Aaksti Vs Policija!

[macho]

Kas tad ir tas, kas šobrīd notiek Latvijā, kas liecina par to, ka būs divkopienu valsts? Man kaut kā izskatās, ka krievu inteliģentā daļa, kas izglītojas un atrod labus darbus iemācās arī latviski, jo bez tā neiztikt un pakāpeniski aizvien vairāk cilvēki apgūst latviešu valodu un kad nomirs visi padomju ražojumi arī krievu valodas nozīme sabiedrībā daudzkārt mazināsies.

[vbyuer]

Tāds ir optimistiskais scenārijs, kuram arī es ticu, taču līdz šim politiski mēs esam gājuši tikai un vienīgi pretējā virzienā.

Jo tālāk no valsts atjaunošanas mēs ejam, jo izteiktāka ir etniskā sašķeltība. Man šķiet katram ir skaidrs, ka Latvijā ir partijas, par kurām balso krievvalodīgie un ir partijas, par kurām balso latvieši. Tikai neliels procents latviešu balso par SC vai PCTVL, tikai neliels procents krievvalodīgo balso par Vienotību, ZZS vai VL/TB.

Tā ir ārkārtēja, ekstremāla situācija, kas tikai šeit dzīvojošam cilvēkam var likties kā normāla parādība. Tas nepārprotami liecina par to, ka cilvēki savu etnisko piederību, valodas un nacionālos pamatjautājumus stāda augstāk par elementāriem ekonomiskiem un sociāliem jautājumiem, kuriem vienīgajiem īstermiņā ir reāla ietekme uz cilvēku dzīvēm un labklājību. Nevienā normālā sabiedrībā šāda situācija nav novērojama.

No visām Latvijas partijām, kas tikušas pārstāvētas parlamentā, šobrīd tikai 1 partija - PLL - par savu potenciālo elektorātu var uzskatīt abu tautību pārstāvjus, bet arī tad šis uzstādījums ir lielā mērā cēlies no tīri savtīgām interesēm un politiskā oportūnisma, nevis CIETAS ideoloģijas un reālas vēlmes vienot sabiedrību.

Tas ir kā apburtais loks - jo kopumā sašķeltāka ir sabiedrība, jo vienotākas ir abas pretnostatītās puses. Jo vienotākas šīs puses ir, jo asāka ir to pozīcija nacionālajos jautājumos. Loģiski, ka SC neatzīs okupāciju vai PSRS noziegumus, jo tā praksē pārstāv konkrētu etnisku, nevis sociālās grupas.

Turklāt šeit milzīgu lomu spēlē masu mediji. Krievvalodīgie dzīvo Krievijas informācijas telpā, no kuras arī viņi pat gūst iespaidu un ziņas par notikumiem Latvijas iekšpolitikā. Palasot krievu medijus, man sāk šķist, ka VL/TB mēdz ēst jaundzimušus mazuļus.

Jo lielāks ir šis nacionālais pretnostatījums, jo ciešāk abas puses pieturās arī, piemēram, pie savas vēstures interpretācijas un dažādām citām nostādnēm.

Īsāk sakot, mēs šobrīd esam stāvoklī, kad vispopulārākās ir etniski radikālas (pēc Rietumu standartiem) partijas. Vienotības sarakstā tikai 3 (!) no 115 kandidātiem bija krievvalodīgie. Tas pats attiecas uz visām pārējām partijām, atskaitot PLL, kur krievvalodīgo/latviešu skaits bija puslīdz proporcionāls.

Ja vien attiecīgais kandidāts nav viens no līderiem, visi latvieši no PCTVL/SC sarakstiem tiek neproporcionāli izsvītroti. Tieši tas pats vērojams otrā pusē.

Tīri pēc paša pieredzes, krievvalodīgie ar diezgan retiem izņēmumiem arī latviešu plūsmas skolās vai pat universitātēs turas savrupos pulciņos. Es atvainojos, 9. maija (padomju okupācijas gadadiena) svētkus Rīgā apmeklēja 200 tūkstoši cilvēku. Ja tu domā, ka tas bija pensionāru saiets, tu kļūdies. Krievi Latvijas sabiedrībā nav integrēti. Latvijas krievvalodīgie vicina Krievijas, nevis Latvijas karogus.

Ko tas nozīmē praksē? Ja SC kļūs mērenāka (izvairīšanās no etniskiem jautājumiem vai vienkāršai neatbildēšanai uz šādiem jautājumiem ar to nav nekāda sakara), viņi uzreiz zaudēs balsis un varu. Tieši tas pats attiecināms uz Vienotību, ja tiktu atbalstītas, piemēram, nepilsoņu balsstiesības pašvaldībās, kas, raugoties ārpus maniem personīgajiem uzskatiem, būtu salīdzinoši normāls kompromiss, kas jau sen ir ieviests Igaunijā. Tur gan tas bija iespējams tādēļ, ka etniskā sašķeltība nav notikusi, jo jau kopš 90. gadiem pastāv spēcīgs centrisks spēks, kas kliedējis tāda apmēra starpetnisku atsvešinātību, kas radusies šeit.

Varētu likties, ka kaut kas tiktu atrisināts ar varas dalīšanu ar SC, taču šeit jāsaprot, ka SC ar 29 vietām parlamentā nekad nepiekritīs vienam Vides ministra krēslam un kaut kādiem uzstādītiem 13 ierobežojošiem noteikumiem. Savukārt, ja SC patiešām nonāks pie varas, ārpolitikas, ekonomiskā kursa un/vai valodas politikas maiņa novedīs tikai pie vēl lielākas etniskās polarizācijas (tālāk radikalizēsies latvieši, kas turpinās apburto radikalizācijas loku).

Runājot īstermiņā, ja mums neizveidosies patiešām spēcīga, etniski neitrāla, centriska partija bez spēcīgas oligarhu piegaršas, etniskā sašķeltība tikai turpināsies un pieņemsies spēkā. Tikai ar valodas zināšanu šeit nepietiek. Arī es protu krievu valodu.

Pieņemot, ka situācija sevišķi nemainīsies (manuprāt, visreālākais scenārijs), ilgtermiņā var palīdzēt tikai krievvalodīgo pakāpeniska emigrācija/izmiršana, kas lēnām, pakāpeniski ļautu veikt integrāciju un zināmu asimilāciju ar masas spēku.

b0ring, tu nodarbojies ar tukšdiršanu. Ir jāskatās no izejošām pozīcijām. Piemēram, Zviedrijā neviens neapdraud zviedru valodu. Neviens zviedrs nešaubās par to, ka ir pamatiedzīvotājs. Šeit ir pavisam cita situācija un nacionālie jautājumi ir svarīgi. "Ja nevienam nebūtu svarīgi nac. jautājumi, šeit būtu labāk", ir tas pats, kas apgalvot "ja mums būtu naftas atradnes, mēs būtu bagātāki". Mums nav naftas.

[bReeTz]

padomju okupācijas gadadiena) svētkus Rīgā apmeklēja 200 tūkstoši cilvēku. Ja tu domā, ka tas bija pensionāru saiets, tu kļūdies. Krievi Latvijas sabiedrībā nav integrēti. Latvijas krievvalodīgie vicina Krievijas, nevis Latvijas karogus.

Es esmu saskāries ar pretējo- gan vidusskolā, gan augstskolā krievi ne tuvu neturējas savrupos pulciņos, tieši otrādi, krievi parasti bija atvērtāki un sociāli aktīvāki. Ok, viena meitene kursā gan ne ar vienu nerunāja, taču tādi dīvaiņi arī starp letiņiem atrodas. Turklāt vidusskolas gadus pavadīju pilsētā, kur gandrīz puse iedzīvotāju ir krievi un principā nebija nekādas grupēšanās pēc tautību principa jauniešu vidū (vismaz latviešu plūsmas skolā).

P.S.

Par 9. maiju- šeit jau ir jautājums, cik ļoti abas kopienas izprot viena otras vēsturi- letiņiem liekas, ka 9. maijs ir okupācijas gadadiena, savukārt jebkuram normālam krievam 9. maijs ir, bija un būs svētku diena (par godu uzvarai pār Vāciju). Tad nu rodas jautājums- kādas ir mūsu tiesības liegt vai nosodīt to, ka konkrētas tautības cilvēki atzīmē savu svētku dienu? No otras puses, tāda pati situācija ir vērojama arī 16. martā un atkal- kādas ir krievu tiesības nosodīt mūsu piemiņas dienu?

[vbyuer]

Pārprati manis teikto. Es nerunāju par ekstravertumu/intravertumu, bet gan par neproporcionāli biežu socializāciju ar pārstāvjiem no savas etniskās grupas. Tad ir jābūt nenormālai sakritībai, lai visās izglītības iestādēs, kur esmu bijis, būtu novērojama šāda "sagadīšanās", par kuras esamību es ļoti šaubos.

Cik tavā klasē aptuveni bija krievvalodīgo?

breetz, 9. maija svinības nav krievu etniskās kopienas svētki, tie ir Krievijas politiskās nācijas svētki. Ir jāsaprot atšķirība starp etnosu un nāciju. Tam nav nekāda sakara ar interpretāciju. Šis ir lielā mērā savstarpēji izslēdzošs gadījums. Tu nevari svinēt 9. maiju, reizē asi kritizēt Staļina genocīdu, Latvijas vardarbīgās iekļaušanas PSRS sastāvā un dziļi sirdī būt Latvijas patriots, kas cīnītos Latvijas pusē Krievijas iebrukuma gadījumā. Tā ir acīmredzama Krievijas nacionālā karoga vicināšana.

Turklāt neviens to nenosoda, tas vienkārši ir ļoti nozīmīgs personīgās politiskās orientācijas indikators. Nemaz nerunājot par to, ka nevienu 16. martu nav apmeklējuši 200 tūkstoši cilvēku.

[bReeTz]

Krievvalodīgo- 4 no 19

Nepiekrītu tam, ka 9. maijs un tā svinības nav savienojams ar tevis nosauktajām lietām. Tomēr mēs runājam par konkrēta notikuma atzīmēšanu, nevis sistēmas kā tādas un tās darbību izvērtējumu. Protams, pasākums kā tāds ir politizēts līdz nemaņai, taču, vai tad 16. marts (kā piemērs) ar VL karogu vicināšanu nav tāds pats?

Edited October 8, 2010 by bReeTz

[vbyuer]

4 ir pārāk mazs skaitlis, lai no tā varētu izdarīt secinājumus. Vēl sadalām 4 pa dzimtēm, gar kurām skolās visbiežāk notiek grupēšanās, un vairs nav runa par grupām, bet gan par divu cilvēku starppersonu attiecībām.

Nepiekrītu tam, ka 9. maijs un tā svinības nav savienojams ar tevis nosauktajām lietām. Tomēr mēs runājam par konkrēta notikuma atzīmēšanu, nevis sistēmas kā tādas un tās darbību izvērtējumu.

Kam tieši tu nepiekrīti? 9. maijs ir pēc būtības saistīts ar PSRS uzvaru "Tēvijas karā" un Latvijas "atbrīvošanu". Uzvaras piemineklī skaidri rakstīts "Padomju Latvijas atbrīvotājiem".

Ja tu domā, ka tur satiekas demokrātijas mīļotāji, kas svin uzvaru pār totalitāro fašismu/Vāciju kā kaut kādu atsevišķu, izolētu notikumu, tu ļoti smagi kļūdies. Pasaules kara beigas un nacisma krišana Rīgā tiek atzīmēta 8. maijā. 9. maijā to svin tie, kas tiešā nozīmē dzīvo pēc Maskavas laika.

Protams, pasākums kā tāds ir politizēts līdz nemaņai, taču, vai tad 16. marts (kā piemērs) ar VL karogu vicināšanu nav tāds pats?

Āber, protams, ka 16. marts diemžēl ir politizēts un tieši tādēļ tajā piedalās kādi daži simti cilvēku, no kuriem lielākā daļa arī ir TB/VL atbalstītāji. Es gan nesaprotu, kādēļ tu vispār salīdzini šos abus pasākumus? 16. martā nekas netiek svinēts, dalībnieku skaits, nepārspīlējot, ir SIMTIEM reižu mazāks.

Tur jau tā lieta, ka tas ir parasts piemiņas pasākums, kuru skaits gada ietvaros ir mērāms desmitos. Patiesību sakot, visdrīzāk tu šo datumu šobrīd piemini tieši krievvalodīgo mediju uzpūstās ažiotāžas dēļ. Tas ir visai parasts pasākums ar ziedu nolikšanu kapos.