Feličita
Un tavas acis man kaut ko sacīs
Un tava mēle kā desas šķēle
Ak, tie man kā mūža smogi
Ka tavi zobi kā zāģa robi
Es murrāju tik murrīgi, ka murrīgāk vairs nevar
Ak Feličita, kad tevi ieraugu manas sirds stīgas
Manas dvēseles nostūrus pie mana ānusa kar
Bet tu tik murrā un manās acīs skaties...
Mana mīla netur šo sprostu
Tavas netīrās zeķes, ko diendienā ostu
Tas nāk tik negaidīti, ak Feličita
Kad manā dzīve valda jau cita
Tu domā, ka es tevi mīlu un gribu pist
Bet es tikai gribu tavu ānusu sist
Par tām mīlas mokām, ko vajag man ciest,
Kad tavas siekalas pār manām vēlos liet
Bet tev jau nekas tu esi tik perfekta
Manas asinis pār ciešanām tu lej
Bet tev jau nekas, tu esi vienkārši perfekta
Kad ar pirkstiem pa svešiem ānusiem ej
AK mokas, ak sāpes, ak mana liesma
Tu manu liesmu pakar uz iesma
Un tad to atklāti dedzini
Ak Feličita, vēlos kaut es būtu pediņš
Tad es apzinos, ka tevis vairs nav
Un manas acis pēc tavām tik saldi ņaud
Mur, es saku, tu ? nedzirdi
Tu aizkapa saulē tik papirdi
Es ņaudu un gribu ostīt tavas acis
Gaidīt, kad tavas acis man kaut ko sacīs
Es tevi mīlu kā ceptu pīli
Ja varētu tad brauktu uz Nīlu...
Ak tu mana mīla, ak tu manas dzīves slazds
Tu manas sasietās dvēseles sapnis neparasts
Cik reizes gar tavām krūtīm nav slīdējusi mana sperma
Tagad atmiņas grauž manu epidermu
Mans penis tavās rokās bija kā mājās
Šis sapnis , kas ir tik brīnišķīgs
Ak, Feličita, tavas kājas,
Es gaidīšu pat tad, ja ap manu peni sāks snigt
Mana dzīve = nebrīve, kopš aizgāji tu
Manās rokās un dvēselē tukšums un iznīcība
Domāju , ka aizgāji projām pavisam, bet tu
Aizgāji nopirkt pienu uz piena veikalu
No veikala nāci tu ar savu appirsto tašu
Un pūti uz apkārtējiem savu spermaino dvašu
Ak, Feličita, domāju ka izgaisi tu
Un drātēju veco labo Sašu = kaimiņu
Un tad manā istabā ienāci tu, ak, Saša, jā
Tevi es apkrāptu un pārsteigtu ieraudzīju
?Es visu varu paskaidrot, tas viss nav tā?
Bet tu iespraudi sveci manā pakaļā
Kur tevi atrast, kur tevi rakt
Kur tavas spermainās lūpas vairs zagt
Kur tavu garšīgo klitoru rast
Pasaulē, kur ik dienas kāds mirst
Atmiņas, atmiņas, tās mani glābj
Kaut sirds mani mocīt nepārstāj
Atkal tava seja manā sejā stāj
Un tīri nejauši mana roka manu peni klāj
Es esmu tik bēdīgs, bet reizē tik priecīga
Pasaule tik liela, es esmu tik niecīgs(a)
Es atceros kā tavi pirdieni vēlējās mani kairināt
Spermu no mana jau zaļā peņa šļākt
Ardievu manu rozīnīt, mana dzīve, mana brīve
Ardievu mana diagnoze = seksuālā apmātība
Ak Feličita kādēļ tev vajadzēja mani izbarot baložiem
Ja debesīs dziedāja pīles
Ir arī 3. un 4. daļa, nu jā, sūds jau ir:)
