Man ir gājis biški mierīgak nekā te dažiem citiem.
Pirmie lielie (pat varētu nesaukt par blēņudarbiem ) podi man sanāca 6 gados! Bija viena veca kūts, pamesta, mūsu ciemā. Māte man aizliedza uz turieni iet Bet kādu dienu visi nolēma tur laist un kā tad es, protams, ka neņēmu vērā mātes aizliegumu un devos visiem līdzi!
Sākām tur ārdīties, sist stiklus, karoč tādā garā Viens ieminējās, kurš varētu uzlīst uz jumta un nolauzt kaut kādu vecu sarūsējušu stabu, kas bija jumtā iedzīts !
Protams es lielais varonis līdu Uzlīdu ta labi, bet lejā tiku diezgan neracinālā veidā
Kāpjot lejā, man aizķērās kāja ( pat īsti nezinu aiz kā ) un maucos ar ģīmi pret zemi ! NO kādu 3 metru augstuma ! Nokritu, atslēdzos, pamodos, šokā aizgāju uz māju, māte parāva ģīboni, aizveda uz slimnīcu un noteica man 2 mēnešu ilgu gultas režīmu slimnīcā !
Šitas tagad liekas kā labs atgadījums, smieklīgs, bet apzinoties kādas sekas tam varēja sanākt, smiekli nenāk !