Vel Nedaudz Par Spokiem

[StreeT]

Es izlasiju topicu par tiem spokiem un man loti gribeejaas uzzinaat kko vairaak Nu tad es iegaaju googlee un pamekleeju. Atradu shitaadu te rakstu. Ko juus par shitiem dubuultniekiem domaajat?? piekriitat vai nee??

Spoki ? pēcnāves dubultnieki. Par viņiem ir ļoti daudz liecību, un tas, ka viņus daudzus gadus, pat gadsimtus redz pēc ?oriģināla? nāves, ir savdabīgs apliecinājums šim virsrakstam.

Rada cilvēku un viņa dubultnieku

Daudzu tautu vēsturē sastopamas brīnumainas liecības par dubultnieku ? cilvēku spokainu kopiju ? parādīšanos. Kas ir šie dubultnieki? Ne viena vien tauta uzskata, ka cilvēkam piemīt divas dvēseles, viena no tām ir precīza viņa kopija. Vairākas dvēseles cilvēkam novēlējušas arī Senās Ķīnas filozofijas skolas. Par to, ka cilvēkam ir divas dvēseles, pārliecināti bija arī Amerikas indiāņi. Tas pats priekšstats valdīja Senajā Ēģiptē. To var redzēt vairākos seno ēģiptiešu attēlos ? Dievs, radot cilvēku, vienlaikus rada arī viņa dubultnieku.

Kur pazūd, kādos laukos aiziet spoks, kad viņš nav redzams apkārtējiem? Ja tas ir spoks, kas pastāv, cilvēkam esot dzīvam, vai viņš atgriežas sava saimnieka ķermenī? Un vai vispār cilvēks ir viņa saimnieks? Varbūt viņš pārstāj eksistēt šeit un dodas aiz realitātes esošajos slāņos?

Par šādu neatkarīgu spoku dzīvi liecina visai riskants eksperiments, ko veica pazīstamā Tibetas pētniece Aleksandra Deivida?Nīla.

Tibetas gudrības

Tibetas maģiskajās tradīcijās eksistē spoku dubultnieku prakse, kurus mēdz saukt par tulpiem. Tulpam piemīt konkrētā cilvēka āriene, un viņa uzvedība nav atšķirīga no oriģināla uzvedības manierēm un rīcības.

Deivida?Nīla raksta: ?Tiek uzskatīts, ka šī prakse ir ļoti bīstama, ja cilvēks, kurš pie tās nonācis, nav sasniedzis augstu garīgo un intelektuālo redzesloku un pilnā mērā nepārzina psihiskos spēkus, kuri šā procesa laikā tiek izmantoti. Tikko tulps pietiekamā daudzumā saņem nepieciešamo spēku, lai varētu spēlēt reālas būtnes lomu, viņš cenšas atbrīvoties no sava radītāja kontroles.

Tas, kā liecina Tibetas okultisti, notiek gandrīz mehāniski, līdzīgi tam, kā bērns pamet mātes miesu, kad viņa ķermenis ir pietiekami attīstījies, lai spētu eksistēt patstāvīgi. Dažreiz šāds fantoms kļūst par dumpīgu dēlu, un tad notiek nežēlīga cīņa starp viņu un viņa radītāju, turklāt šajās cīņās fantomi bieži uzvar savus radītājus. Tibetas magi atklāj gadījumus, kad tulps, kurš sūtīts ar kādu misiju, neatgriežas atpakaļ, bet sāk savus klejojumus kā pussaprātīga un bīstama lelle. Stāsta, ka tas pats var notikt, kad tulpa radītājs mirst. Fantoms pazūd vai nu sava radītāja nāves mirklī, vai arī izzūd pakāpeniski, tāpat kā mirst ķermenis, kuram trūkst barības. Tajā pašā laikā citi tulpi jau no paša sākuma var būt orientēti uz to, lai pārdzīvotu savu radītāju, un tiek radīti šim mērķim.?

Deivida?Nīla rada mūku

Atdodot godu savai ?ikdienišķajai neticībai? un vēlēdamās pārbaudīt šos apgalvojumus, Deivida?Nīla nolēma pati veikt līdzīgu eksperimentu, lai šādai būtībai iedvestu dzīvību. Viņa turpina: ?Es ieslēdzos un sāku veikt speciālus vingrinājumus, lai koncentrētu domas, un citas rituālas darbības. Pēc dažiem mēnešiem parādījās spokainais mūks. Viņa tēls pakāpeniski kļuva arvien skaidrāks un dzīvīgāks.

Viņš kļuva par it kā ciemiņu, kurš dzīvo manā istabā. Pēc kāda laika pārtraucu savu noslēgšanos un kopā ar saviem kalpotājiem devos ceļā. Mūks mums pievienojās. Kaut arī visu laiku atradāmies ārā un sedlos veicām daudzas jūdzes, spoks neizzuda. Bez manas komandas fantoms veica dažādas darbības, kas būtu pašas par sevi saprotamas cilvēkam, kurš ceļo. Ilūzija bija vizuāla, bet dažas reizes sajutu viņa tērpa vieglos pieskārienus, un vienreiz viņa roka pieskārās manam plecam.

Īpašības, ar kurām domās apveltīju savu radījumu, pakāpeniski mainījās. Būdams dūšīgs un apaļīgs, viņš sāka izstiepties, viņa sejā parādījās melīgas un ļaunas iezīmes. Viņš kļuva nemierīgs un nekaunīgs. Vārdu sakot, viņš pameta manu kontroli. Reiz gans, kurš atnesa man sviestu, sastapa tulpu manā teltī un domāja, ka tā ir lama.

Man vajadzēja spoku likt mierā, lai viņš iet savu ceļu, taču es to nedarīju. Nevēlamā kompanjona klātbūtne man sāka darboties uz nerviem, sākās nepārtraukts murgs. Vēl bez tā gatavojos sākt ceļojumu uz Lhasu, un manam prātam vajadzēja būt mierīgam un brīvam no rūpēm. Nolēmu fantomu izkliedēt. Tas izdevās tikai pēc sešu mēnešu ilgas cīņas. Manu domu radība spītīgi turējās pie dzīvības.?