Counter Strike 1.6
Steam veikalā!
vai arī ņem torrentu
ar instalāciju

Brutal Assault final part

posted by macho 17-09-2006, 20:46

Smieklīgākais ir tas, ka man likās, ka spēšu visu salikt divās daļās, no kurām pirmā būs visgarākā. Ironiski ir tas, ka sanāca trīs daļas un pirmā ir visīsākā, bet ko nu daudz par to.

Otra labākā grupa aiz Skyforger otrajā dienā bija Sick Of It All. Džekiņš uz skatuves lieliski mācēja iekustināt publiku un priekšā kārtīgs daudzums ar cilvēkiem no sirds izārdījās. Čalītis pirms vienas dziesmas sadalīja skatītājus divās daļās un lika katrai daļai skriet otrai pretī. Dīvainā kārtā cilvēki saprata, ko viņš vēlas un beigās sanāca tāda apļveidīga padarīšana. Dr. Pain un madball arī aizgāja paskraidīt un atnāca veselīgi sarkaniem vaigiem.

Otrajā dienā uzstājās "ķipa" festivāla krutākā grupa - Dimmu Borgir. Biju kaut ko klausījies no viņiem, domāju, ka nav nekas īpašs, bet ja jau festivāla krutākā grupa, tad jau droši vien ir kruta. Amorphis, kas spēlēja pirms viņiem, gandrīz vai neatceros vispār. Dimmu Borgir skaņojās veselu mūžību un kad beidzot iznāca vesela banda uz skatuves un sāka spēlēt kaut kādu vidēji černisku, manām ausīm ne pārāk tīkamu zāģveidīgu sviestu, es sapratu ka viņi mani elki diez vai kādreiz būs. Pēc otrās dziesmas mums viņi apnika, toties notika kaut kas interesants. Dr. Pain un madball saderēja uz aliņu, par to no kuras valsts nāk Dimmu Borgir. Es to nekad neesmu zinājis un mani arī tas nav interesējis, tāpēc es viņiem vēlamo atbildi nespēju sniegt, tā ka to nācās meklēt pie citiem cilvēkiem. Šie abi aizgāja netālu sēdošajiem kaut ko uzprasīt, kad es blakām izdzirdēju skandināvu valodu, likās ka tā bija zviedru, jo norvēģu un somu ir bišķi savādākas. Neesmu vēl saticis nevienu skandināvu, kas nemācētu angļu valodu, tāpēc vērsos pie viņiem ar rektorisku jautājumu, vai viņi runā angliski. Saņemot apstiprinošu atbildi es uztaujāju par Dimmu Borgir izcelšanās vietu un uzzināju, ka tā ir Norvēģija ar piebildi "All black metal comes from Norway". Informēju zviedrus, ka man draugiem norisinājās derības, pasaucu abus un darīju zināmus jaunumus. Viens no zviedriem pēc Dr. Paina teksta "Oh, really?" vēl forši pateica viņam "yeah, sorry dude". Nemācēšu teikt kā tas sanāca, taču mūsu saruna turpinājās. Pēc kāda laika mēs uzzinājām, ka šie divi džeki ir no vienas zviedru grupas "Visceral Bleeding" (iekšējā asiņošana). Informējām viņus, ka no mūsu tēvzemes šeit arī spēlē divas grupas, no kurām viena ir Skyforger. Viņi teica, ka tāds mūzikas stils viņiem ne pārāk patīk, taču atzina, ka no malas izskatījās, ka daudziem cilvēkiem patika. Sākām runāt par to, kāpēc latviešiem patīk Skyforger, par to kā viņi dzied par latviešu vēsturi utt. un zviedri atzinās, ka viņi tā nevar darīt (tur pamatā bija kaut kāds černis ar otro pasaules karu). Tad uz jautājumu "So what do you sing about?" zviedrs forši atbildēja "Oh, blood, gore - the usual shit". Vispār ar viņiem bija interesanti parunāt, viņi mums ieteica vairākas grupas kuras noklausīties, teica, ka es esmu nenormāli līdzīgs vienas dāņu grupas bundziniekam (žēl, ka vairs neatceros kuras), bet pats foršākais bija kā mēs runājām viens otra valodā. Viens no zviedriem gribēja zināt kā ir "Es gribu tevi izdrāzt pakaļā" latviešu valodā. Pēc šī jautājuma es viņam darīju zināmu tikko nosaukto teikumu. Vārds "izdrāzt" viņam sagādāja īpašas grūtības, taču pēc kādas 20-tās atkārtošanas reizes viņam sanāca tīri ciešami. Kad es vaicāju, kāpēc viņš vēlas iemācīties tieši šādu teikumu, zviedrs jautri atbildēja "Oh, that's the first sentence I learn in any language". Pēc brītiņa es atcerējos ka es tak arī zinu vienu teikumu zviedriski. Pārsteidzošā kārtā mans teikums ne ar ko daudz neatšķīrās no zviedra teikuma, tikai vārdi "izdrāzt pakaļā" tika aizvietoti ar "drāzt uz mašīnas kapota visu dienu". Paldies vienai burvīgai meitenei, kura man šo vitāli svarīgo informāciju iemācīja. Buča tev :* Katrā ziņā zviedra pārsteigumu par teikumu, kas atskanēja no manas puses, būtu grūti aprakstīt - "ohohoooo, hey," zviedrs sauca savu draugu "come listen to this". Atkārtoju savu teikumu "jō vill knulla dei po bīl deket eila dōgen" arī otram zviedram, kas iesmējās. Viņi man iemācīja vēl visādus foršus vārdus, bet lielākoties dēļ izdzertā alus daudzuma, es atceros vienu vārdu, kuru patlaban labāk neminēšu. Vienīgais mīnuss zviedriem bija tāds, ka viņi mūs piekāsa - mēs sarunājām tikties pēc brīža (fonā vislaik gāja "ūberkrutais" Dimmu Borgir koncis ar visādām supergaismām utt., bet uz to mēs likām masīvu mīksto) bet zviedri laikam aizmirsa atnākt un mēs nedaudz paklausījāmies kaut kādu grupu - vot točna neatceros kuru. Moška Textures. A moška to pašu Dimmu Borgir. Katrā ziņā, redzēdami, ka zviedri nekur nenāks, gājām dzert alu. Kā nekā, pēdējā iespēja piedzerties kā lopam, jo nākamajā dienā vajadzētu nedaudz piebremzēt, jo dienu pēc tam ir jābrauc no rīta ar mašīnu.

Dzērumā sanāk iepazīties ar cilvēkiem visādos maģiskos veidos. Es tikai atceros momentu, kad mēs ar aliņiem stāvam un runājamies ar vairākiem cilvēkiem. Tur laikam bija viens čehs, viens slovāks, viens ungārs (bet arī no Slovākijas) un viens austrietis. Čehs tikai idiotiski smaidīja un lauztā angļu valodā kaut kādu sviestu laida. Ko darīja slovāks un ungārs nezinu, laikam runāja savā starpā, jo es neatceros, ka kāds no viņiem kaut ko anglisku būtu pateicis. Tā nu visa runāšana notika ar austrieti. Dzēruši mēs bijām jau tīri daudz (kopā tajā dienā mēs katrs izdzērām >20 aliņus. Pateiktu precīzi ja vienā momentā skaits nebūtu kaut kur aizlidojis) tāpēc es no sarunas ar austrieti drausmīgi maz ko atceros. Un, lai gan tas bija tāds pagarš posms tajā vakarā, varētu būt kādas 2h, man vairs nav te ko uzrakstīt, tāpēc ka neatceros neko no tā, ja nu vienīgi to, kā čehs man iemācīja kaut kādu vārdu čehiski un kad es to pateicu leca aiz prieka no biksēm ārā. Nespēju iedomāties ko viens vārds tik foršu varētu nozīmēt. Katrā ziņā nākamajā rītā mēģinot salīmēt iepriekšējā vakara bildi kopā, madball teica, ka viņš atceras, kā esam nākuši gulēt un kaut ko spārdījuši, ko - viņš nezinot. Kā iespējamos variantus viņš minēja kaut kādus sūdus, saplīsušas plastmasas glāzes un čigānu (lai gan tur īsti nebija čigānu). Es savukārt acerējos kā mēs trijatā bijām atlūzuši mašīnā (lai gan tas fiziski ir tuvu neiespējamam), tā ka es visticamāk to biju nosapņojis.

Šinī dienā izdomājām pastaigāties un atrast kādu veikalu kādā no divām pilsētām, kas atradās tuvumā. Gājām pa vienu citu ceļu nekā šurp nākot, pie kura "stāvēja" braši uzslieta telts, un atradām vienu barčiku, pie kura bērnu spēļlaukumā mīlīgi sēdēja bars metālistu. Awwww, cik mīļi. Izstaigājāmies krustu šķērsu otrajā tuvākajā pilsētā, bet neko citu kā barčiku kur nopirkt saldējumu neatradām. Saldējums toties rullēja, bija konkrēti liels un lēts. Izblandījušies kādu pusotru stundu nācām atpakaļ un netālu no pasākuma norises vietas atradām veikalu ^_^ Tas bija labs lol, jo pa to ceļu, kur mēs gājām Dr. Pain ar madball iet negribēja un tieši tā ceļa dēļ mēs veikalam apgājām apkārt. Bet redzot milzīgo rindu pie veikala mēs tur tāpat neko nenopirkām. Atpakaļ nākot arī ievērojām izklaides uz "buļļa". Buļļa vietā gan bija alus muca. Satikām vairākas reizes arī ārpus teritorijas tusējošos pankus, šeit viens no viņiem - parasti, kad gājām viņiem garām, viņi kaut ko gribēja no mums un uzrunāja čehiski, mēs tikai teicām "no comprende, no comprende" un gājām tālāk.

Ar visu savu megapastaigu mēs gandrīz nokavējām Neglected Fields. Tieši pirms viņiem spēlēja Arsebreed (foršs nosaukums), kur bija 2 vokālisti un viena no pēdējām viņu "dziesmām" bija 20 sekunžu gara. Totāls lol. Atceros kā viņi teica "yeah, we know that we suck". Neglected Fields un Skyforger likās, ka bija vienīgie, kas skatuves aizmugurē izkāra tādu drēbes plakātu ar savu simboliku un grupas nosaukumu. Manuprāt, laba ideja. Nezināmu iemeslu dēļ trūka Neglected Fields taustiņinstrumentālists, bet izskatījās viņi tāpat labi. Arī viņu dziesmas nezinu, lai gan vairākas tīri labi patika. Publika tāda vidēji aktīva bija, bet kad viņi sāka spēlēt savu pēdējo dziesmu "Breathe" (Prodigy kavers), tad gan pilnīgi visi cilvēki atdzīvojās. Bija nājsiks, varēja just kā ieplūst dzīvība cilvēku ne pārāk piesātinātajā laukā un ap to. Mans mīļākais fans bija aplējies garmatains čalis, kas bija apsēdies uz elektrības kastes un pa pusei delīrijā kratīja galvu. Viņš pat uz ritmu uztrāpīja īsto. Starp citu, tā bija trešā diena un nekārtība bija konkrēta. Viņiem gan bija plančiks kā to uzlabot - katram tika sākumā iedots musarmaiss un apsolītas 50 kronas (2 aliņi) par nodotu pilnu maisu. Beigās bija redzami skati, kur keksi kabina īstos musarmaisus nost un nes nodot.

Pēc Neglected Fields gājām paēst un iečekot, ko pārdod visās tajās foršajās būdiņās. Mums bija plāns nopirkt Brutal Assault džemperīšus, ko arī vēlāk izdarījām, bet šinī pastaigā es nofočēju savu mīļāko krekliņu. Tiešām jauks ^_^. Pēc pastaigas izdomājām arī paēst. Pirmajā dienā pērkot ēst viss bija forši, bet otrajā reizē pēc uzrunas "Chicken and fries please" tante manāmi apstulba un atgaiņājoties ar rokām gāja pasaukt kādu džeku. Atnāca īsts angļu valodas eksperts - nepagāja ne minūte kad ar vairākiem mērķtiecīgiem jautājumiem, piemēram, "fish?" un "no fish?", šis čalis bija noskaidrojis, ka zivi mums nevajag, kas ievērojami samazināja piedāvājamo ēdienu klāstu. Brīnumainā kārtā es pat dabūju savu "fried chicken" ar frī, lai gan man nācās aktīvi žestikulēt un teikt "no, no", kad čalis jau gribēja krāmēt citus kartupeļus. Dr. Pain negāja tik viegli. Viņš reāli iebrauca auzās ar savu sarežģīto terminu "sausage", kas noveda pie tā, ka angļu valodas eksperts sāka apšaubīt vai peinam maz vajag iepriekš pasūtīto zivi un tikai viņa leģendārie jautājumi "fish?" un "no fish?" viesa šajā apjukumā kripatu skaidrības. Beigu beigās izrādījās, ka viņš arī lieliski pārvalda krievu valodu un peina nedaudz jau izmisušais "kalbasa?" bija kā naglai pa galvu, un par šīm pūlēm viņš tika atalgots ar desiņu. Mēs visi varējām doties uz savu iecienītu pakalniņu pielikt māgas. Aizmirsu piebilst, ka šis pakalniņš bija foršs ar to, ka no turienes varēja redzēt kā džeki dodas mīzt. Sākumā man likās tas uzjautrinoši tāpēc arī viņus nofotogrāfēju, bet kad tas sāka kļūt par tādu kā defaultu, tad burvība zuda. Vēlāk, kad man vairs nebija fočuka līdzi, tur varēja vienā kadrā noķert sešus urinējošus metālistus. Visburvīgākais urinētājs bija kāds čalis, kas piegāja tieši pie kalniņa pakājes, ar zināmu veiklību izkāra savu makaronu pa vējam un atvieglošanās procesa sākumā pārlaida acis pār tuvējo apkārtni un, ievērojis mūs, vien muļķīgi pasmaidīja, jo bija pārāk daudz iedzēris, lai fakts, ka viņa mantība ir aplūkojama no ~12m attāluma, viņu kaut kādā mērā uztrauktu. Šādās burvīgās noskaņās mēs apēdām savas vakarpuses pusdienas un lēnā garā devāmies uz skatuves pusi, kur sāka spēlēt vakara populārākās grupas.

Dzirdējām Gorefest uzstāšanās beigas un jāsaka, ka grupa bija tīri klausāma un pietiekoši interesanta. Nākamie uz skatuves kāpa trīs braši vācu vīri no grupas Destruction. Viņu mūzika man makten gāja pie sirds. Skaņa nedaudz atgādināja Soilwork, vokāls vairs īsti neatceros ko, galvenais, ka vienā momentā kaut kāds ļoļiks paguva izskriet uz skatuves un ieķērkt kaut ko mikrofonā. Čalim pakaļ skrēja nedaudz izbijies skatuves darbinieks, bet puisis noleca no skatuves, kur viņu sašņorēja apsargi (laikam). Vispār pasākumā nekādi policisti vai apsargi nebija redzami un es pat biju nedaudz izbrīnījies, ka neviens nesāka kauties vai kaut ko intensīvi demolēt. Viss norisinājās diezgan mierīgi, kas likās nedaudz dīvaini, jo man nekad nebūtu ienācis prātā, ka tāda milzīga aplējusies mataino banda var būt tik miermīlīga. Atgriežoties pie notikumiem uz skatuves, pēc foršajiem Destruction uz skatuves ar cienījamu skaņošanās pauzi kāpa Morbid Angel. Pēc pirmām divām dziesmām viss bija skaidrs. Vienā no viņām buņģieris nonstopā bombīja pa bassbočku visas dziesmas garumā. Man tā mūzika likās vienkārši garlaicīga, un tā kā es tāds nebiju vienīgais, tad mēs aizgājām iedzert aliņu, pačillot un atgriezāmies pusnaktij iestājoties uz Napalm Death. Biju dzirdējis tik vienu viņu albūmu, taču man patika un gaidīju, ka viņi nospēlēs kādu no dziesmām, kas man tajā albūmā patika. Lika pagaidīt, jo viņu repertuārā bija visādas citas dziesmas, bet tik un tā bija forši - vokālists vienkārši bombīja pa skatuvi, viņam tāds īpašs kustēšanās stiliņš, mūzika bija ātra un forša. Arī šoreiz viens malacis izbizoja uz skatuves nelūgts un devās apkampt vokālistu, kurš neapjuka ne drusciņas par negaidīto viesi un viņa mīlestības uzplūdiem. Pēc viņu apkampiena viņi šķīrās - vokālists turpināja uzstāties, bet viņa jaunais draugs noleca no skatuves. Izrādījās, ka Napalm Death ir no Lielbritānijas, līdz ar to, dziesmu pauzēs, ķērcošo balsi nomainīja labi nostādīta Lielbritānijas pilsoņa balss ar sev tik raksturīgo angļu akcentu. Pēc Napalm Death ātri iešāvām pāris aliņus un devāmies likties slīpi.

Uff, man ir bišķi apnicis rakstīt, tāpēc par džekiem, kas nākamajā rītā mētāja tualetes papīru, par to kā madball nobrauca 20h no vietas, par to kā mēs lielveikalā sapirkāmies nenormāli daudz sūdus un par to kā mēs ēdām lazanju es nerakstīšu, nav arī daudz ko rakstīt, neskaitot momentu, kad oficiante gribēja uzzināt vai mēs maksāsim ar "cash", kas uzdzina patīkamas atmiņas par angļu valodas lietpratēju no universālveikala (skat. pirmajā daļā). Katrā ziņā atpakaļceļš nebija pārbagāts ar notikumiem, Varšavai cauri izbraucām nedaudz savādāk nekā turpbraucot, jo pēkšņi izrādījās, ka vienā ielā, kur plānojām nogriezties, to nevar izdarīt, jo tā ir vienvirziena. Bija vēl viena maza čehu pilsētiņa kurai apbraucām apli riņķī un tad tikai izbraucām ārā, bet tā bija paredzēts, lai varētu ieiet lielveikalā. Mājās atgriezāmies 8 no rīta.

Ahh, aizmirsu vēl vienu foršu lietu. Polijā visi brauca pilnīgā pofigā. Policisti bija ik pa laiciņam, taču mums braucot garām, vienmēr trāpījās tā, ka tieši pirms tam kāds ir noķerts. Iebraucot Lietuvā madball turpināja mierīgi braukt uz 110-120, taču tad pēkšņi uzradās policists (faking 3os naktī, maita tāds). Un tad sākās īstais lol. Šis kaut ko tur sāka krieviski ļečīt par sodiem, par maksāšanu, par soda punktiem utt un tad vienu brīdi uzprasīja madball atvērt bagāžnieku, lai būtu iemesls parunāties. Pēc "parunāšanās" madball uzprasīja cik man litu ir palicis, jo es no mājām biju paķēris bišķiņ. Izrādījās, ka man ir 50 (kapeikas ieskaitot 62), kas ir apmēram 10ls. Ar to arī atpirkāmies no tās maitas un braucām tālāk. Madball pēc tam stāstīja, kā viņš esot runājis ar to džeku, kurš, redzēdams caur logu, ka es kapeikas skaitu, uzsācis bazaru, ķipa, "nu nesanāks nekas, vajadzēs protokolu rakstīt blablabla". Sapratis, ka vairāk par 50 litiem nedabūs, čalis samierinājies un palaidis mūs. Kopumā šajā ceļā varējām piekukuļot divus lietuviešus. Viss, pietiks rakstīt. Ā, vēl tik gribēju pateikt, ka nākošgad arī droši vien brauksim uz šito pasākumu, jo bija īstenība ļoti forši - biļete lēta - 22ls par trim dienām, aliņš 60 saņi pasākuma norises vietā un diezgan daudz foršu grupu. Tā ja.
Read comments (28)
Picture of the day
  comments (0)
  archive »
Currently online
Quote of the day
anfisa: Bet Džimija joki ir labi. Vnk man kaut kā nenāk smiekli ;D
  comments (1)
  archive »
Game of the day
Flash Game: Park Racing

Members login
login:
pass:
Not registered?
Forgot password?
Live from GIGN

Live from GIGN

Live from GIGN