Nu pirmo mēnesi būs grūti, bet pēc tam jau noķeršu veiklo puišu līmeni!
Sūdīgi jums ir tas (kā tu pats raksti) - "Es jūtos ļoti labi kā tagad ir!". Tas ir moments, kad cilvēks apstājas attīstībā. Vajag visu laiku justies slikti, lai būtu iemesls tiekties uz priekšu. Tas ir kā ar narkotikām. Sākumā tu esi pret narkotikām, bet tad pamēģini un tad ir forši un tad tu sevi pārliecini, ka šīs jau ir vieglās un ir tik forši un beigās tu raksti komentāros par marihuānas legalizāciju. Tas pats notiek ar darbu. Sākumā tu domā - pastrādāšu verga darbu noliktavā un ātri tikšu uz priekšu, bet pēc 3 mēnešiem tu jau esi pieradis un iekārtojies un iegājis monotomā dzīvē -> noliktava -> mcdonalds -> aliņš -> gulta -> noliktava, un tā pilnīgi netīšām tu pamani, ka 10 gadi jau ir pagājuši (10 gadi paiet ļoti ātri). Un tad pēkšņi tu jau esi vecs krabis, kas ir pārāk ilgi strādājis noliktavā un principā tev ir dead end.
Beefs