Tā kā es neredzēju šeit uzrakstu "čīteriem postot aizliegts", iemetīšu jums pāris desmitus vārdu arī.
Apzināties kāpēc tu domā tieši to, ko tu domā nevar tik vienkārši izskaidrot, lai vai kā tas uz pirmo acu uzmetienu nešķistu. To, ko tu domā, nosaka lielā mērā tas, kas tevi interesē, redzi, bet te atkal sanāk apisiens, dzimst jautājums "kas nosaka to, kas man interesē, kāpēc mani tas interesē", lai vai cik dziļi mēģinātu ierakties šajā jautājumā, jeb drīzāk domā, vienmēr šķitīs, ka var vēl dziļāk, es vēl priekš sevis nēesmu atradis tādu atbildi, kas apmierinātu. Šo procesu gudrās grāmatās, kuras, es, protams, neesmu lasījis sauc par "sevis izzinašanu". Nepārproti, tas nav tas pats, kas 4 klases ilustrētās grāmatas, kur attēlots penis un vagīna. "Sava prāta izzināšana", tā to varētu saukt. Tikko atkal atcerējos kādu gudru frāzi "Domāju, tādad esmu". Tu tā tagad drošvien padomāji, un tevi pārņēma gandarījuma sajūta par to "ka tu esi", vai ne?
Zemapziņas līšana uz āru arī arī ārkārtīgi interesants topiks. Kā redzēt, kas cilvēkam zemapziņā? Piedzeries ar viņu, vai uzpīpē zaļo un tad parunā. Es tā savas dzīves laikā esmu dzirdējis vairākas bombas, cilvēks, kurš šķietami ir normāls, iedzerot zināmu daudzumu alkohola perfekti tev parāda, ar kādu kompleksu ir slims. Zaļo dedzinot var iemācīties labāk izprast zemapziņu, tātad arī pašam sevi labāk izprast. Tas nenotiek tā uzreiz, es pat nezinu, kas to ietekmē, bet zinu, ka mani tas tā ietekmē un man ar šādu atziņu pietiek, vismaz pagaidām.
Jā, te dažs rakstīja par 70o un 80o gadu māksliniekiem, kuri radīja savus darbus "zem kaut kā". Nevar visus viņu panākumus mūzikā norakstīt uz narkotikām un to pozitīvo ietekmi mūzikas radīšanā. Toreiz, tas bija laiks, kad narkotikas sāka tikai iegūt savu popularitāti (es šeit runāju par visādām sintētikām un tā), tad bliezt kokaīnu bija tas pats, kas tagad pārējiem bāleliņiem rādīt savu jauno bumeru. Modes lieta tā teikt. Tomēr tas pilnībā neizskaidro iemeslus kāpēc cilvēki lietoja drugs. Mūziķiem tas palīdzēja radīt labus gabalus, neapšaubāmi, bet pats svarīgākais, kas ietekmēja labās mūzikas rašanos, bija unikālie apstākļi, kas tajā laikā bija. Mūsdienās ir savādāk, dzīve ir daudz ātrāka, vidusmēra pēterim štatos nav laika ieklausīties mūzikā, mūsdienās "mainstream" ir kā prece, ražota jau ar domu pelnīt lielo zaļo dolāru, nevis citiem kaut ko pateikt. Bet tāpēc nevajadzētu skumt par to, ka tā nav tagad. Es klausoties old skool mūziku ik pa laikam atrodu ko jaunu kamā iedziļināties, ierakstu ir ļoti daudz, mainās vienīgi tas, cik informēts tu esi par to, kas ir bijis.
Pateikšu godīgi, es šodien tik daudz rakstu, ka man jau pirksti sāp. Es jau varētu pierakstīt vēl te kādus pārdesmit teikumus par kādu tēmu, bet gribu atpūtināt pirkstus un ļaut jums iespamot kādu rindiņu, kuru cerams man būs interesanti izlasīt.
