Counter Strike 1.6
Steam veikalā!
vai arī ņem torrentu
ar instalāciju

Pamācoša lekcija

posted by macho 15-08-2004, 19:26

Ārštata žurnālists Ojaars_z ir ieguvis ekskluzīvu rakstu kurš ticis publicēts 1962. gada žurnālā "Veselība".
Dodu iespēju jums ekskluzīvi lasīt šo ekskluzīvo rakstu.
Onāninsms
Onānisms ir nenormālība cilvēka dzīvē. Par onānismu sauc mākslīgu
dzimumorgānu uzbudināšanu, lai izsauktu pašapmierināšanos ar labsajūtu
(orgasmu) un sēklas noiešanu (ejakulāciju). Onānisms stipri atšķiras no
normālā dzimumakta. Te dzimumlocekļa uzbriedums (erekcija) un sēklas noiešana
tiek izsaukti tikai ar vietēja kairinājuma palīdzību. Nav arī garīgā pārdzīvojuma,
ko normāli rada pretēja dzimuma pārstāvis un kas savukārt spēcīgu emociju
veidā dod refleksu muguras smadzeņu erekcijas un ejakulācijas centriem. Arī
izraisītos orgasmos (labsajūtā) ir atšķirība. Ja pēc normāla dzimumakta
iestājas nomierinoša sajūta ar vispārējā stāvokļa uzlabošanos, tad pēc
orgasma, ko izraisa ar onānismu, neraugoties ar nelielu atvieglojuma sajūtu,
iestājas vispārēja nomāktība un cilvēks jūtas nospiests.
Normālā dzimumaktā garīgā pārdzīvojuma radīšanai ļoti liela nozīme
ir sievietei, tās personībai, ārējam izskatam, takta izjūtai un erotiskai
audzināšanai. Onānisma gadījumā visa šī kompleksa iztrūkst. Te to aizstāj
pārkairināta erotiska fantāzija vai arī mākslīga dzimumorgānu kairināšana.
Viens no onānisma ļaunumiem ir tas, ka to iespējams izdarīt ļoti bieži,
jo nav nepieciešams spēcīgs dzimumlocekļa uzbriedums, kamēr normālu
dzimumaktu bez tā nevar veikt.
Onanēt parasti sāk bērnībā vai jaunībā, pa lielākai daļai tad,
kad organisms vēl nav ne garīgi, ne arī fiziski nobriedis dzimumdzīvei. Pie
onānisma zēns bieži vien nonāk nejauši: mazgājoties, aizskarot
dzimumlocekli, vai arī lasot erotisku literatūru, pārdzīvo dzimumuzbudinājumu.
Tomēr pa lielākai daļai onānisma izsaukšanā vainojama apkārtējā sabiedrība
un vide, kādā zēns aug.
Galvenais onānisma ļaunums ir negatīvā ietekme uz centrālo nervu
sistēmu. Parasti onānists (cilvēks, kas onanē) izjūt stāvokļa nedabīgumu,
zina, ka onanēt ir neveselīgi, ir dzirdējis dažādus biedinošus nostāstus
par onānisma sekām, un tomēr vājā rakstura dēļ nevar no tā atteikties.
Un tā ar katru jaunu onānisma aktu tikai padziļinās augošā mazvērtības
sajūta un pretīgums pašam pret sevi.
Cilvēks kļūst nervozs, satraukts, neapmierināts, vairās no sabiedrības,
meklē vientulību. Pamazinās darba spēja, pavājinās atmiņa. Tā
turpinoties ilgāku laiku, onānisms var veicināt smagu neirožu rašanos, bet
nopietnākos gadījumos pat psihiskus traucējumus.
Bez traucējumiem centrālajā nervu sistēmā onānisms rada novirzes arī
tieši pašos dzimumorgānos. Tās parasti izraisa pārmērīgi pielietotais mehāniskais
kairinājums un ilgstošais asins pieplūdums dzimumorgāniem. Te jāmin priekšdziedzera
iekaisums, sēklas izciļņa un urīnkanāla mugurējās daļas iekaisumi.
Nereti novēro arī dzimumlocekļa priekšādiņas iekaisumu, pat sastrutojumu.
Ilgstoši un bieži piekopts onānisms var izraisīt traucējumus arī vēlākā
dzimumdzīvē, jo ļoti bieži onānētājam veidojas uzskats, ka sakarā ar
piekopto pašapmierināšanos viņš vairs nespēs veikt normālu dzimumaktu.
Cilvēks zaudē ticību sev.Tā bieži vien onānisms var būt par psihiskās impotences (dzimuma
nespēka) cēloni, jo ilgstoši – no pašas jaunības – onanējot,
izveidojas nepareizi nosacījuma refleksi un normālie seksuālie kairinājumi
ko izraisa pretējā dzimuma pārstāvis, ir nepietiekami, lai rastos normāls
dzimumuzbudinājums.Onānisms pakļauj cilvēku dažādām saslimšanām, tādēļ tas uzskatāms
par ļaunu un nevēlamu paradumu, pret kuru jācīnās kā pašam cilvēkam, tā
arī visai sabiedrībai.Ja zēns, nonācis sliktā vidē, iepazinies ar onānismu, ari arī nejauši
nonācis pie tā, tad vēl nav „briesmīga nelaime”, jo reti piekopts onānisms,
kas nesaistās ar dziļākiem pārdzīvojumiem un nav vēl kļuvis par dzīves
nepieciešamību, nerada nekādas ļaunas sekas. Tādēļ, lai šie atsevišķie
onānisma gadījumi nekļūtu par nepieciešamību, onānētājam noteikti jācenšas
atbrīvoties no šī ļaunā paraduma. Lai atbrīvotos no onānisma, nepieciešams
stiprs gribas spēks. Cīnīties pret onānismu, protams, nākas ļoti grūti,
bet atradināties no tā ir iespējams.Nepieciešams pilnīgi izmainīt dzīves režīmu. Jācenšas visu brīvo
laiku aizpildīt ar interesantām nodarbībām, visieteicamāk pievērsties kādam
no sporta veidiem. uzņemties sabiedriskus pienākumus. Cilvēkam ar vāju
gribasspēku jāvairās no vienatnes, jāizvēlas sabiedrība ar veselīgiem dzīves
uzskatiem, pilnīgi jāatsakās no alkohola un nikotīna, jo tie atstāj kairinošu
ietekmi uz dzimumsfēru. Tāpat jāizvairās no literatūras un filmām, kur
skartas erotiskas tēmas.Ja cilvēks jūt, ka nespēs pats saviem spēkiem tikt galā ar ļauno
ieradumu, vēlams griezties pie ārsta vai zēnam pie vecākiem, lai kopīgiem
spēkiem atrastu pareizo pieeju šim tik svarīgajam jautājumam.Nepareizi rīkojas vecāki, kas, uzzinājuši, ka zēns onanē, viņu
kaunina, baida vai pat sit. Neaizmirsīsim, ka vislielāko ļaunumu onānisms
atstāj tieši uz nervu sistēmu sakarā ar bailēm no visām tām briesmām,
kas onānētāja uztverē viņu neglābjami sagaida nākotnē. Tieši ģimenei
ir jābūt tai vietai, kur zēnam, kļūstot par jaunieti, jāizveidojas veselīgām,
normālām attiecībām pret dzīvi. Vecākiem ar vislielāko smalkjūtību un
dziļu takta izjūtu jāseko ne tikai sava bērna garīgai, bet arī fiziskai
attīstībai.Jau no mazotnes zēns ir jānodarbina atbilstoši viņa vecumam un
fiziskai attīstībai. Nedrīkst pieļaut, ka zēns bezdarbībā vāļājas pa
gultu un rotaļājas ar savu ķermeni. Zēna klātbūtnē noteikti vajadzētu
atturēties no sarunām ar erotisku nokrāsu, divdomībām vai atklātām rupjībām.
Liela vērība jāvelta zēna higiēnai. Nekādā gadījumā nevajag zēnā
ieaudzināt pretīguma vai kauna sajūtu pret atsevišķām ķermeņa daļām,
bet gan ļoti taktiski, bērnam saprotamā veidā paskaidrot un ieaudzināt
pareizu pieeju visiem šiem intīmajiem jautājumiem, kas vēlākā dzīvē palīdzēs
novērst daudz nepatīkamu sarežģījumu. Jāseko arī literatūrai un filmām,
par kurām interesējas zēns, tāpat vecākiem labi jāpazīst tā vide, kurā
savu brīvo laiku pavada viņu bērns.Liela nozīme ir arī nakts režīmam. Gulēt bērns jāliek īsi pirms
iemigšanas. Nevēlams paradums ir lasīšana gultā. Guļas vietai jābūt ar
cietu pamatu, pilnīgi nederīgi ir dūnu pēļi un segas. Guļamtelpas nedrīkst
pārkurināt. Diena jāuzsāk ar rīta rosmi un ieteicama norīvēšanās ar vājā
sāls ūdenī samērcētu frotē dvieli. Viss tas spēcinās bērna organismu un
veicinās veselīgu garīgo attīstību.Tuvojoties zēna pārejas periodam, tieši vecākiem ir jābūt tiem, kas
bērnu sagatavo dzīvei, bet nereti vēl ir gadījumi, ka ar šiem tik svarīgiem
jautājumiem zēns iepazīstas uz ielas vai pagalmā no cietiem, šajos jautājumos
jau „gudriem zēniem”.Cīņā pret onānismu pati galvenā nozīme, protams, ir audzināšanai,
sākot ar ģimeni mājās, tālāk skolā un beidzot – sabiedrībā.Ja mēs pareizi audzināsim
jaunatni ar veselīgiem dzīves uzskatiem, tad pavisam reti mums nāksies
sastapties ar tādu neveselīgu parādību kā onānisms.

Paula Stradiņa klīniskās slimnīcas uroloģe.
Read comments (60)

Picture of the day
  comments (0)
  archive »
Currently online
Quote of the day
anfisa: Bet Džimija joki ir labi. Vnk man kaut kā nenāk smiekli ;D
  comments (1)
  archive »
Game of the day
Flash Game: [movie] Ikonu karsh

Members login
login:
pass:
Not registered?
Forgot password?
Live from GIGN

Live from GIGN