Search the Community

Tātad, ir ieinstelēta programma, kuru nevar izdzēst... Control panelī pie programmām nav atrodama. Pašas programmas direktorijā nav uninstall fails. Izmantojot instelācijas failu, izdzēšanu vai salabošanas opcijas nepiedāvā. Reģistros arī nav nedz 64, nedz 32 bitu folderī... Izmantoju revo un iobit uninstallerus, bet nekā... Kaut kāds sviests. Un šeit beidzas manas zināšanas. Varbūt ir kāds, kurš ir saskāries ar ko līdzīgu vai vienkārši zin vēl kādu veidu?

Izrādās, kādam tomēr te ir nedaudz arī interesanti padiskutēt par alu, tad nu - lai iet gaisā šepat otrs alus topiks. Pirms es ķeros pie smagās artilērijas, es vēlētos priekšā paņemt vēl nedaudz smagāku artilēriju jeb bišķiņ patirzāt mītisko viedokli, ka alus nav domāts sievietēm, un vispār – sievietes un alus esot nesavienojama lieta. Es nemelošu: būt sieviešu dzimtes pārstāvim ar tik daudzām vīrišķīgām interesēm kā man – padziļināta interese par mašīnām un par to vadīšanu, CS, sports, sporta spēles, alus, viskijs, bāri, loģiska, racionāla domāšana (ne gluži pie interesēm, bet nu – vīriešiem raksturīgāk), kā arī perverss humors – tas nebūt nav viegli. Nav viegli tāpēc, ka pasaule ir stereotipisku purnu pilna, un vidēji vismaz reizi mēnesī es sastopos ar tiešām konfrontrācijām no vīriešu puses par to, kas es tāda par meiteni, ka man tas nepiestāvot un tamlīdzīgiem sūdiem. Man „ļoti žēl” ir apbēdināt stereotipu piesūcinātos cilvēciņus, bet alus kā reiz ir drīzāk sievietēm piemērots nekā vīriešiem. Šķiet, ka daudziem tas vairs nav brīnums, ka, rupji sakot, alus sastāvā ir sieviešu hormons. (Sīkāks noderīgs info latviski te: http://www.draugiem....log/?p=11412797 )Tas burtiski nozīmē to, ka sievietēm alu dzert ir mazāk kaitīgi* – vismaz ne tik redzami kaitīgi. *Tikai nepārprotiet – es neatbalstu alkohola pārmērīgu lietošanu, jo tā var un tā kaitēs Jūsu veselībai. Man patīk alkohola baudīšana, un tikai tāda alhokola, kas garšo – un alus ir viens no galvenajiem. Tad tie, kas ir samierinājušies ar faktu, ka arī sievietes var interesēties, cienīt, mīlēt un visādi citādi izbaudīt alu, var doties tālāk. Šodien – par alu stikla pudelēs. Ar alu es iepazinos īstenā latvīšu ģimenes šašlikpasēdēšanā Dobelē, kur pie radiem mēdzam ik pa laikam savākties, pasēdēt vasaras dārzā, izbaudīt šašliciņu, sauli, ģimenes kompāniju un pēcāk arī pirts labumus. Līdz tam alus man riebās. Bet tur, tajā karstajā vasaras dienā, kad man bija trīspadsmit (?), uz galda bija tikai „Старый Мельник”. Dzert gribējās ellīgi. Līdz ne-alum jāiet bija uz mājām – tālu un slinkums. Un vispār, lai iet – nekas nekaitēs, ja padzeršu to Meļņiku. Padzēru, paspļaudījos, aizvien neizpratu tā čurūdens patērēšanas vēlmi. Pēc vēl pāris mirkļiem tiku pie čurūdens Mī(z)tavas formātā – tad tas, ja nemaldos, bija jaunums. Un kaut kā spļaudījos, lamājos, kā pati sev nemanīdama iztempu visu pudeli. Un galvenais – gribējās vēl vienu. Tā iesākās mans romāns ar alu – Mītava bija mans pirmais. Jau agrā vecumā, kad citi knapi pierunāja vecākus nakšņot pie drauga, tikmēr es ar tēti sēdējām mājās, skatījāmies biatlonu un dzērām aliņu. Bausku, vēlams. Vai tērveti. Tajos laikos man bija normāli pēc skolas kādu reizi nedēļā izbaudīt alus pudeli pie TV vai kontrastraika – paralēli mācoties matemātiku. Izdevās apvienot trīs labākās lietas uz pasaules – kontrastraiku, alu un matemātiku. Un tā es baudīju dzīvi. Ar alu, ko man pirka vecāki. Daudz nē, bet pietiekami, lai es nerautos melnos neceļos un negribētu par katru cenu izmantot izdevību un kādā ūķī pietesties – galu galā, tolaik mana mā zināja vairāk „točku”, kur pārdod mazgadīgajiem, nekā es. Jau pašā sākumā es biju izvēlīga alū. Te man, lūdzu, Bauskas tumšo speciālo, te man Tērvetes oriģinālo... Bauskas tumšais, starp citu, kādreiz man dikti garšoja. Taču pienāca laiks, kad tas palika.. negaršīgs. Es gribētu ticēt, ka ne jau manas garšas kārpiņas izdomāja, ka tagad vairs šamais negaršos – galu galā, aizvien vēl ļoti man garšo tumšie ali. Tomēr Bauskas tumšais palika samērā neciešams. Tagad, ja patērēju, tad lielākoties tikai gaišo (un vēlams – Senču). Par Senčiem runājot – ir trīs ali, kuri mani tā vien velk uz gerandofīliju. Citiem vārdiem sakot, Piebalga, Bauska un Tērvete – tie ir trīs pudeļali, no kuriem dodu priekšroku tieši Senču paveidam. Piebalgai Jubilejas arī ir gards, starp citu! Nezinu, kāpēc tieši tāda sakritība, bet tā nu man tās garšas strādā – uz senčiem vērstas. Visā visumā varu teikt, ka domas par alu, kādas man bija manos 16, un tagad, kad nav vairs `padsmit`, navdiži mainījušās – es varu tikpat lepni teikt kā manos sweet sixteen, ka „es labāk samaksāju par 20 santīmiem (30 centiem?) vairāk un izbaudu garšīgu alu, bet vienu, nekā pērku divus ne visai gardus aliņus”. Šobaltdien nekas nav mainījies – ja ir kāds īpašs mirklis vai ja uz mēneša beigām palicies vairāk sant..centu, nekā gaidīts, tad atļaujos Valmiermuižu vai Užavu, kas, starp citu, ir sen piemirsta vērtība, bet tradicionāli meklēju „akcijas” aliņu, kas garšo – parasti Tērvete vai Bauska, šad tad Piebalga vai kāds ārzemnieks pievienojas – piemēram, Maximā izplatīti gardie „akcijas aliņi” ir Wanna-be kviesis Valentins (jo man, starp citu, ļoti garšo baltalus), un allaž gardie čehu lāgeri – Samson, Regent – abi kā tumšie lāgeri, tā gaišie. Starp citu – ja jau es te aizrunājos par čehiem, tad es noteikti nevaru nepateikt, ka vēl līdz šim es neesmu uzrāvusies ne uz vienu čehu lāgeri, kurš garšotu slikti. Man šķiet, ka čehi ir vienkārši meistari savu lāgeru brūvēšanā, jo kā tumšajiem, tā gaišajiem piemīt ne vien tipiska lāgeru garša, bet arī tā vienreizējā, perfekti sabalansētā garšu buķete, pēc kuras ja ne 100% gadījumu, tad vismaz 80% gadījumu var uzreiz pateikt: „O, jā, šis ir čehs!” Turpinot čalošanu par pašmāju alu pudelēs, ir ali, kurus es vienkārši nelietoju uzturā: visādus Aldarus, Cēsu un tamlīdzīgus sūdus. Jāsaka, ka šīs abas darītavas spēj pārsteigt arī ar kādu gardu izstrādājumu starp 15 citiem briesmīgiem, piemēram, Cēsinieka Griķu alus man liekas tīri dzerams, un arī Grāfa fon Zīversa Lāgeris (violetā etiķete) tiešām garšo pēc lāgera. Smieties vai nē, bet pat pēc samērā laba lāgera. Zīversa Stouts gan man negaršo, un eils būtu jāpagaršo atkal, lai zinātu – kādam eilam līdzinās un vai garšo (jo no eiliem man tikai daži atsevišķi paveidi garšo). Tam pašam Aldarim Mežpils alus ir arī ļoti baudāms lāgeris, un kāda daiļa glāzīte šamajam vēl.. Kādreiz Aldaris ražoja arī gardo kviešu brīnumu, taču nez kāpēc pārstāja. Tas arī bija manā galā iecienīts alus. Cēsu baltalus, piemēram, ir ne klāt nestāv Aldara kviesītim, tomēr Cēsu baltalus pārdošanā ir, bet Aldara kvieša nav. Dzīve ir netaisnīga un slikts alus iesūkā. Nobeigumā var piemetināt, ka, kad dzīvoju kopā ar tādu pašu alusmīli vīriešu dzimtē, mums bija sanācis kopdzīves laikā nodot pudeles uz apmēram 20~ lvl divos piegājienos. Tā, starp citu, daudzās Eiropas valstīs ir pilnīgi normāla prakse, ka cilvēki tiešām uz veikalu atnes paši atpakaļ stikla pudeles un saņem čekā atlaidi pirkumam par nodoto pudeļu summu – jo stikla taras nodošana un pārstrāde nav vis „bomžu padarīšana”, kā daudziem stereo tipiņiem var likties, bet gan pilnīgi normāla un videi draudzīga darbība. Karstās vasarās kādreiz mani atvēsina arī pļumpūdens Citronu un Energy D-lighta paskatā, ko gan es uzskatu par limonādi, nevis alu. Pudeļalu es pārsvarā patērēju mājās, un daru to aizvien vēl pie Kontrastraika vai, skatoties kādu filmu. Manās mājās ir nedaudz citādas normas: manā ledusskapī var nebūt piena, krējuma un sviesta, bet alus visticamāk būs. Svēta lieta, galu galā.

NB! Kopīpasta no cita foruma, ko šodien uzrakstīju. Varbūt arī te būs interesanti palasīt - ja jā, tad turpināšu, ja nē, tad lai te vismaz vienam viens stāv! Žurnālista konkurss ir lielisks stimuls man pašai beidzot izdarīt to, ko jau sen kāroju - izveidot tādu kā alus dienasgrāmatu. Un te es runāšu par visādiem aliem un alus grupām, apskatot tās no vairākām pozīcijām, tādā veidā cenšoties maksimāli izvairīties no subjektivitātes. Pirmo ierakstu veltīšu izlejamajam alum - tam, ko esmu izbaudījusi dažādos bāros, kafejnīcās un arī Miestiņos. Es pati esmu vairāk "dzīvā" alus piekritēja, tāpēc man garšo nepasterizētie un nefiltrētie ali - tomēr ir grūti nodefinēt to atšķirīgo garšu niansi, ar kuru, piemēram, atšķiras filtrēts alus no nefiltrēta. Izlejamais alus ir ekstra, ko baudīt bāros un kafejnīcās. T.i., ja vien kādā vietā ir izvēle starp izlejamo alu un alu pudelē, saprotams, ka izlejamais būs mana izvēle (ja vien tas nav kāds Aldara Zelta/Luksus..). Ekstra tāpēc, ka izlejamais alus tiek uzglabāts īpašos noteikumos un ir teju allaž svaigs - un pēc tāda arī garšo - pilnas garšu buķetes svaiga alus. Tomēr jāatzīst, ka ir vismaz divi izlejamie ali (un tā ir Bauska un Tērvete), kurus es labprātāk izvēlos malkot no pudeles. Varbūt tas tāpēc, ka Tērvetes un Bauskas lāgeru garša pudelēs ir tik pierasta, ka malkot tos `dzīvus` šķiet tāda kā izvirtība - turklāt lejamie ali man allaž asociējas tieši ar nefiltrētajiem un nepasterizētajiem, līdz ar to baudīt izlejamo alu, kas tikai nedaudz atšķiras no tā paša pudeļalus, šķiet nedaudz nepieņemami. Garšas ziņā, protams. Respektīvi, no izlejamiem es tomēr sagaidu kaut ko citu. Manā izlejamo alu topā noteikti pirmo vietu ieņem tumšais brenguļpuika. Brenguļu tumšais - kad pilnīgi svaigs - spēj atkal no jauna katru reizi mani pārsteigt ar savu fantastisko maiguma, piesātinātības un nešķebinošā salduma buķeti. Tiesa, Brenguļpuika ir sasodīti baudāms tikai tad, kad pilnīgi svaigs - un tas varbūt ir tā galvenais mīnuss. Esmu uzrāvusies divās vietās uz "ne pirmās dienas" Brenguli, un, lai arī pēc mucu uzglabāšanas apstākļiem teorētiski alum būtu jāgaršo tāpat ļoti svaigi, es jūtu kaut mazāko ierūgumu un ieskābumu tajā. Un tikko kā es to jūtu - alus vairs man nav dzerams. Literally, vienreiz uzduroties uz nesvaigu Brenguli Alā, un dažas dienas vēlāk dabonot nesvaigu Brenguli Valmiermuižā, es neizturēju un nomainīju pret citu alu. Tobrīd bārmenis (drīzāk, lai pielīstu, man šķiet) vēl atzinīgi novērtēja manas "izsmalcinātās garšas kārpiņas", kas jūtot to mazo ieskābumu, ko parastais mirstīgais nepamanītu. Pff, vīrieši. Tā nu šis brenguļpuika ir ļoti viltīgs - ne vien ar savu iespēju būt pilnīgi nebaudāms, tikko kā nedaudz ieskābis, bet arī ar savu mistisko reibumu, ko tas izraisa. Galu galā, ne jau velti tauta mēļo, ka Brenguļu alus ir viltīgs alus. Tam reibums pienāk negaidīti, tā reibums ir savādāks un vēl ir daudz dzirdēts, lai gan pašai nepiedzīvots, brenguļalus paģiru laiks, kas esot neizturams. Izplūst garos stāstu plūdos par no krāniem plūstošo alu negribētos - darba laiks man īsti neatļauj. Tāpēc par visu, kas nav pirmajā vietā, es centīšos ļoti īsi. Protams, es diži neatšķiršos no Lielā Vairuma, sakot, ka topa augšgalā atrodas arī Valmiermuiža. Valmiermuižas perfektās lāgera nianses kopā ar bagātīgo, piesātināto un izsmalcināto garšu patiešām ir tās cenas vērtas. Valmiermuiža - kā gaišā un tumšā, tā arī visi porteri - ir izbaudīta visādi, un jāsaka, ka Valmiermuižas alum raksturīga ir samērā precīza izpratne par katru no aliem - gaišā Valmiermuiža ir lielisks lāgeris, tumšā garšo tā, kā tumšajai būtu jāgaršo, porteri... Tie vispār pasakaini. Ja vien, protams, garšo īpatnējais alus veids. Izlejamais Brālis arī ir ļoti baudāms alus, jo īpaši mani pārsteidza tumšais Brālis, kas, lai arī reti kur dabonams, tiešām pārsteidz nesagatavotu ar savu garšu. To man būs grūti raksturot - nav arī bijis īsti daudz iespēju to izbaudīt. Toties, kad bija, atceros, ka patīkami pārsteidza - gaišais, piemēram, nepārsteidz, bet ir vienkārši baudāms. Iļģuciema brūvētavas piekritēji droši vien fanātiski gaida, kad es rakstīšu par Iļģuciema medalu. Bet nekā, dārgie. Riebjas man tas medalus. Pārāk salds - šis ir tas saldums, kas man traucē izbaudīt alu, izjust tā garšu, jo saldums ir tik šķebinošs. Iļģuciema alu es gribētu uzslavēt par izdevušos gan Iļģuciema gaišā, gan iļģuciema tumšā, gan arī iļģuciema gaišā speciālā brūvējumu. Alus ir svaigs, ļoti atvēldzējošs, ja runājam par gaišajiem, un lieliski "iet iekšā", bet Iļģuciema tumšo raksturo melnalum raksturīgā deguma piegarša, kas ir ļoti mazā līmenī - tieši tas ieturētais cepamgaršas līmenis lieliski veido līdzsvaru ar paša alus garšu, paliekot aizvien vēl tumšā lāgera kategorijā un ieaijājot vieglu melnalus eksistences atblāzmu. Tā kā man ir daudz darāmo, un es cītīgi rakstu šo rakstu, nevarot tādējādi normāli strādāt, es apstāšos pie daudzu CS komūnu biedru iecienītā Lido alus (rezultējas no N komūnu mītiem tieši @ Lido Alus pagrabs). Lido alus brūvējums ir īpatnējs - tam ir sava, neatkārtojamā un viegli atpazīstamā garša, kas ir ļoti izdevusies - to nevar noliegt. Lido medalus praktiski ir vienīgais medalus, kuru varu dzert - tā medus piedeva ir tik viegla un patīkama, ka Lido medalu nevarētu nosaukt par saldu medu. Toties ārprātīgi baudāmu gan. Pārējie izlejamie ali manā sarakstā jau ir ārzemnieki - sākot ar eiliem un stoutiem, un beidzot ar visdažādākajām baltalus, lāgeru un citu paveidu alus izvirtībām. ALEhouse un Bombardier bar ir labas vietas, kur iepazīties ar interesantiem, latviešu alus garšai netipiskajiem ārzemniekiem. Tiem, kam patīk visas Iļģuciema izvirtības, varētu ieteikt apmeklēt Lābieti - tas ir veikals/brūvētava, kur uz vietas brūvē alu, alu tur ir daudz un visādu, un tiem ir ļoti dažādas garšas. Interesanti ir pamēģināt, bet jāsaka, ka man tur labi , ja kāds 1 vai 2 veidi liekas tikai baudāmi. Bet par garšu nestrīdās! Ā, un aizmirsu piebilst - ja nu gadījumā kafejnīcā nav nekā labāka par izlejamo Lāčplēsi un Aldari, tad es izvēlētos Lāčplēsi. Tad vismaz zinu, ka palikšu dzīva. (Ja kāds vēl atceras tās reklāmas..) (:

Izdomāju , ka jāuztaisa alum atsevišķš topiks. Par ne tēmu topikā daudzi raksta par aliem utt. šeit varētu rakstīt par jaunumiem letiņu veikalos un par alu kā tādu, lai nav ar uguni jāmeklē piektdienu vakaros/sestdienu rītos kuru alu izvēlēties slāpju remdēšanai. Kādi ali Jums labāk garšo? gaišie/tumšie. nefiltrētie/parastie. stikla pudelēs/bundžās/plastmasas pudelēs/no brūža

Tātad ir pienācis laiks sāk domāt par laptopa iegādi, tāpeč vajag kādu zinošāk cilvēka viedokli. Principā esmu PC fans, bet apstākļi mainās, tāpeč vajag iegādāties portatīvo. Gribētos kaut ko jēdzīgu, kas neizskatās neglīts, varētu kādu spēli ik pa laikam uzraut (CS, TF2, LoL, L4D u.c. (protams, ne jau uz augstiem grafiskajiem parametriem)) un patiktu, ja nebūtu milzīgs elektrības rijējs, bet tā kā neorientējos pārāk datoros bail iegrābties, ka nopērku kaut ko un ātri nodedzinu ar to spēlēšanu... Pqagaidām acīs iekritis ir šis: http://www.1a.lv/datortehnika/portativiedatori/hp_probook_4530s/6129370/ Bet, cik pameklēju netā, šī nav standarta komplektācija, tāpēc negribētos, lai pēc 2-3 mēnešiem viss sabrūk kopā. Jauda jau izskatās, ka viņam ir, bet, kā jau minēju, neko daudz gan par to nezinu (esmu no tiem - jo lielāks cipars, jo droši vien krutāka štelle). Kā topošais students meklēju jau kaut ko vairāk uz multimēdiju pusi, kamēr vēl jauns , jo velns viņu zin', ja nāksies taisīt kaut kādus 3D modeļus, ja dators nepavilks, būšu nikns... Un jauns dators netiks iegādāts droši vien vēl ilgi,ilgi,ilgi...ilgi. Arī varētu padalīties ar informāciju kā īsti ir ar tām Intel HD kartēm. Pats jau tām neuzticos, cik brālim darba datoros tādas bija, tur pat dekstops lagoja, tāpēc no tām bēgu kā no uguns. Viņas tiešām ir tik drausmīgas kā man liekas? Paldies jau iepriekš par jebkādu palīdzību! P.S, Aizmirsu piebilst - vēlamais budžets līdz 400 Latvijas Valsts naudiņu.

Sveiki, geimerīši, vai jūs nebūtu tik jauki un aizpildītu šo aptauja par Vides reklāmu vizuālā vēstījuma efektivitāti! Ko? http://kwiksurveys.com/online-survey.php?surveyID=MNOMFK_19df785a