečekot cs. Vienīgais padoms, ko viņi man deva, jo paši jau bija sapratuši, lai es pirmajā raundā pērku 1-3 (deaglu, kas kopš hvzkuras versijas laikam ir 1-4, fuck me if i remember), kopumā tiku iepazīstināts ar visu pirkšanas procesu un pirmā spēle pagāja cs_assault kā CT skraidot pa CT bāzes teritoriju. Iespaids palika nekāds un otro reizi cs spēlēju tikai tad, kad viens mans klasesbiedrs teica, ka izmaksās man (viņam laikam dikti gribējās kompāniju). Un tā tas kaut kā aizgāja. Sākumā spēlēju visas oldschool cs kartes, kā siege, assault, milita, prodigy, dust un dzīvojos ar statiem 4-18, tāpēc ļoti priecājos par dienu, kad LANā spēlējot cs_italy biju kartes beigās pirmajā vietā ar apmēram 20-18. Iepazinos ar Jin (toreiz ODIN), mako un Tornado un šķiet, ka decembra beigās jau tiku pieņemts CB4 klanā. Neko daudz no tā visa tālāk neatceros, jo nekas interesants arī nenotika - es vienkārši spēlēju cs, šķiet, ka visu faking 2001 gada vasaru (vēl gan strādāju bišķi pa vidam). Bet pirms vasaras ar Jinu izdomājām, ka būsim tagad GIGN klans, jo cb4 pajuka. Kaut kādi pavērsieni notika 2001 gada septembrī, kad iznāca 1.3 versija, kura (neatceros kādu iemeslu pēc) sūkāja, tāpēc mēs, normāli cilvēki būdami, pielikām niku beigās 1.3 sux. Ap to pašu laiku sāka parādīties counter-strike pirmie čīti, kurus mums šķita neētiski pielietot, bet mēs šo ētikas barjeru ātri pārkāpām ar pamatojumu "visi čīto". Mēs bijām patiesi baltie bruņinieki, es pilnīgi atceros, kā mēs centāmies wh izslēgt, kad redzējām, ka pretinieks nāk pretī bez wh un centāmies spēlēt godīgi. Pārsvarā gan tas nesanāca īpaši labi, jo rezultāti mums bija 62:3, ņemiet gan vērā, ka aimbots parādījās nedaudz vēlāk un ar to mēs neatceros, ka būtu spēlējuši. Ļoti labi atceros vienu momentu cs_italy, kur es redzu ar wh, ka pretinieks mani jau redz un tur mērķi uz manis caur sienu, tāpēc mēs šaudāmies caur sienu - bet sienai vienā vietā lodes vairs cauri neiet, tāpēc es streifoju aiz tās un ik pa brīdim ielienu vietā, kur lien cauri un šauju caur to. Visiem mirušajiem komandas biedriem bez wh, tas noteikti izskatījās mega-dīvaini, čalis streifojot bliež pa sienu.
GIGN "beta" laiks
Tie bija arī, kā es viņus vēlētos nosaukt, "lielisko cw laiki". Tika spēlēti saspringti mači 3 vs 3 iekš cs_militia un tamlīdzīgi, es atceros, ka neskaitāmus 1 vs 1 esmu cs_milita spēlējis - tā parasti notika jauno klana biedru skillu pārbaude, man šķiet, ka mēs ar Jinu toreiz pieņēmām vairākus cilvēkus klanā, kurus vairāk neredzējām. Iepazinos ap to laiku ar Banshee, Cursoru un Garnelli, kuri bieži nāca spēlēt uz to pašu DP (Datorpasaule) Elizabetes ielā, kur es. Sākumā viņi spēlēja apmēram kā es, varbūt drusciņ labāk, bet nedaudz vēlāk Banshee man sniedza ieskatu, cik es labi patiešām māku šaut, paņemot mani priekšā aztecā 1 vs 1 bez variantiem (šķiet, es viņu nošāvu 2 reizes no tuva attāluma . Tas bija laiks, kad viņi sāka čupoties ar BlackJed un ņemt visu to cs lietu tā nopietnāk. Vēl, varbūt kāds atcerēsies, gribu tikai patiekt divas lietas - cs.apollo.lv un [AVI] SISI. Varbūt viens vai divi cilvēki tiešām atcerēsies.
Enivei, lēnām parādījās pirmais sakarīgais anti-cheats Punkbuster, serveris, kurā viņš tika izmantots - nox.gamenet.lv un sakarīgi admini - [NOX]toadhunter un vēl viens, kura niku nespēju atcerēties, jo viņš to bieži mainīja. Kaut kad tam visam pa vidu (man šķiet, ka 2002 gada sākumā) tika klanā pieņemti čupiņa jaunu biedru, tai skaitā Symbiote un worm, kurš jau uzreiz sāka muķīt gignam lapu, kas dienas gaismu ieraudzīja 2003 gada janvārī, ziniet, es kādu laiku par datumiem nerunāšu, jo neatceros precīzi. Kamēr worms taisīja weblapu, tikmēr es uzzināju, ka eksistē tāds 4TuS serveris, kur tiek spēlēt tikai labi spēlētāji. Sistēma bija tāda - aizej uz viņu forumu, piesakies - kāds no viņu adminiem ar tevi uzspēlēs, iečekos un tad dos par tevi slēdzienu*. Es uztaisīju topiku, bet mani, protams, ignorēja, tāpēc man šķiet, ka es uztaisīju vēl vienu topiku ar lieliem melniem burtiem boldā - KĀPĒC JŪS MANI IGNORĒJAT? Uzradās viens no "pārbaudītājiem" Zloba (kurš man sākot ar to laiku vienmēr ir paticis) un gājām aztecā iečekot manu skillu. Mans skills bija līmeni zemāks nekā jebkuram no 4TuS spēlētājiem, jo es vienkārši stāvēju un burstoju, kamēr viņi streifoja un burstoja, tāpēc satiekot zlobu aztecā es fiksi nomiru, kādas pāris reizes tik sanāca galvā ielikt. Domāju, ka smādēs mani, bet Zloba foruma topikā uzrakstīja, ka var jau paņemt pamēģināt. Jutos viņam bezgalīgi pateicīgs un turpmākajos pāris mēnešos savu skillu vismaz 5kāršoju.
4TuS serverī spēlēt bija nenormāli interesanti - jebkurš no pretiniekiem bija labāks par mani, tāpēc nošaut vienalga kuru no viņiem bija priekš manis sākumā dikti satraucoši, uztraucoši un pašā sākumā - neiespējami. No puba man nāca līdzi tāds indīgs ieradums - duckjumpot tiklīdz ieraudzīts (tuvumā) pretinieks un tad duck-ā šaut. Satiekot 4TuS spēlētājus, es parasti piezemēties nepaguvu pēc sava lieliskā leciena, bet to cik lodes precīzi lido lēkājot, domāju, ka labi ziniet. Diezgan fiksi izārstējos no šī sava ieraduma, kā arī mācījos ar awp spēlēt - ja pirms tam es liku mērķi, tur kur pretinieks būs un gaidīju, kad viņš tur uzies virsū, tad es ātri iemācījos šaut nost viņus ar vienkāršiem tā sauktajiem "revokiem" - tb rokas paraušana un šaušana vienalga lai ko pretinieks darītu. Bija tāds ncux vai psix, kas smuki ar awp spēlēja. Ar 4TuS serverī iegūtajiem skilliem dominēt jebkurā pubā nebija nekādu problēmu, man uz kompja joprojām stāv neskaitāmi skrīnšoti ar 6-7 fragiem raundā, kaut kad ap to laiku paņēmu 3 mēnešu pauzi, lai pamācītos 12 klases eksāmeniem. No vienas puses - cs patraucēja mācīties, no otras - es ar tām labākajām atzīmēm neko labāku tāpat nebūtu darījis pēc skolas.
GIGN mirc kanāls parādījās kaut kad 2001 gada rudenī, kad es mājās dabūju internetu Baltcom (7kb/sec downloads, 3.5kb/sec uploads, fuck yeah) un sulik (kas tolaik vēl bija cyka klanā) man iepazīstināja ar mircu un parādīja, kā izveidot kanālu. Un tad nu mēs divi #gign kanālā arī sēdējām, parādījās jauni cilvēki, kad klanā parādījās worms un Symba, bet īstais pieplūdums sākās vēlāk - kad parādījas web-lapa. Pašam serverim sākumā bija kaut kādi 8 laikam sloti un to worms bija uzkruķījis savā esošajā darba vietā. Serveris ar web-lapu arī tur stāvēja un gigns sākumā ilgi dzīvoja na haļavu. Vispār ar gignu 2003 gadā viskaut kas notika, izrādās, ka vienā brīdī pat kaut kāda drāma parādījās (http://www.gign.lv/news/37). Memberi tika pieņemti/noņemti šurpu-turpu, visa komunikācija noritēja diezgan raiti pateicoties mircam.
Šeit varētu ielikt nelielu mirca izgriezumu no vecākā .log faila, kas man ir. (aiziešu mājās un ielikšu otrajā postā šajā topikā).
Gign lapā 2003 gadā radās jaunas fīčas - reģistrācija (jā, bija laiki, kad bija par brīvu un vēl visādi šiti, tika rakstīti čupa jaunumu, jo viskautkas notika, gada vidū iznāca steams (ko visi tobrīd ienīda) un gada beigās parādījās pēdējā cs versija 1.6, kas bjia lielākais apdeits kopš 1.0 versijas - ar veseliem 2 jauniem ieročiem, vēlāk 2004ajā worms šo to hakoja http://www.gign.lv/news/64, es izrādās atsevišķos momentos esmu uzvedies kā normāls pimpis (teiksim http://www.gign.lv/news/74). Pat ņemot vērā, ka man toreiz piesējās 10 indivīdi dienā ar visādiem maksimāli retardēti noformulētiem lūgumiem un prasībām, tik un tā diez vai man vajadzēja atbildēt kā kaut kādam iedomīgam pidaram. Jācer, ka puisis netika traumēts uz dzīvi. Bet tāds es dažreiz biju tajā laika posmā - es pat palasīju pāris vēstules ko vienai meitenei ap to laiku rakstīju. Fuck, ja es toreizējo sevi satiktu, uzšautu pa ausi. Bet nav ļaunuma bez labuma - citādi tīņu problēmas nebūs radušās, kas sāka savu eksistenci 2004 gadā. Principā, ar šo arī GIGN beta laiks beidzās un sākās GIGN uzplaukuma laiks.
Lēnām sāka parādīties krutie cs geimeri serverī, atceros brīžus, kad 10 vs 10 spēlējot kādi 8 bija puspro džeki un tas jau bija riktīgi interesanti. GIGN kļuva aizvien populārāks, atceros mēs vienreiz ar wormu gājām pie netgames čalīšiem, kas gribēja izteikt kaut kādu piedāvājumu par kaut ko, es galīgi neatceros. Vobšem gigns kļuva par foršāko cs publisko serveri Latvijā. Labi, jāuzraksta par pasākumiem.
GIGN tusiņi.
Pati pirmā sanākšanās bija pie Prezidenta Pils 2003. gadā (). Tur kaut kas nofeiloja, jo lija lietus, mēs aizgājām uz Alus arsenālu, kas vairs neeksistēja, un ko mēs beigās darījām es vairs neatceros, kaut kur vecrīgā sēdējām. Visādas pasēdēšanas 5,6,7 cilvēku sastāvā bija pa vidu, bet pirmais pienācīgais pasākums, kas reizē šķiet bija arī foršākais gign pasākums ever, bija 2004 gadā () no 9-11 jūlijam. Atceros, ka, lai uz šo tusiņu tiktu Koshkers, man vajadzēja runāt ar viņa mammu un stāstīt, ka viss būs ok, jo viņam bija tikai 14 gadi. Kaut kā vēl atceros, ka domāju, ka koshkers jāpieskata un to es arī darīju, bet par to vēlāk. Atceros vēl kā autoostā iepazinos ar vienu no tusiņa dalībniekiem, kuram niks bija blody.
-Čau, es esmu macho
-Respekt
-Oo, respekts, kruts niks
Protams, visu pasākumu un vēl pēc tam pāris gadus es viņu saukāju par Respektu, jo man tas šķita reāli foršs niks. Nezinu, kas tā par mistisku vietu bija pie Kuldīgas, bet mēs pa brīvu dabūjām gulēt kaut kādās mājiņās. Nokļūšana no Kuldīgas uz turieni bija ultra-ekstrēma, jo daļa no mums (kādi 6-7 cilvēki) kaut kādā nesaprotamā veidā iespiedās PILNĀ mikriņā. Es vēl tagad atceros, kā mēs izkāpām ārā visi un tad redzējām, ka mikriņš ir pilns. Protams, izkāpām ārā nepareizā vietā bet }|{yk mūs ar savu vaboli aizveda uz pareizo vietu. Atceros, ka tur pirmo reizi redzēju dj erix, kas atbrauca piedzēries (nebija pie stūres), iedzēra vēl un tad fiksi tajā pašā vakarā notina - lielisks iespaids. Kruts bija arī spEEdy, kas bija no Jūrmalas (laikam) atbraucis ar riteni. Pirmais vakars izcēlās ar spēles "lecam virsū" spēlēšanu, kur ik pa laikam kādam tika uzlekts virsū - to es savā dzērumā biju izdomājis. Ja nemaldos tad koshkeram sanāca visskaistākais leciens virsū - viņš atspērās no gultas, leca, atsitās pret sienu, nobļāvās "Au!" un tad piezemējās uz virsū lecēju čupas. Un, kad viņš apdzēries nāca pie manis un dauzīja pannu pret galvu, es paņēmu pannu un iesviedu pļavas vidū, lai viņš kādu laiku viņu nevar dauzīt pret galvu, bet meklē tumsā pļavā pannu.
Pirms žuks ar saviem čomiem aizbrauca es iespēru viņu futbolbumbu krūmos, kas nākošajā rītā lieti noderēja, jo mums nebija ko darīt. Bet pirms viņa tika atrasta, tika spēlētas paslēpes. Visu mūžu atcerēšos, kā visi jau ir piestukājušies, vai atradušies, izņemot neikedu un viņu iet meklēt (vot, neatceros kas) tikai ar muguru pret viņu, lai redzētu vai neskrien no kaut kurienes ārā. Naked ir balts džemperis un viņš pļavā izceļas kā Maiks Taisons Kukluksklana ballītē, bet meklētājs viņu kaut kādā maģiskā veidā neredz, pat tad, kad pagriežas uz viņa pusi. Visi pārējie to vēro no malas un no rēkas nezin kur likties, jo vienā brīdī meklētājs gandrīz UZKĀPJ VIRSŪ sniegpārsliņai Neikedam, bet joprojām viņu neievēro un tikai, kad Naked pats skrien stukāties, viņš viņu beidzot ievēro. Atceros arī kā Diesel skrēja stukāties (pie slotas, kuru es iespraudu lauka vidū) un Symbiote viņam pielika padeni. Sekojošajam lidojumam devu 10 balles. Diesel piecēlās un prasīja "Kurš pidars pielika padeni?", kamēr vienīgā persona slotas tuvumā bija Simbītis.
Vienā brīdī kāds no paslēpju dalībniekiem skraidot atrada krūmos iesperto bumbu un tā nu sākām spēlēt futbolu, kas bija tīri interesanti un es vislaik bļāvu "Vīri, uz priekšu"! un ik pa laikam "laiks iet džumīt", kad mēs visi devāmies nopeldēties uz turpat blakus esošo ezeru. Respekts vienu brīdi paaicināja mūs malā un sāka savu runu ar "Padomāsim reāli...". Viņš īsti nepaguva turpināt, jo es skaļā balsī notaurējos "Tā, tirliņi! Pietiks vienreiz domāt nereāli, klausieties Respektā, ja, laiks beidzot padomāt reāli!".
Viss, apnika rakstīt. Arī šis viss ir tikai maza daļiņa no visa tā brīnuma, kas ir noticis. GIGNa dēļ mani vienu brīdi uzskatīja par kaut kādu māsteru, kam vienmēr ir jāpiekrīt, tas šķiet ir palīdzējis man kļūt iedomīgam, ko es nesen konstatēju. GIGNa dēļ ir sanācis arī score-ot ar pāris meitenēm, kuras es citkārt nepazītu Principā varētu teikt, ka es centrā istabu komunaļņikā noīrēju dēļ gigna. Iepazīti vairāki ļoti forši cilvēki, satikti ļooooti daudz, bet pats galvenais - viss šitas bija lieliska izklaide brīžos, kad nebija ko darīt un mirca laikos - nebeidzams smieklu avots. Forši ir arī tas, ka GIGN attīstās un ne pārāk tālā nākotnē ir gaidāmas šādas, tādas pārmaiņas, tā, ka gaidiet!
btw rakājoties pa vēsturiskajiem ierakstiem, skat kādu brīnumu atradu - http://www.gign.lv/news/32
*vēlāk šo sistēmu pārtaisīja uz rekomendāciju sistēmu, kas pilnībā izjauca servera kvalitāti un ienesa Latvijas cs forumos šo burvīgo 3 burtu salikumu - REC.